Žurnāla Būvinženieris iepriekšējā numurā veltījām rakstu vienam no būvniecības procesa dalībniekiem – FIDIC inženierim. Šajā rakstā turpināsim iesākto ar minētajam būvniecības procesa dalībniekam radniecīgu institūtu – inženierkonsultantu.
Atgādināsim, ka jau žurnāla jūnija numurā (Nr.92) tika apskatīts arī inženierkonsultanta institūts, kas gan tad tika darīts vairāk teorētiski, ieskicējot raksta autoru veiktās aptaujas rezultātus un to sasaisti ar inženierkonsultanta nozīmi, lomu būvniecības procesā.
Šajā rakstā mēģināsim rast atbildi, kurā būvniecības procesa stadijā piesaistīt inženierkonsultantu grupu un kāpēc tas nepieciešams. Piemēra labad izmantosim domu par indeksāciju būvniecībā un to, ko inženierkonsultants varētu labāk paveikt šajā jomā.
Apgalvojumi un fakti
Pirmais, ko vēlamies paust: inženierkonsultants un FIDIC inženieris nav viens un tas pats! Tie ir radniecīgi institūti no daudziem aspektiem, bet noteikti ne viens un tas pats.
Inženierkonsultanta institūts kopš 2023.gada 29.maija ir iekļauts Būvniecības likumā, un tādējādi tas kļuvis par vienu no būvniecības procesa dalībniekiem. Projektā Būves nākotnei 2022.gadā veiktā aptauja liecina, ka 91% aptaujāto būvniecības nozares ekspertu piekrīt apgalvojumam, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Tātad inženierkonsultantam kā jaunam būvniecības procesa dalībniekam vismaz Būvniecības likuma izpratnē būtu jānodrošina, ka būvniecības ierosinātājs agrīnās būvniecības procesa stadijās kļūst profesionālāks, labāk pārvalda procesu, kā arī pārliecinoši izvēlas piemērotāko būvniecības projekta realizācijas metodi, līguma projektu un, protams, efektīvi organizē iepirkuma procedūru (-as), izvērtējot projekta riskus un citus nozīmīgus faktorus.
Būvniecības likuma 19.2 panta (Citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumi un atbildība) devītā daļa nosaka, ka «inženierkonsultants, kurš uzrauga būvdarbu līguma vai pakalpojumu līguma par projektēšanu, autor-uzraudzību, būvuzraudzību vai būvprojekta būvekspertīzi izpildi vai sniedz citus pakalpojumus būvniecības ierosinātājam saskaņā ar noslēgto līgumu, ir atbildīgs par katru savu neuzmanību. Ja inženierkonsultants būvniecības procesa ietvaros veic būvuzraudzību vai būvekspertīzi, tas atbild arī kā būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs un uz to attiecas šā panta sestajā vai septītajā daļā noteiktie ierobežojumi».
Tātad likumdevējs paredzējis, ka būvniecības ierosinātājs var uzticēt inženierkonsultantam veikt daudzus jau sen zināmu būvniecības procesa dalībnieku pienākumus, kas savukārt nozīmē, ka inženierkonsultanta kvalifikācija, pieredze un komandas sastāvs ir ļoti fundamentāls jautājums tā izvēlē.
Kā izvēlēties inženierkonsultantu?
Pieņemsim, ka pasūtītājs vēlas realizēt projektu, kādu nekad nav realizējis. Jāpatur prātā, ka būvniecības process sākas ar ieceri, t.i., stadiju, kurā tiek apzināta nepieciešamība pēc jauna objekta vai esošā objekta pārbūves un tiek definēti būvniecības ieceres mērķi. Pieņemsim, ka pasūtītājs apzinās savas spējas, kompetences un nav strīdu par to, ka inženierkonsultants izvēlētā projekta realizācijai nepieciešams. Taču ir viens BET! Nav kritēriju, kā to paveikt!
Atsevišķās valstīs pasūtītājam (klientam, būvniecības ierosinātājam) vietējās pašvaldības spēj sniegt palīdzību, nodrošinot informāciju par to, kādas profesionālās iemaņas pasūtītājam būtu vērts iepirkt. Atliek tikai zināt ieceri un to, vai runa ir par ēku, infrastruktūras vai, piemēram, rūpniecības objekta plānoto būvniecību. Katru kategoriju var un būtu vēlams vēl precīzāk definēt, tomēr jau pamata informācija ir pietiekama, lai pasūtītājam spētu sniegt noteiktu speciālistu sarakstu, kas varētu veidot inženierkonsultanta komandas sastāvu.
Iespējams, arī Latvijā būtu jāveido šāda prakse, lai pasūtītājam inženierkonsultanta izvēle būtu ērta, saprotama un nodrošināta ar nepieciešamo profesionalitāti. Vienlaikus, ņemot vērā likumdevēja pausto, ka inženierkonsultants dažādās būvniecības procesa stadijās var pildīt vairāku būvniecības procesa dalībnieku pienākumus, būtu jāparedz arī procedūra, kā laikus nodrošināt likumam atbilstošu iepirkumu arī būvuzraudzības un ekspertīzes jomā.
Tā kā Latvijā nav ierasta prakse, ka pasūtītājs var iegūt informāciju par speciālistu dalību noteiktu projektu realizācijā (proti, tā nav apkopota vienuviet), atliek vieglākā un ātrākā metode – izmantot Google meklētāja piedāvātās atbildes. Te gan lietderīgi būtu saprast, ka ar terminu speciālists saprotam inženieri ar atbilstošu sertifikātu (vai sertifikātiem) noteiktā jomā, nevis uzņēmumu, kas atsaucas uz līgumisko pieredzi kāda projekta realizācijas jomā.
Vienlaikus gan jāpiemin, ka būtu arī lietderīgi saprast, kādus uzdevumus inženierkonsultantam uzdot, cik precīzi tos sākumā definēt utt.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris oktobra numurā (Nr.94).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
