Ieskats topošajā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejā

0
808
Attēls – Reinis Jansons

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts ir pilnībā pabeigts un gatavs būvniecībai. Elastīgi risinājumi mākslas darbu izvietošanai, rūpīgi pārdomāti vides pieejamības jautājumi un daudzveidīga funkcionalitāte atklāj ieceri par muzeju kā mūsdienīgu, uz cilvēku orientētu kultūras telpu, vēstīts arhitektes Paulas Gāganes rakstā mājaslapā fold.lv.

Telpa pielāgojas mākslai

Paredzot izstādīt plašu mākslas darbu spektru, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ēka samērīgā 7600 kvadrātmetru apjomā iecerēta kā elastīga plānojuma telpu kopa. Tajā nodrošināta multicentriska mākslas uztveres secība – no nelielām klusinātas atmosfēras zālēm līdz liela mēroga instalācijām piemērotām telpām. Kopumā muzejā paredzētas septiņas dažādas zonas mākslas eksponēšanai: āra amfiteātris, centrālais ātrijs, performanču zāle, izstāžu ātrijs un trīs galerijas, kuras iespējams sadalīt mazākās telpās. Apmeklētājiem būs pieejama arī mākslas studija praktiskajām nodarbībām, lasītava – diskusiju telpa, kā arī kafejnīca ar āra terasi Hanzas dārzā.

Muzeja izstāžu galerijas 1000, 600 un 300 kvadrātmetru platībā veidotas bez balsta kolonnām. Trapecveida jumti ļauj galerijām sasniegt pat 10 m augstumu, un tie individuāli pielāgoti, lai telpā neielaistu tiešus saules starus. Visas galerijas iespējams pilnībā aptumšot, tajās stiprināta grīdu nestspēja, paredzēti regulāri piekares punkti, elektrības un IT punkti gan griestos, gan grīdās. Visas galerijas sadalāmas mazākās telpās, kuru proporcijas veidotas saskaņā ar arhitektu veikto analīzi, kas aplūko pasaules iecienītāko izstāžu zāļu piemērus.

Ieejas ātrijs, kurā māksla vienmēr būs pieejama bez maksas, pielāgots arī īpaši lielu un smagu mākslas darbu eksponēšanai. Daļa no telpas ārsienas ir izņemama un dod iespēju darbus ātrijā iecelt ar ceļamkrānu. Tāpat pastiprināta grīdas nestspēja un griestos izveidota iekares punktu sistēma instalācijām.

Drošībā jebkādos laikapstākļos

Āra amfiteātris, kas vienlaikus kalpo arī kā centrālā ieeja, iecerēts kā no vējiem pasargāts apzaļumots un labiekārtots skvērs, kurā paredzēta vieta tēlniecības darbiem. Muzeja ieejas pārkare ne vien pasargā apmeklētājus no laikapstākļiem, bet veido jumtu skatuvei, kas aprīkota dažādu koncertu, izrāžu, performanču un festivālu norisei. Lai ieeja būtu droša arī ziemā, pandusa segumu plānots apsildīt, ļaujot izvairīties no apledojuma veidošanās.

Paceļot sienu, āra amfiteātri iespējams savienot ar performanču zāli, kurā paredzēta vieta 200 skatītājiem. Tā piemērota ne vien laikmetīgās dejas un teātra izrādēm, bet arī akustiskajiem koncertiem, audiovizuālajām performancēm, kino un virtuālās realitātes mākslas darbiem. Pateicoties īpašajam sienu reljefam, telpas akustika maksimāli pietuvināta Latvijas Radio 1.studijas akustikai. Zālei paredzēts ļoti elastīgs iekārtojums – iespēju veidot pat 360 grādu skatuvi nodrošina savelkamo krēslu sistēma un regulējami grīdas līmeņi.

Būtiska ir arī muzeja aizskatuves funkcionalitāte. Lai pasargātu mākslas darbus no negadījumiem un laikapstākļiem, tos no slēgtas kravu piegādes ieejas bez šķēršļiem vai grīdas līmeņu maiņas var nogādāt līdz aklimatizācijas, pakošanas, digitalizācijas vai restaurācijas telpām, uz kravas liftu un noliktavām vai izstāžu galerijām. Muzejā tiks nodrošinātas visaugstākās klimata un drošības prasības, kas ļaus sadarboties ar visprasīgākajiem pasaules muzejiem un kolekcionāriem, tā atvedot uz Latviju plašāku darbu klāstu.

