Dabasgāzes sistēmas operators AS Gaso šī gada vasaras sezonā plāno veikt vairākus apgādes sistēmu remontdarbus Latvijas reģionos, aģentūru LETA informēja kompānijā.
Gaso pauda, ka rekonstrukcijas ir nepieciešamas, lai padarītu gāzes apgādes sistēmu drošāku, jo daudzas tās iekārtas un sistēmas, tai skaitā arī cauruļvadi, ir izbūvētas pirms 30 līdz 50 gadiem un savu laiku nokalpojušas – fiziski nolietojušās.
Uzņēmumā norādīja, ka tostarp vasaras sezonas laikā tiek mainīti vai likvidēti hidroslēgi un kondensātsavācēji, kā arī veikta dzīvojamo māju ievadu rekonstrukcija.
Veicot gāzesvadu aku, tajās uzstādīto noslēgierīču, kā arī virszemes noslēgierīču apsekošanu, visai bieži tiek konstatēti dažādu veidu bojājumi, kas nekavējoties tiek novērsti. Ja remontdarbus veikt nav iespējams, tiek lemts par noslēgierīču nomaiņu vai likvidāciju, to nomaiņas, likvidācijas vai uzstādīšanas darbus iekļaujot Gaso kapitālieguldījumu programmā.
Gaso pakāpeniski realizē arī padomju laikā uzstādīto kondensāta savācēju un hidroslēgu demontāža, to vietā uzstādot bezaku noslēgierīces. Zema spiediena gāzapgādes sistēmā uzstādītie hidroslēgi tiek izmantoti dabasgāzes padeves pārtraukšanai, bet kondensātsavācēji – gāzesvados esošā šķidruma savākšanai. Hidroslēgs kā noslēgierīce ir salīdzinoši droša, taču pats noslēgšanas process ir sarežģīts – tā laikā sistēmā var iekļūt ūdens, kas var traucēt gāzapgādes sistēmas darbību. Bez tam, kas nav mazsvarīgi – hidroslēga ekspluatācija, salīdzinot ar bezaku noslēgierīci, ir visai dārga, atklāja kompānijas pārstāvji.
Kondensātsavācēji galvenokārt izbūvēti bijušajās sašķidrinātās gāzes sistēmās, un mūsdienās to nepieciešamība reti ir pamatota. Galveno bīstamību sadales gāzesvadu sistēmās hidroslēgi un kondensātsavācēji rada tādēļ, ka tie ir līdz pat sešdesmit gadus veci, izgatavoti darbnīcu apstākļos, to metinājumu šuvēm netika veikta radiogrāfiskā pārbaude, un tie atrodas blīvi apdzīvotās teritorijās, galvenokārt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pagalmos, skaidroja Gaso.
Pret lietotāju atslēgumiem jutīgākā dabasgāzes sadales sistēmas plānveida remontdarbu daļa ir dabasgāzes pievadu un ēku ievadu rekonstrukcija. Gaso cenšas pielāgoties konkrēto pašvaldību plāniem, kā tas redzams ielu asfalta seguma atjaunošanas un ēku siltināšanas projektos.
Tāpat vasaras sezonā tiek veikta gāzesvadu sacilpošana un spiediena stabilizācija.
Gaso atzīmēja, ka sadales sistēmas sacilpojumi būtiski samazina visa veida gāzesvadu ekspluatācijas riska faktorus. Sacilpojot sadales gāzesvadus, tiek panākta spiediena stabilizācija noslogotajos sistēmas posmos, kā arī stabilu dabasgāzes piegāžu iespēja no vairākiem virzieniem. Sacilpojuma rezultātā tiek iegūtas plašākas dabasgāzes plūsmu variēšanas iespējas, izmantojot neatkarīgus dabasgāzes padeves avotus remontdarbu vai atsevišķu gāzesvadu posmu rekonstrukcijas un avārijas gadījumos. Līdz ar to palielinās gan gāzapgādes drošības līmenis, gan jaunu dabasgāzes lietotāju pieslēgšanās iespējas.
Savukārt spiediena regulēšanas iekārtas jāmaina, jo, veicot periodiskas gāzes regulēšanas punktu apkopes, visai bieži iespējams konstatēt dažādas tehniskas problēmas un defektus, kuru novēršanai nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi un darbs.
Daudzu tehnisko problēmu novēršana notiek nekavējoties, taču ir arī tādas, ko iekļauj Gaso kapitālieguldījumu un plānveida rekonstrukciju programmās. Viss atkarīgs no defektu rakstura, jo tie var būt dažādi – sākot ar bojātu objekta nožogojumu, ko nepieciešams nomainīt, līdz pat būtiskiem regulēšanas iekārtas elementu defektiem, kad ir nepieciešama tūlītēja bojātās detaļas nomaiņa vai pat gāzes regulēšanas punkta pilnīga rekonstrukcija.
Gaso apgalvoja, ka gadījumos, kad tas tehniski iespējams, rekonstrukcijas rezultātā gāzes regulēšanas punktu aizstāj ar skapjveida gāzes regulēšanas punktu.
Tādā veidā sistēma tiek padarīta kompaktāka – ja ēku gāzes regulēšanas punkti var aizņemt palielu platību, tad skapjveida gāzes regulēšanas punkti izvietošanai nevajag vairāk par dažiem kvadrātmetriem. Gāzes regulēšanas punktu rekonstrukcija ne visos gadījumos saistīta ar dabasgāzes lietotāju atslēgumiem – viss atkarīgs no konkrētās situācijas un gāzes regulēšanas punktu izvietojuma gāzapgādes tīklā.
Uzņēmumā norādīja, ka bez tam, gāzes regulēšanas punkti un skapjveida gāzes regulēšanas punkti var tikt aprīkoti ar attālinātas datu nolasīšanas sistēmām, kas ļauj iegūt operatīvos ekspluatācijas datus par dabasgāzes sadales tīkla darbību, tādējādi paaugstinot tā ekspluatācijas drošību un nodrošinot savlaicīgu nestandarta situāciju un avāriju atklāšanu.
Gaso apgrozījums pagājušajā gadā bija 49,09 miljoni eiro, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sarukusi par 19,1% – līdz 8,466 miljoniem eiro.
Gaso ir AS Latvijas gāze meitasuzņēmums. Kompānija ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. Gaso darbību sāka 2017.gada decembrī.
Latvijas gāzes lielākie akcionāri ir Gazprom (34%), Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28,97%), Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) un SIA Itera Latvija (16%).
