Gāzes ir mums visapkārt. Kaut arī dažām gāzēm ir aromāts, lielāko daļu cilvēks nelielā daudzumā nevar saost, un nevienu gāzi mazā koncentrācijā nav iespējams noteikt vizuāli.
Gāzu klātesamības noteikšana kļuva aktuāla, kad dažām gāzēm tika novērota kaitīga ietekme uz cilvēku veselību. 19.gadsimta beigās ogļrači raktuvēs ienesa kanārijputniņus, lai tie kalpotu oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un metāna noteikšanai. Dzīvībai bīstamo gāzu klātbūtnē kanārijputniņi pārstāja dziedāt, signalizējot par evakuācijas nepieciešamību. Tā ir viena no agrākajām zināmajām gāzu analīzes metodēm.
Mūsdienās ir dažādas metodes, lai detektētu un kvantitatīvi noteiktu gāzu saturu gaisā.
LU ekspertu Staņislava Gendeļa un Lauras Raupes rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr. 72).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected]