Iekļaujoša vide

“Pieejamība un ērta lietošana ikvienam ir viens no galvenajiem topošā muzeja uzstādījumiem. Kā publisko zonu, tā darbinieku telpu plānojumā rūpīgi apsvērti pieejamības risinājumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Muzejā neredzēsiet sliekšņus, pakāpienus, šauras durvju ailas, augstus kases lodziņus vai nepiemērotus dzeramā ūdens punktus. Muzejs jebkuram cilvēkam būs pieejams bez asistēšanas,” stāsta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane.

Padomāts arī par vismazākajiem apmeklētājiem. Zīdaiņu aprūpei izveidota atsevišķa ģimenes telpa, kurā vecāki var aprūpēt savus mazos patīkamā vidē, nevis kopējā tualetē. Lielākiem bērniem jāvar nomazgāt rokas pašiem, tāpēc muzejā būs piemērotas sanitārās telpas arī viņiem.

Domājot par apmeklētāju ērtībām, muzeja projektētāji pievērsušies arī smalkākām niansēm. Lai izvairītos no trokšņa, kas nereti veidojas lielās atvērtās telpās un rada psiholoģisku nogurumu, izvēlēti apdares materiāli, kas nodrošina akustisku komfortu. Tāpat padomāts par orientēšanos telpā – muzeja navigācija veidota vienkārša, lai pazust varētu vien mākslas pasaulē, nevis telpās.

Autoru komanda

Muzejs ir sarežģīts objekts, un tā tapšanā līdz šim iesaistījušies vairāk nekā 100 dažādu ekspertu un uzņēmumu no Latvijas, Lielbritānijas, Somijas un Nīderlandes. Dienasgaismas analīzē un publisko telpu apgaismojuma projektēšanai piesaistīti Lielbritānijas eksperti, savukārt drošības sistēmu izstrādē piedalījies konsultants, kurš Van Goga muzejam Amsterdamā veidojis drošības koncepciju pēc mākslas darba zādzības. Muzeja tehnisko telpu projektēšanā iesaistījušies Somijas laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma eksperti.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta autori ir britu arhitektūras studija Adjaye Associates un Latvijas arhitektūras birojs AB3D, kuru tandēmā radītais priekšlikums 2016.gadā uzvarēja muzeja metu konkursā. Adjaye Associates ir plaša pieredze kultūras objektu projektēšanā. Viņu portfolio ir Nobela Miera centrs Oslo, Smitsona Nacionālais afroamerikāņu vēstures un kultūras muzejs Vašingtonā, Denveras Laikmetīgās mākslas muzejs un citi objekti. Pagājušā gada nogalē studijas vadošais arhitekts sers Deivids Adžejs (Sir David Adjaye) saņēmis Lielbritānijas Karaliskā arhitektu institūta (RIBA) Zelta medaļu par ieguldījumu arhitektūras attīstībā.

Latvijas arhitektu birojs AB3D Jura Mitenberga vadībā 2019.gadā ieguvis pirmo vietu Latvijas Nacionālā teātra piebūves konkursā, 2018.gadā izvirzīts The Plan Award kategorijā Dzīvojamās ēkas un 2015.gadā saņēmis Architizer A+ Award apbalvojumu gan žūrijas, gan publikas balsojumā.

Muzeja nākotne

No 2014. līdz 2020.gadam muzeja attīstībā līdz būvniecības uzsākšanas stadijai ieguldīti 4,1 miljoni mecenātu līdzekļu. Tehniskais projekts ir saskaņots Rīgas būvvaldē, sastādīta tāme, lēšot, ka muzeja būvniecība izmaksās aptuveni 43 miljonus eiro un aizņems 2,5 gadus.

Pēdējos gados Latvijas Laikmetīgās mākslas fonds saskāries ar smagu emocionālu zaudējumu, atvadoties no mecenāta Borisa Tetereva, un sarežģītiem finansiāliem apstākļiem, ko izraisījusi ABLV Bank likvidācija. Neskatoties uz to, muzeja projektēšanu izdevies veiksmīgi noslēgt un uzsākt sarunas par muzeja projekta dāvināšanu Latvijai, valdībai apņemoties nodrošināt tā būvniecības realizāciju.

LR Kultūras ministrija izteikusi priekšlikumu Rīgas domei sadarboties šī projekta realizācijā, un šomēnes notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas fonda pirmā tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju. Vienlaikus atbalstu muzeja tapšanai izteikušas nozīmīgas kultūras un mākslas organizācijas. Tuvākajā laikā plānots veidot arī iniciatīvas grupu, kurā aicināts iesaistīties ikviens, kurš atbalsta tālāku muzeja ieceres īstenošanu.

Raksts pārpublicēts no mājaslapas fold.lv. Attēli – Reinis Jansons, “Adjaye Associates”, “AB3D” un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds.