Koka augstceltnes pasaulē piedalās sacensībā par augstāko, lielāko, vairāk CO2 glabājošo un citādi visīpašāko būvi. Neviens nenoliedz, ka tas ir dārgi, tomēr ieguvēji ir gan pētnieki un koka konstrukciju ražotāji, gan citi iesaistītie, tajā skaitā tūrisma industrija un koka ēku projektētāji.

Austrijas galvaspilsētā Vīnē uzceltais 84 metrus augstais koka debesskrāpis HoHo neieguva augstākās koka ēkas Eiropā vai pasaulē titulu, zināmā mērā apliecinot, ka austriešiem svarīgāka ir kopējā koka būvniecības industrijas attīstība, nevis tituli.

Koka augstceltņu sacensība

Patlaban augstākā koka ēka pasaulē ir projekts Mjøstårnet Norvēģijā. Tā ir 85,4 metrus augsta 18 stāvu būve. Iepriekš augstākā koka būve bija 53 metrus augstā Brock Commons studentu viesnīca Vankūverā Kanādā – arī ar 18 stāviem. Dažādu organizāciju veidotajos augstceltņu sarakstos tiek nodalītas koka konstrukciju ēkas no hibrīdbūvēm, lai gan lielākajā daļā koka augstceltņu nav izmantotas tikai koka kon-strukcijas. Atšķiras arī TOP 5 un TOP 10 koka augstceltņu saraksti dažādos izdevumos. Daļa sarakstu ir papildināti ar projektiem un koka ēku un hibrīdbūvju nākotnes iecerēm līdz pat 350 metru augstumam.

Vīnē realizētā HoHo projekta centrālajā daļā ir 24 stāvi, bet ēka ir tikai 1,4 metrus zemāka par 18 stāvu augsto Norvēģijas Mjøstårnet. Internetā var atrast stāstu, kā Norvēģijas projekta augstums mainījās no 81 līdz 85,4 metriem, tādējādi austriešu projektam liedzot iegūt augstākās koka ēkas titulu. Lielākā daļa no koka augstceltnēm un hibrīdbūvēm ir eksperimentāli, pētniecības un inovāciju projekti. Tajos tiek ieguldīti līdzekļi no dažādiem fondiem, un eksperti atzīst, ka tie ir ļoti dārgi zināšanu un risinājumu testēšanas projekti. Iespējams, atbalstu un investīcijas vieglāk ir iegūt eksperimentālai koka augstceltnei, nevis ļoti inovatīvam trīs vai astoņu stāvu koka ēkas projektam, tāpēc šajos projektos metriem un stāvu skaitam ir jārada iespaids par ieceres nozīmīgumu.

Koka būvniecība Austrijā

Pētot koka būvniecības attīstības vēsturi, var vieglāk izprast, kāpēc Austrijā un arī Vācijā nav augstāko koka ēku. Austrija, līdzīgi kā Latvija, ir mežu valsts, kurā mežizstrādi apgrūtina kalnains apvidus un 19.gadsimtā ieviestā izejvielu, tajā skaitā meža, aizsardzības politika. Vietējais būvmateriāls ir plaši izmantots, attīstot tradicionālās būvniecības metodes dažādos valsts reģionos. 20.gadsimta 90.gados augstskolu pētījumi un arhitektu eksperimenti radīja pamatu jaunā koka būvizstrādājuma CLT (Cross Laminated Timber jeb masīvkoka plātne – red.) izstrādei, tomēr tā izmantošanu augstceltnēs ierobežoja būvnormatīvs.

Pārmaiņas Austrijas nacionālajos būvniecības noteikumos sākās 20.gadsimta 90.gados, un kopš tā laika ik gadu realizēti arvien jauni koka projekti. Astoņu stāvu LifeCycle Tower (LCT 1) 2010.gadā uzcelta Dornbirnā kā biroju ēka ar betona centrālo daļu jeb kodolu, ap kuru veidota koka paneļu un kolonnu konstrukcija. 2013. gadā Koičahas pilsētā Karintijā tika uzcelts pasaulē augstākais koka skatu tornis – gandrīz 100 metru augstais Pyramidenkogel. Šīm būvēm katru gadu seko arvien jauni koka konstrukciju projekti. Vīnes universitātes pētnieki apkopojuši informāciju, ka koka ēku kopējā platība Austrijā pieaugusi no 14% 1998.gadā līdz 24% 2018.gadā. Lai arī Eiropā un  pasaulē nav vienotas metodoloģijas, kā uzskaita koka būvniecību kopējā būvniecības apjomā, tomēr visbiežāk dažādu valstu pētījumos minēti 5 līdz 15%. Austrijā 53% koka būvju ir nami, kas paredzēti dzīvošanai, ieskaitot individuālās dzīvojamās mājas un tās ēkas, kas tiek atjaunotas vai pārbūvētas, izmantojot koku, pārējās ir publiskās, rūpniecības un lauksaimniecības būves.

Koka būvniecība attīstās, un loģisks solis bija Austrijā augstākās koka ēkas HoHo iecere un realizācija jaunajā ilgtspējīgākajā Vīnes daļā Aspernā.

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.85).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit