Eiropas Parlaments (EP) aicina noteikt jaunas pamatiesības: tiesības uz pienācīgu mājokli par pieņemamu cenu, kā arī aicina īstenot pasākumus bezpajumtniecības izskaušanai, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Rezolūcijā, ko ceturtdien pieņēma 352 deputātiem balsojot par, 179 – pret un 152 atturoties, EP deputāti piedāvā pienācīga mājokļa definīciju: tajā jābūt tīram un kvalitatīvam dzeramajam ūdenim, atbilstošai sanitārijai un higiēnas iespējām, kanalizācijas un ūdensvada pieslēgumam. Viņi norāda, ka tiesības uz pienācīgu mājokli ir cilvēka pamattiesības, kas jāiekļauj dalībvalstu un ES tiesību aktos.
EP mudina ES līmenī noteikt arī obligātās prasības māju apdzīvojamībai, tostarp veselīgu iekštelpu gaisa kvalitāti un atbilstību Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām. Tāpat deputāti aicina Komisiju un dalībvalstis par mājokļu renovācijas prioritāti noteikt emisiju samazināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu.
Bezpajumtniecības novēršana līdz 2030.gadam
Daudzās ES valstīs bezpajumtniecība pēdējās desmitgades laikā ir palielinājusies, jo mājokļu izmaksas pieaug, kamēr sociālie pabalsti tiek samazināti vai pārtraukti. Rezolūcijā atkārtoti pausts Parlamenta aicinājums izvirzīt ES mērķi līdz 2030.gadam novērst bezpajumtniecību. Turklāt Covid-19 krīzes laikā būtu jāīsteno ārkārtas pasākumi bezpajumtniecības novēršanai un bezpajumtnieku aizsardzībai – it īpaši moratorijs attiecībā uz cilvēku izlikšanu no mājokļiem un elektrības atslēgšanu.
Mājokļi par pieņemamu cenu
EP aicina dalībvalstis un pašvaldības ieviest tiesību normas, lai aizsargātu īrniekus un īpašniekus, kas paši dzīvo savos mājokļos. Mājoklis jāuzskata par cenas ziņā pieņemamu, ja iemītnieka atlikušais budžets ir pietiekams, lai segtu citus būtiskus izdevumus. Lai gan šis slieksnis pašlaik ir noteikts 40% apmērā no neto ienākumiem, vairāk kā ceturtā daļa Eiropas īrnieku, kas īrē par tirgus cenām, mājoklim tērē vairāk, turklāt vidējās īres izmaksas arvien pieaug.
Visbeidzot, deputāti norāda, ka ekspansīvais brīvdienu mājokļu īstermiņa īres pieaugums izraisa mājokļu izņemšanu no tirgus un cenu kāpumu, un tas negatīvi ietekmē pilsētu un tūristu centru apdzīvojamību.
“Eiropas noteikumi lielā mērā vairāk aizsargā mājokļu tirgus peļņu, nevis cilvēkus, kam nepieciešams jumts virs galvas. Eiropas Savienībai ir jāiesaistās vairāk, un jālieto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai dotu savu artavu šīs problēmas risināšanai. Mēs rezolūcijā ierosinām konkrētus risinājumus visos pārvaldes līmeņos. Ja mēs to gribēsim, mēs spēsim gan atrisināt mājokļu krīzi, gan līdz 2030.gadam novērst bezpajumtniecību.”
Ziņotāja Kima van Sparentaka
Vispārīga informācija
Saskaņā ar Eiropas fonda dzīves un darba apstākļu uzlabošanai (Eurofound) pētījumu, nepiemērotu mājokļu dēļ ES ekonomikas ik gadu zaudē gandrīz 194 biljonus eiro. Aizvien vairāk cilvēkiem Eiropas Savienībā ir grūti atļauties mājokli, un viņi mājoklim iztērē nesamērīgi lielu daļu savu ienākumu. Jo īpaši vientuļie vecāki, daudzbērnu ģimenes un jaunieši, kas tikko uzsāk gaitas darba tirgū, uzskata, ka viņu ienākumi nav pietiekami, lai atļautos īrēt mājokli par tirgus cenu, bet vienlaikus tie ir pārāk augsti, lai varētu pretendēt uz sociālo mājokli.
