Realizējot Rail Baltica projektu, rodas jauna pieredze līgumu vadībā, un projekts ir viens no retajiem mūsu valstī, kura līgumos paredzēti cenu indeksēšanas mehānismi. To sekmējusi projekta unikalitāte, sarežģītība un mērogs.
Šajā rakstā dalāmies pieredzē, kādu praksi līgumu vadībā un cenu indeksēšanā izvēlējies projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas –, lai praktiskā darbā iegūtās iemaņas un gūtās atziņas noder arī citiem Latvijas būvniecības nozares dalībniekiem.
Eiropas Dzelzceļa līnijas izmanto FIDIC (Federation Internationale des Ingenieurs–Conseils jeb Starptautiskās Inženieru konsultantu federācijas) līgumus. Tāpēc šajā rakstā dalīsimies pieredzē par to pieejamību un pielietošanu Latvijā, ar to saistītiem ieguvumiem, kā arī sarežģījumiem un izaicinājumiem.
Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā grāmata) izmantotas jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus, piemēram, atsevišķos ceļu/dzelzceļu infrastruktūras un vides infrastruktūras (ūdenssaimniecība, atkritumu saimniecība) iepirkumos. Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.–2024.gadam kā prioritārs uzdevums tika noteikta būvniecības tipveida līguma ieviešana publiskajos iepirkumos. Jau 2018.gadā tika aktualizēta diskusija par FIDIC kā valsts standartu. Kā zināms, FIDIC ir vairākas grāmatas-līgumu standarti: Baltā, Oranžā, Sudraba, Zelta, Sarkanā, Dzeltenā u. c., un katra no tām paredzēta sava veida būvniecības projektiem un darbiem. Atkarībā no tā, kādu koncepciju, kā būvēt vai projektēt izvēlējies pasūtītājs, izmanto atbilstošo grāmatu.
Ieguvums no FIDIC līgumu noteikšanas par būvniecības nozares standartu ir līdzsvarotā pieejā visiem līguma dalībniekiem un to pienākumiem, kā arī risku sabalansēta pārvaldība. FIDIC līgumos tiek izmantoti vispārīgi līguma nosacījumi, kas balstīti uz tūkstošiem veiksmīgu projektu visā pasaulē.
FIDIC līguma šablonu jau pielietojam Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas attīstīšanā (Dzeltenā grāmata), jo šajā projekta posmā vienkopus ir gan projektēšana, gan būvniecība. Savukārt stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā Rīga atbilst Sarkanajai grāmatai, jo šajā posmā veicam būvniecību (projektēšana notika atsevišķi; daudzi projektēšanas līgumi ir balstīti uz FIDIC Balto grāmatu). Sarkanās grāmatas šablons tiks izmantots arī līgumā ar Rail Baltica pamattrases būvnieku, kurš tiek noskaidrots starptautiskā konkursā.
Lai gan starptautiski FIDIC izmantošana būvniecībā nav nekas unikāls, tomēr Latvijā, lai gan te zina un izmanto FIDIC līguma vadību, tomēr pārsvarā tiek izmantoti pašu uzņēmumu radīti (t. s. in house) līgumi. Arī Eiropas Dzelzceļa līnijās darbības pirmsākumos izmantoti pašu veidoti līgumi, piemēram, projektēšanas darbiem lidostā Rīga līgumu izstrādājām paši sadarbībā ar konsultantiem. Tomēr pieredze apliecina: ja vēlamies īstenot starptautiskus projektus, aicinot globāli strādājošus uzņēmējus piedalīties mūsu projektos, ir jāizmanto tādas līgumu formas, ko ārvalstnieki pārzina un ar ko tie ir pieraduši strādāt (saprot riskus, līguma mehānismus utt.). Ja piedāvāsim pašu radītu līgumu, starptautiskie uzņēmēji skatīsies piesardzīgāk, jo ir jāsaprot visi riski, kas līgumā iekļauti, tādējādi uzņēmuma juristu komandai jāpatērē papildu laiks līgumu izvērtēšanai. Ja līgums ir balstīts uz starptautiski zināmu šablonu, ārvalstu izpildītāji jau to zina un ir mazākas bažas par piedalīšanos projektā. Tātad pluss, izmantojot FIDIC līgumus, noteikti ir laika ietaupījums un uzticamība projektam.
Katrs projekts, protams, ir unikāls, un visam vienu līguma piegrieztni nepiemērosi. Rail Baltica projekta specifika liek diezgan daudz pielāgot esošos šablonus, kas dažkārt rada sarežģījumus, neskaidrību no izpildītāja puses un papildu skaidrojumus no mūsu puses. Mums gatavie šabloni jāpielāgo Latvijas tirgus reālijām, t. sk. likumdošanai. Esam valsts kapitālsabiedrība, tāpēc mums atšķirībā no privāta komersanta ir vairāk ierobežojumu un nosacījumu, kuri ir/nav jāiekļauj līgumā. Strādājam arī publiska iepirkuma likuma ietvaros. Tādēļ sanāk diezgan daudz paplašināt un grozīt šos šablonus, tomēr pamats paliek, un tas, protams, palīdz darbā.
Norādot mīnusus darbā ar šiem līgumu šabloniem, jāatzīst, ka Latvijā oficiāls tulkojums ir tikai Dzeltenās, Sarkanās, Baltās, Sudraba un Zaļās grāmatas vecākiem izdevumiem un jaunākiem izdevumiem nav nodrošināts oficiāls tulkojums latviešu valodā.
Latvijā FIDIC līgumus vēl ļoti plaši neizmanto, tāpēc tirgū trūkst līgumu administratoru (t. s. contract manager) un arī citu speciālistu, kuri ir nepieciešami veiksmīgai līguma administrēšanai un kuri var strādāt un pārzina FIDIC līgumu specifiku. Viens piemērs: FIDIC līguma ietvaros ir paredzēta iespēja izmantot tā saucamo DAAB (dispute avoidance and adjudication board) mehānismu, kas palīdz pusēm atrisināt strīdīgus momentus un izvairīties no iespējamām tiesvedībām, kas rezultātā visbiežāk negatīvi ietekmē projekta gaitu un īstenošanu (gan finansiāli, gan laika ziņā) visām iesaistītajām pusēm. DAAB izveidošana palīdz vēl pašā strīda sākuma posmā iedarbināt šo mehānismu. DAAB tiek veidots no abu līgumslēdzēju pusēm izvēlētiem kandidātiem, bieži tie ir no FIDIC organizāciju saraksta. Tomēr, veidojot pārstāvju sarakstu, saskārāmies ar problēmu, ka Latvijā tāda saraksta nav. Tas ir izskaidrojams ar to, ka mums ir mazs tirgus, visi cits citu pazīst (risks par objektivitāti), tāpēc profesionālās organizācijas nemaz šādu speciālistu sarakstus neveido un neuztur. Tādēļ skatāmies plašāk un izmantojam starptautiski pieejamus speciālistus.
Labs FIDIC līgumu administrators ir būvnieka un jurista kompetenču apvienojums, un tieši šādu pieredzējušu speciālistu Latvijas būvniecības tirgū ir maz.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.90).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
