Patlaban zaļa sabiedrība arvien lielāku uzmanību pievērš ekonomiskākai dabas resursu izmantošanai, tai skaitā novērtējot dzeramā ūdens taupīgu lietošanu.
Zaļam dzīvesveidam piedien arī videi draudzīgi transportlīdzekļi, grūti noārdāmo materiālu izmantošanas ierobežošana utt. Novērtējot atjaunojamos dabas resursus, nav viegli, lai arī pašsaprotami runāt par efektīvāku lietusūdens apsaimniekošanu, bet līdz darīšanai nonākt ir vēl grūtāk.
Vērtīgs resurss
Līdz intensīvai pieejai lietusūdens izmantošanā vēl garš ceļš ejams, tomēr pirmie soļi uz to noteikti ir sperti. Pilsētvides ainavas plānošanā arvien vairāk runā par ilgtspējīgu lietusūdens apsaimniekošanu. Viens no ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas pamatprincipiem ir veidot lietusūdens savākšanas baseinus, kas spētu lielu lietusgāžu laikā no urbānās vides neinfiltrējošās daļas savākt lietusūdeņus, tos attīrīt un infiltrēt, paātrinot ūdens nonākšanu atpakaļ vidē. Tas ļautu atslogot centralizētās ūdens novadīšanas sistēmas un izmantot tās tikai tur, kur citu apsaimniekošanas iespēju nav.
Izmantojot nākotnes koncepcijas, pašvaldībām un pilsētām ir iespēja aktīvi veidot pārmaiņas. Tas ietver novatoriskus drenāžas elementus, kas absorbē lietu un infiltrē ūdeni. Alternatīva ir infiltrācijas sistēmas, kas atbalsta dabisko ūdens ciklu.
Variantu dažādība
Ainavu plānošanā arhitekti un būvuzņēmēji saskaras ar daudzām problēmām. Viena no tām ir uzkrāto lietusūdeņu novadīšana. Tas vidē jāatgūst ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, novadot gruntsūdeņos un dabiskajā ūdens ciklā.
Bieži vien ir sarežģīti apvienot meliorācijas sistēmas tehniskās funkcijas ar plānotāja ainavu dizaina prasībām. Obligāti jāievēro vispārējie nosacījumi – attālums līdz ēkām un īpašuma robežām, kā arī viena metra attālums no gruntsūdeņiem. Vēlams izmantot plašas infiltrācijas sistēmas, nevis tiešu novadīšanu gruntsūdeņos.
Veidojot sateces baseinus ar zālāju, tos bieži var viegli integrēt ainavas dizainā, tomēr tam ir nepieciešams daudz vietas, un tos var nākties veidot diezgan dziļi. Atkarībā no dziļuma publiski pieejamās vietās baseini var būt jānožogo.
Viens no risinājumiem vietās, kur dabisko ilgtspējīgo elementu ierīkošana nav iespējama vai ierobežota, ir lietderīgi padomāt par moduļveida akumulācijas un infiltrācijas sistēmas izmantošanu. Šīs sistēmas virszemē ir nemanāmas, un laukums virs tām ir vienlīdz labi izmantojams kā zaļās zonas vai rotaļlaukumu izveidei, tā arī transporta kustībai, veidojot efektīvas drenāžas koncepciju.
Pielāgota nokrišņiem
Infiltrācijas sistēmas ir gudrs ilgtermiņa risinājums. Viena no tādām ir ACO Stormbrixx, kas izstrādāta, ņemot vērā Lielbritānijas nokrišņu daudzveidību un pielāgojot to citu valstu īpatnībām. Šī sistēma plaši izmantota Eiropas Savienības valstīs un Krievijā, kur ir īpašas lietusūdens apsaimniekošanas īpatnības un prasības. Sistēma ir ātri uzstādāma, neaizņem daudz vietas un nav ierobežota izbūves apjomā. Lielākās sistēmas, kas jebkad uzbūvētas ar ACO Stormbrixx, sasniedz tilpumu, kas desmitkārt pārsniedz olimpiskā baseina tilpumu jeb 25 000 m3. Turklāt risinājuma izstrādē ir ievērotas ne tikai infiltrācijas pamatprasības, bet viens no pamatprincipiem ir maksimāli samazināt CO2 izmešus transportēšanā un uzstādīšanā, papildus neizmantojot mehanizētu tehniku.
Jāplāno resursi
Lai kāda būtu lietusūdens apsaimniekošanas sistēma – ilgtspējīga vai konvencionāla, tās izvēlē un izmantošanā ir viens jautājums, kam bieži nav pievērsta pienācīga uzmanība. Jautājums par apsaimniekošanu ir viens no klupšanas akmeņiem daudzās jomās, tomēr ilgtermiņā tieši lietusūdens izmantošanā tas var izrādīties īpaši svarīgs, ja runa ir par ilgtspējīgu tehnoloģiju un vides aizsardzību. Atstājot iekārtas bez uzmanības, vēl jo vairāk – bez tīrīšanas un apkopes, pat ar vislabāk plānoto un uzbūvēto lietusūdens apsaimniekošanas sistēmu par ilgtspējīgumu nevar būt ne runas.
Galvenais iemesls apsaimniekošanas problēmām ir gan cilvēcisko, gan finansiālo resursu trūkums. Vērtējot ilgtspējīgus risinājumus, tas noteikti jāņem vērā, paredzot visus vajadzīgos resursus noteiktajā kapacitātē. Pats svarīgākais ir tehnoloģijas un atjaunojamos resursus izmantot sākotnēji paredzētajam uzdevumam un saskaņā ar noteikumiem.
Raimonds Stumburs, ACO Nordic vadītājs
Attēls no uzņēmuma albuma
Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris oktobra-novembra numura (Nr.82).
