Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) jūnijā interneta tiešraidē prezentēja pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pieteikuma rīkotā pētījuma rezultātus par mājokļu pieejamību Latvijā, iesakot risinājumus tās uzlabošanai mūsu valstī. EM jaunais valsts sekretārs Edmunds Valantis, kurš jaunajā amatā nonāca pēc ilgas pieredzes būvniecības nozares pārzināšanā, Būvinženierim skaidroja OECD pētījuma nozīmi un plānotās pārmaiņas.
OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos. Pēc OECD aplēsēm, trešdaļa ģimeņu mīt pārapdzīvotos mājokļos, un nav attīstīts īres tirgus, tāpēc vajadzīga skaidra mājokļu politika Latvijas dzīvojamā fonda atjaunošanai.
Kas OECD izpētītajā ir svarīgākais?
– Uz Latviju bija atvesti OECD un citu pasaules valstu elites līmeņa eksperti. Secinājums ir viens – mājokļu pieejamībai nav viena risinājuma, ar ko visu atrisināt. Mums ir kritiski vērtējumi, kas ir pozitīvi, un pašlaik ir pietiekami plaša statistikas bāze, kāda Latvijā ir mājokļu kvalitāte, mājsaimniecību ienākumi, kādā tehniskajā stāvoklī mājokļi ir. Pirmoreiz parādās formalizēti dati par mājokļu pieejamību, jo iepriekš valsts par to nav domājusi. Dzīvojām uz tās bāzes, kas ir uzbūvēta pirmskara periodā un padomju laikā, ilgu laiku, jo mājsaimniecību skaits samazinājās, cilvēki brauca projām un problēmu nejuta. Tagad skaidri redzams, ka vairs nav un nebūs tā, kā agrāk. Darbavietas koncentrējas attīstības centros, un tur cilvēki dzīvo. Mājokli attīstības centros, Rīgā un tās apkaimē daudziem grūti atļauties no tās naudas, ko nopelnām.
Vai problēma ir arī pieejamo mājokļu kvalitāte?
– Mums ir jāiet uz mūsdienīgu mājokļu standartiem. OECD norāda, ka situācija Latvijā ir viena no sliktākajām mājokļu nolietojumā, labiekārtojumā un pārapdzīvotībā. Ilgstoši nebūvējot mājokļus, ir radusies problēma. Kopš 1993.gada ir uzbūvēti 4% jaunu daudzdzīvokļu māju. Fonds noveco, daudzi vispār neko neiegulda mājokļa uzturēšanā. Tā nav laba situācija, jo normālai ģimenei mājokļa iegāde ir lielākais dzīves darījums.
Kāpēc pētījumam izvēlējāties OECD ekspertus?
– OECD eksperti bija vajadzīgi vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, viņiem ir kapacitāte, pieejami daudzi dati dažādos griezumos un ir pieejami cilvēki, lai politiķiem būtu vienkārši pieņemt datos balstītus lēmumus par mājokļiem. Otrkārt, neskatoties uz pētījumu, joprojām dažādām pusēm ir atšķirīgs skatījums uz to, vai un kā valstī uzlabot mājokļu pieejamību. Diskusijas sākās jau iepriekšējā valdībā. Mums ir liels prieks pateikties Valsts prezidentam, kurš piedalījās ziņojuma prezentācijā, jo līdz ar OECD ģenerālsekretāra dalību tas deva lielu publicitāti, lai politiķi saprastu problēmas mērogu.
Visu interviju ar Edmundu Valanti lasiet žurnāla Būviženieris augusta numurā.
