Iezīmē energoefektivitātes un drošības pieaugošās prasības

0
389

Šodien, 7.oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference Būvniecība un arhitektūra 2022, kurā eksperti diskutēja par būvniecības un arhitektūras nozares nākotni, Covid-19 ietekmi uz būvniecības attīstību, ēku restaurāciju, ēku drošības prasībām, apmācību nozīmi un citām aktualitātēm, vēsta konferences rīkotāji.

SIA PERI valdes loceklis Egīls Misāns norādīja, ka pandēmija ir paātrinājusi pārmaiņas arī būvniecības nozarē, jo pieaug prasības pēc produktivitātes, drošības un tehnoloģijām. “Digitalizācija būs tā, kas paaugstinās efektivitāti un fizisko distancēšanos, bet pieprasījums palielināsies pēc zaļākiem un mazāk apdzīvotiem rajoniem un reģioniem. [..] Drošība būs tā, pēc kuras arvien vairāk tieksies ne tikai sabiedrība, bet arī būvnieki,” konferencē uzsvēra Misāns.

“Digitalizācija un modernās tehnoloģijas vēl vairāk un straujāk mainīs būvniecības nozari. Tās ļaus pieņemt operatīvus un precīzus lēmumus, balstoties uz precīzu, ātru un pārskatāmu informāciju. Tas savukārt palīdzēs labāk plānot cilvēkresursus, tādā veidā strauji paaugstinot būvniecības produktivitāti un efektivitāti,” pauda Misāns.

Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme uzsvēra, ka būvniecības nākotni ietekmēs arī izmaiņas likumdošanā. Pēc viņa teiktā, no 1. novembra stājas spēkā jauna redakcija būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvam. Proti, publiskā ēka, kura nodota ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu būs jāveic līdz 2024. gada 31. oktobrim. Savukārt daudzstāvu dzīvojamajai ēkai, kura nodota ekspluatācijā pirms 2011.gada 1.novembra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu būs jāveic līdz 2031.gada 31.oktobrim.

“Ņemot vērā uzraudzībā esošo būvju apjomu un kontrolējošo institūciju ierobežoto kapacitāti, iecerēts izveidot rīku, kas kontrolējošām institūcijām palīdzēs nodrošināt būvju ekspluatācijas uzraudzību, nosakot riska līmeni būvju kopām, par kurām ir informācija par to tehnisko stāvokli un par kurām nav šāda informācija,” atzina Demme.

Arī SIA Freimans Timber Constructions pārstāvis Ansis Uškaurs, runājot par jumtu kopņu pieaugošo izmantošanu privātmāju būvniecībā, atzina, ka praksē novērots, ka ir gana daudz projektu, kur pēc papīriem viss ir kārtībā, bet īpašnieks, kas ir tiesīgs būvēt mājokli, nav ievērojis visus drošības aspektus. Pēc viņa teiktā, pieaugot būvniecības apjomiem, pieauguši arī drošības riski.

Savukārt organizāciju attīstības un vadības konsultants Normunds Reips vairāk runāja par pieaugušo apmācībām, kas kļūs arvien nozīmīgākas arī būvniecības jomā. Tāpat viņš atzina, ka nākotnē vēl lielāka uzmanība tiks pievērsta ISO standartu ievērošanai un jau pieminētajiem drošības principiem.

Konferencē uzstājās arī Latvijas Amatniecības kameras Būvmākslas mantojuma restaurators-meistars Artūrs Lapiņš, kurš runāja par restaurāciju, atzīstot, ka tai ir mazs valsts atbalsts un mazs objektu un īpašnieku skaits, vienlaikus gan viņš norādīja uz to, ka tai ir atbalsts likumdošanā un ilgtspējīgs rezultāts. “Restaurācija peļņu nenes, bet sniedz gandarījumu, izraisa cieņu un sekmē prasmju attīstīšanu,” piebilda Lapiņš.

Savukārt SIA Labie koki vadītājs un ainavu arhitekts Edgars Neilands uzsvēra nepieciešamību gan būvniecības procesā, gan arhitektūrā pievērst lielāku uzmanību koku saglabāšanai un dabas daudzveidības aizsardzībai. Viņš atzina, ka sabiedrība mainās un labā ziņā ir tāda, ka šiem jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.

Savukārt būvkonstrukciju ugunsaizsardzības inženieris, pētnieks un konsultants Edvīns Grants pievērsa uzmanību inovācijām un projektiem, ko realizē Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, atzīstot, ka valstī trūkst atbalsta būvizstrādājumu pētījumu aprīkojam un ražotājiem izstrādājumu funkcionālā pielietojuma īpašību izpētei, kā rezultātā vietējās inovācijas un izstrādājumi paliek puslegāli, pazeminās profesionāļu kompetences līmenis, vājinās pētniecības infrastruktūras un samazinās eksports.

Konferenci noslēdza būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā, LLU VBF lektors Mg.sc.ing. Sandris Liepiņš, kas uzmanību vērsa uz to, ka Latvijā no 2021.gada 1.janvāra visām projektējamām jaunbūvēm ir jāizpilda A klases energoefektivitātes radītāji, ko nosaka šogad pieņemtie ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi. “Pašlaik ir jāievēro virkne noteikumu, lai varētu reģistrēt ēku A klases grupai,” uzsvēra Liepiņš, uzskaitot vairākus veidus, kā sekmēt šo prasību izpildi.