Mājas renovācija ir saistīta ar zemākiem mājokļa uzturēšanas izdevumiem, pastāvīga iekšējā mikroklimata, temperatūras un mitruma nodrošināšanu, pelējuma prevenciju, trokšņa mazināšanu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugšanu, sociālās infrastruktūras uzlabošanos, kā arī arhitektoniskās ainavas mainīšanos.
Renovējot mājas, saudzējam vidi
Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā Eiropas zaļais kurss rakstīts – lai sasniegtu 2030. un 2050. gada klimata mērķus, ir ļoti svarīgi turpināt samazināt energosistēmas atkarību no fosilā kurināmā. Būvējot, izmantojot un renovējot ēkas, ir jāpatērē daudz enerģijas un minerālu resursu (piemēram, smilts, grants, cements). Patlaban ES valstīs vidēji gadā tiek renovēti 0,4–1,2% ēku. Lai sasniegtu ES energopatēriņa efektivitātes un klimata mērķus, šis rādītājs tuvākajos gados būs vismaz jādivkāršo. Balstoties uz publiskotajiem EK datiem, ēku sektors patērē aptuveni 40% enerģijas un veido apmēram 36% no visām oglekļa dioksīda emisijām Eiropas Savienībā. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar šīs gāzes izmešiem, ir paaugstināt ēku energoefektivitāti. Savukārt viens no veidiem, kā paaugstināt efektivitāti, ir daudzdzīvokļu namu renovācija.
Uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, nepieciešams mazāk enerģijas ēku apsildīšanai. Zemāks siltumenerģijas patēriņš nosaka mazāku oglekļa dioksīda gāzu emisiju daudzumu un veicina klimata pārmaiņu mazināšanu. Aprēķināts, ka renovēto daudzdzīvokļu namu ietaupītais siltumenerģijas daudzums gadā veido aptuveni 688 GWh, tas ir vairāk nekā 160 tūkstoši tonnu CO2.
Svarīgi atjaunot ne tikai māju, bet arī vidi ap to
Nekustamā īpašuma tirgus eksperti ir aprēķinājuši, ka pēc renovācijas mājokļa cena tūliņ pieaug par 15–20 procentiem. Turklāt novērots, ka pircēji, kas lūkojas pēc jauna mājokļa, kā prioritāti izvirza ne tikai mājokļa iekšpusi, bet arī visu vidi ap to – pagalmu, līdzās esošos parkus, automašīnu stāvlaukumus, skolas, bērnudārzus, iespējas izmantot sabiedrisko transportu u. tml. Daudzās labās Rīgas vietās ir vecas daudzdzīvokļu ēkas, kuras nav renovētas, taču to cena ir augstāka par tirgus cenu. Lielisks risinājums šādās vietās – kvartālu renovācija, kad modernizēti tiek ne tikai visi kāda konkrēta kvartāla daudzdzīvokļu nami, bet arī šo ēku inženiersistēmas un koplietošanas telpas. Visbiežāk atjaunošanas projekti ir atšķirīgi, taču iespējams ieviest kopīgus renovācijas pasākumus – mainīt veco ielas apgaismojumu un izmantot LED spuldzes, atjaunot siltumtīklus, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus. Pēc kvartāla atjaunošanas jaunie automašīnu stāvlaukumi, bērnu rotaļu un atpūtas zonas priecē ikvienu iedzīvotāju, bet pats kvartāls izskatās kā atdzimis. Modernizējot dzīvojamo vidi, cilvēki var būt gandarīti par dzīves kvalitātes uzlabošanos – atjaunotām publiskajām telpām, ierīkotiem vai rekonstruētiem gājēju un velosipēdistu celiņiem, aprīkotiem sporta un aktīvās atpūtas laukumiem, kā arī rekreatīvām gājēju takām, pie celiņiem un laukumiem ierīkoto apgaismojumu, mazo arhitektūru un apzaļumojumiem. Dzīvojamās vides kvalitātes vērtējuma pētījumi un aptaujas rāda, ka atjaunota ēka un vide ir viens no svarīgākajiem dzīves kvalitātes rādītājiem.
Tiek ietaupīta siltumenerģija
Konstatēts, ka vecā daudzdzīvokļu namā siltuma zudumi ir aptuveni šādi: 11% – caur nesiltinātu jumtu, 26% – caur logiem, 38% – caur nesiltinātām mājas ārsienām. Īstenojot daudzdzīvokļu namu atjaunošanas programmu, ik gadu plānots renovēt teju 500 namu, bet vienlaikus ietaupīt vairāk nekā 100 GWh enerģijas. Saskaņā ar šo pasākumu līdz 2030. gada beigām plānots renovēt aptuveni 5000 daudzdzīvokļu namu un ietaupīt 5,5 TWh enerģijas.
Svarīgi, lai, atjaunojot daudzdzīvokļu namu, tiktu sasniegta vismaz C energoefektivitātes klase un ietaupīts ne mazāk kā 40% siltumenerģijas patēriņa, salīdzinot ar patērēto siltumenerģiju līdz ēkas atjaunošanai. Taču no nākamā gada parādās prasība jau sasniegt ēkas energoefektivitātes klasi, kas nav zemāka par B. Pēc ikgadējā atjaunoto daudzdzīvokļu namu energoaudita datiem, atjaunojot daudzdzīvokļu namu, vidējais faktiskais enerģijas ietaupījums ir 63%, atsevišķās ēkās – ap 70% (lielākais – 87%).
Ēku renovācijai izmantojot efektīvus siltumizolācijas risinājumus, iespējams ne tikai krietni samazināt energopatēriņu, kad slikti siltinātu sienu, jumtu un pagrabu dēļ siltums vienkārši izplūst ārā. Laba siltumizolācija nodrošina pastāvīgu un komfortablu 21–25 grādu temperatūru telpās gan aukstā ziemā, gan karstā vasarā.
Pirms renovācijas lielākā daļa iedzīvotāju domāja, ka pēc darbu veikšanas mājoklī būs siltāk, ka būs jāmaksā mazāki rēķini un ēka būs skaistāka. Taču, neskaitot šos ieguvumus, tiek piemirsts novērtēt, ka pienācīgi siltinātos namos iekšējais mikroklimats ir daudz labāks nekā vecās, nemodernizētās ēkās. Siltināšanai izmantojot neorganiskos izolācijas materiālus, tiek nodrošināta atbilstoša gaisa kustība, kā arī mitruma izvadīšana no ēkas, tā novēršot apstākļus, kuros varētu veidoties pelējums. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai varētu baudīt piemērotu mikroklimatu un just renovācijas pozitīvās pārmaiņas.
Renovācija, bez šaubām, ir ieguvums planētai – tiek radīts mazāks oglekļa dioksīda gāzu emisiju daudzums un mazinātas klimata pārmaiņas. Vērtīgi arī sabiedrībai – atjaunojot ēku un vidi ap to, uzlabojas visas sabiedrības dzīves kvalitāte, bet cilvēkiem individuāli tas palīdz ietaupīt siltumenerģiju un uzlabot mājokļa mikroklimatu.
Māris Želvis, SIA Rockwool tirdzniecības vadītājs
Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris decembra numura (Nr.95).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
