Inženierkonsultanta loma būvniecībā

0
250

Latvijas būvniecības nozare par inženierkonsultanta institūta nepieciešamību runājusi vairāku gadu garumā, ir bijuši arī centieni panākt, ka inženierkonsultanta institūts tiek iestrādāts Būvniecības likumā.

Stājoties spēkā šī gada 27.aprīlī apstiprinātajiem grozījumiem Būvniecības likumā, inženierkonsultanta institūts kļūs par realitāti, bet nozarei, jo sevišķi pasūtītājiem, būs jākļūst par galvenajiem ieguvējiem no šī būvniecības procesa dalībnieka.

Jau iepriekš minēts, ka 2022.gada otrajā pusē Būves nākotnei veica pētījumu, aptaujājot 400 nozares ekspertu par tēmām, kas saistītas ar būvniecības procesu, riskiem un tipveida līgumiem. Šīs aptaujas mērķis bija noskaidrot, vai apstiprinās autoru izvirzītā hipotēze, ka viena no aktuālākajām problēmām būvniecības nozarē Latvijā ir būvniecības procesa neefektīva pārvaldīšana, risku izvērtēšana un potenciāla novēršana.

Vai inženierkonsultanta pakalpojumu sniedzējiem izdosies mazināt kļūdas turpmākajā būvniecības procesā, ja konsultācijas tiks iepirktas jau ieceres definēšanas brīdī? 35% aptaujāto ekspertu pilnībā piekrīt šādam apgalvojumam.

Kādas problēmas būtu jārisina inženierkonsultantam?

Būvniecības likums nosaka, ka inženierkonsultants ir fiziska persona vai būvkomersants, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties tā vārdā.

Būtu vērts apzināt nozarei raksturīgākās kļūdas, kas noved pie plānoto būvniecības projektu nesekmīgas realizācijas. Analizējot būvniecības procesu Latvijā, par būtiskām problēmām uzskatāmas:

  • būvprojektu kvalitāte;
  • strīdi starp būvniecības procesa dalībniekiem par būvprojektu kvalitāti (tātad arī par ekspertīžu kvalitāti);
  • papildu naudas un projekta realizācijas termiņa pieprasījumi.

Nereti rodas iespaids, ka būvprojektu izstrādei ir par maz izpētes datu, bet veiktā eks-pertīze ir vairāk formāla nekā padziļināta; šķiet, ka pasūtītājs nav apzinājies visus iespējamos ar projekta realizāciju saistītos riskus (vai vismaz galvenos), kā rezultātā izvēlējies nepiemērotu projekta realizācijas metodi un līdz ar to arī līgumu. Protams, nepārdomāts iepirkums, kurā joprojām dominē zemākās cenas princips, arī ir būtiska problēma.

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr.92).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.