Grozījumus par būvtehniķiem gatavo 3.lasījumam Saeimā

0

Saeimā oktobra vidū 2.lasījumā atbalstīti grozījumi Būvniecības likumā par būvtehniķiem, Latvijas Būvinženieru savienību informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Departamenta direktores vietnieks Andris Lazarevs žurnālam Būvinženieris skaidro, ka šie ir būvniecības profesionālo organizāciju rosināti grozījumi, kas saskaņoti ar lielāko daļu nozares pārstāvju. Tie tapa kā tieša reakcija uz nozares sniegto informāciju par iespējamo būvspeciālistu trūkumu nākotnē.

Stājoties spēkā jaunajam Būvniecības likumam, pārejas noteikumu 3.punkts paredzēja, ka fiziskas personas, kuras līdz 2020.gada 30.septembrim ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvtehniķa profesijā, bet nav ieguvušas likuma 13.pantā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā vai būvekspertīzē ne ilgāk kā līdz šī gada 31.decembrim. Ja 2014.gada 1.oktobrī personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot 13.pantā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības. Ja persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tai jāatbilst likuma 13.panta prasībām.

Izstrādājot grozījumu likumprojektu, ņemts vērā, ka ēku būvdarbu vadītāji un būvuzraugi pārsvarā izglītību ieguvuši Rīgas Celtniecības tehnikumā ar kvalifikāciju  tehniķis celtnieks, būvtehniķis, būvdarbu vadītājs. Salīdzinot būvdarbu vadītāja ar atbilstīgu izglītību diploma izrakstu par apgūtajiem mācību priekšmetiem ar cita būvdarbu vadītāja bez atbilstīgas izglītības diploma izrakstu, var konstatēt, ka abi speciālisti ir apguvuši priekšmetus par būvizstrādājumiem, būvprojektēšanu, būvfiziku, rasēšanu, vides aizsardzību, būvdarbu organizēšanu, vadīšanu un tehnoloģijām, tai skaitā aprīkojumu, tāmēšanu, būvniecības normatīvo regulējumu. Būvtehniķa izglītības programmas mācību ilgums bija divi trīs gadi, līdzīgas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas mācību ilgums ir trīs gadi.

EM rosināja grozīt Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. un 4.punktu, lai būvspeciālisti ar pašlaik neatbilstīgu izglītību, bet lielu praktisko pieredzi arī turpmāk varētu turpināt patstāvīgo praksi būvdarbu vadībā un būvuzraudzībā bez termiņa ierobežojuma. Saeima grozījumus akceptējusi 2.lasījumā. Jāuzsver, ka Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. un 4.punkts netiks mainīts regulējumā par patstāvīgu praksi inženierizpētē un projektēšanā, tāpēc būvspeciālisti ar neatbilstīgu izglītību pēc šī gada 31.decembra vairs nebūs tiesīgi turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē un projektēšanā.

Nav pazeminātas Būvniecības likuma 13.pantā noteiktās izglītības prasības, bet ir atļauts turpināt patstāvīgo praksi tiem būvspeciālistiem, kuri šādas tiesības jau ir ieguvuši būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā. Jaunais regulējums neattieksies uz tām personām, kas nebija ieguvušas patstāvīgas prakses sertifikātu. Ja būvtehniķis bez Būvniecības likuma 13.panta prasībām atbilstīgas izglītības sekmīgi strādājis līdz šim, nav pamata uzskatīt, ka nevarēs arī turpmāk sekmīgi pildīt profesionālos pienākumus, izejot tādu pašu pilnveidi kā citi būvspeciālisti ar sertifikātu.

Būvniecības pakalpojumu kvalitāte ir atkarīga no izglītības iestādē iegūtā zināšanu apjoma. Tas dod noteiktu pamatu, lai sekmīgi varētu sākt darba gaitas, taču lielāka vērtība konkrētajā gadījumā ir piešķirama iegūtajai pieredzei. Samērīgāks risinājums ir paredzēt papildu pilnveidi, nevis liegt turpmāku patstāvīgo praksi. Visi būvspeciālisti, kas ieguvuši patstāvīgās prakses tiesības, ir izgājuši vienotu sertificēšanu, kuras gaitā notiek jēgpilna profesionālās darbības uzraudzība un vajadzības gadījumā notiks atkārtota zināšanu un prasmju pārbaude, kā arī pastāvīga kvalifikācijas paaugstināšana. Grozījumu projekta izstrādes gaitā ņemts vērā, ka būvspeciālisti ar būvtehniķa kvalifikāciju profesionālos pienākumus ir pildījuši vienlīdz kvalitatīvi. Nav konstatēts, ka viņi pārkāptu būvniecības regulējumu vairāk nekā citi kolēģi.

Būvniecības likuma grozījumu tālākās izskatīšanas tempu Saeimā noteic Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās attīstības komisija. Pašlaik normatīvā akta pieņemšana rit raiti, teic Lazarevs: “Esam cerīgi, ka grozījumi stāsies spēkā vēl šogad.”

Antra Ērgle

Pievienot komentāru