Apjomīgus saglabāšanas un restaurācijas darbus piedzīvojusi vēl viena Daugavpils cietokšņa iekšējās apbūves ēka – Inženierarsenāls.

Inženierarsenāla ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Daugavpils cietoksnis ar priekštilta nocietinājumu teritorijā un aizņem kvartālu starp Imperatora, Konstantīna un Aleksandra ielas perimetrālo apbūvi rietumu, ziemeļu un austrumu pusē.

Kompleksās saglabāšanas jeb restaurācijas projektā pabeigti būvdarbi rietumu korpusā, visai ēkai izbūvēts jauns jumts, ziemeļu un austrumu korpusam veikta rūpīga fasāžu konservācija un lokāls remonts, bet iekštelpas palikušas tādas pašas. Plānots, ka rietumu korpusā gar Imperatora ielu ierīkos tehnikas un industriālā dizaina centru: tur būs antīko spēkratu un citas tehnikas ekspozīcija, tiks piedāvāti dažādi tūrisma pakalpojumi un izglītojošas aktivitātes gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Daugavpils cietokšņa Inženieru arsenāla būvprojektu pēc Daugavpils pilsētas domes pasūtījuma 2016.–2018.gadā izstrādāja SIA REM PRO un arhitekta Pētera Blūma birojs Konvents. Būvdarbus veica uzņēmumu SIA Lagron un AS Būvuzņēmums Restaurators apvienība. Būvprojekts īstenots divu Eiropas Savienības fonda projektu ietvaros. Kopējās izmaksas – 7 196 368,11 eiro ar PVN.

Sākotnējais stāvoklis kritisks, pat traģisks

Inženierarsenāla ēka celta no 1840. līdz 1845.gadam pēc arhitekta Aleksandra Štauberta projekta. Kā stāsta Daugavpils pilsētas pašvaldības Attīstības departamenta vecākais eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins, vēstures avoti liecina, ka Inženierarsenāla ēkā savulaik atradās vairākas darbnīcas, tur glabājās celtniecības, medicīnas un artilērijas materiāli, tika izgatavoti inženieru un celtniecības instrumenti, kā arī remontētas artilērijas ieroču lafetes un munīcijas kastes. Padomju laikā ēku izmantoja Aviācijas augstskola. Kopš 1994.gada tā bija pamesta un pakāpeniski nonāca kritiskā stāvoklī.

Divstāvu ēka veido kvartāla perimetrālo apbūvi rietumu, ziemeļu un austrumu pusē, dienvidu pusē to noslēdz mūra žogs. Pagalma fasādēm pieslēdzas divas slīpās uzbrauktuves – apareles. Vēsturiski ēka būvēta uz pāļu režģoga, ar masīviem laukakmeņu pamatiem. Īpaši masīvās sienas un velvju pārsegumi mūrēti no māla ķieģeļiem. Jumtu ilgus gadus sedza padomju laikā liktās viļņotās azbestcementa loksnes, bet lielā daļā ēkas pēckara jumta konstrukcijas un segumi bija katastrofāli bojāti, pakļaujot mūri nokrišņu radītiem postījumiem. Gadu gaitā ēka piedzīvojusi vairākas pārbūves, zuduši arī vēsturiskie elementi. Gandrīz pilnībā bija zudis otrā stāva arkveida aiļu trīsdalījums, bojātas mūra arkas, dzegas, starpdzegas, palodzes, velvju posmi. Zuduši būtiski fasādes arhitektoniskie elementi – centrālā un sānu rizalītu atikas izbūve, dūmeņi un jumta logi. Iekštelpu velves otrajā stāvā bija pilnībā zaudējušas apmetumu. Daudzos desmitos kvadrātmetru mērāma mūra masas erozija, daudzviet – velvju nogruvumi.

Iekšpagalms bija pieaudzis ar pamatīgu kultūrvēsturisko slāni aptuveni pusmetra biezumā, daudzviet nosedzot ēkas cokolu un veicinot mūra piemirkšanu un eroziju. Arī apareles klāja bieza augsnes un veģetācijas uzslāņojuma kārta.

Ēkas teju traģisko tehnisko stāvokli uzsver arī arhitekts Pēteris Blūms. Viņa vadībā notika padziļināta ēkas un tās daļu arhitektoniskā izpēte. Pēc rūpīga situācijas izvērtējuma tika izstrādāta būvprojekta kultūrvēsturiskā koncepcija, kas paredzēja arhitektūras pieminekļa saglabāšanu bez mērķa restaurēt vai atjaunot ēku tās sākotnējā veidolā. Interesanti, ka principiāla konservācijas koncepcija šai būvei jau bija izstrādāta pirms krietna laika – savulaik tā tapusi kā diplomdarbs arhitektam Oto Ozolam. «Šī sākotnējā mūsu birojā tapusī koncepcija ideju līmenī bija sagatavota un ļoti palīdzēja būvprojekta izstrādē,» piebilst arhitekts.

Atklājumi maina plānus

Kā stāsta SIA Lagron projekta vadītājs Aleksejs Drozdovs, pirmais uzdevums bija izveidot jaunu jumta konstrukciju, lai būvi pasargātu no turpmākas mitruma iedarbības. Oriģinālais jumts tika zaudēts padomju armijas bombardēšanā Otrā pasaules kara laikā, pēc kara uzbūvēta jauna visai primitīva pagaidu konstrukcija, ēkai uzlikts azbestcementa viļņotais šīferis, no kura līdz mūsdienām nekas daudz pāri nebija palicis. Faktiski aptuveni puse būves ilgus gadus bija stāvējusi bez jumta. Rekonstrukcijas laikā visai ēkai izbūvēts jauns jumts tā oriģinālajā vēsturiskajā augstumā ar cinkotā skārda lokšņu segumu.

Līdztekus notika darbi pie pagalma labiekārtošanas, vispirms noņemot gadu gaitā sakrājušos kultūrslāni, lai izbūvētu inženiertīklus, ieklātu jaunu segumu un sāktu apareles un fasāžu restaurāciju. Šis posms sagādāja pārsteigumus, tālab autoruzraudzības laikā veica izmaiņas.

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.85).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit