Ir jāizmanto iespējas, kas dzīvē tiek dotas

0
114

Ar Būvindustrijas lielās balvas laureātu un titula Gada jaunais inženieris 2021 ieguvēju Matīsu Pastaru tiekamies būvobjektā – kā jau tas kārtīgai Būvinženiera intervijai pieklājas.

Jau vairākus gadus Matīss ir būvdarbu vadītājs būvuzņēmumā LNK Industries un paspējis piedalīties vairāku lielu un pat valstiski nozīmīgu projektu īstenošanā Latvijā. Laikā, kad notiek mūsu saruna, Matīss tikko sācis pildīt būvdarbu vadītāja pienākumus ļoti īpašā projektā, par ko tad arī tālākajās rindās mazliet pastāsta.

Matīsam ir nešaubīga pārliecība, ka izvēle kļūt par būvinženieri bijusi vispareizākā, un arī nākotnes plāni ir pašsaprotami un kā akmenī iekalti – turpināt mācīties, krāt pieredzi un jaunas zināšanas, profesionāli pilnveidoties un augt gan kā inženierim, gan kā cilvēkam.

Kā saka pats, pašlaik ir pilnībā apmierināts ar to, ko dara un kur atrodas, taču smejoties piebilst – ja nākotnē radīšoties iespēja celt debesskrāpi Dubaijā, tad to noteikti apsvēršot.

2021. gadā saņēmāt Būvindustrijas lielo balvu kā gada jaunais būvinženieris – pērn faktiski bijāt vienīgais laureāts tieši jauno būvspeciālistu kategorijā. Kā pats uzskatāt – kā nonācāt pie šā prestižā apbalvojuma, kā ir izdevies to nopelnīt?
– Vairāk par to jāpateicas kolēģiem, kuri mani izvirzīja apbalvojumam. Protams, tas bija patīkams pārsteigums. Ikdienā, strādājot dažādos objektos, darbu veicu tik labi, cik vien varu, un ir patīkami, ka līdzcilvēki, arī komisija to novērtē. Tas veicina pazīstamību.
Būvniecības sfēra ir tāda, ka tu daļēji tajā dzīvo, reizēm tas pat ir vairāk dzīvesveids nekā darbs. Un tā ir liela atbildība. Būtībā būvniecība ir ražošanas process, kurā ir skaidri saskatāms galarezultāts, un kvalitāte ir tieši atkarīga no inženiersastāva. Darba apjoms ir neizsmeļams un milzīgs, sākot no dokumentācijas un beidzot ar praktiskiem darbiem objektā.

Esat studējis Rīgas Tehniskajā universitātē būvinženieros. Kā nolēmāt kļūt par būvinženieri? Ar ko šī profesija uzrunāja?
– Bērnībā, protams, kā jau visiem bērniem patika būvēt mājiņas, bet tas laikam nebūtu īstais arguments, kādēļ izvēlējos šo profesiju (smejas). Man jau skolas laikā patika eksaktie priekšmeti – fizika, matemātika, dažādi aprēķini. Tādas reālas lietas. Pats esmu ļoti aktīvs, un mani saista tas, ka darbs būvniecības jomā nav tikai sēdošs. Protams, ir jāveic ievērojams biroja darba apjoms, taču ir arī daudz jābūt būvobjektā, līdz ar to veidojas tāds kā balanss.
Mans brālis šajā pašā nozarē bija priekšgājējs, arī dažādi dzīves notikumi tā salikās, ka ceļš pats no sevis aizveda uz būvniecības nozari un Rīgas Tehnisko universitāti – uz Būvniecības inženierzinātņu fakultāti. Atzīmes skolā man bija ļoti labas, lai tiktu uzņemts praktiski visur, bet izvēlējos tieši šo ceļu. Liktenis, teiksim tā.
Darbs ir ļoti interesants, nekad nav garlaicīgi, ir ļoti liela darbu dažādība, specifika, un tas viss ir saistīts ar reālu, fizisku produktu, ko mēs radām. Viss, kas sākotnēji tiek izklāts uz papīra – aprēķini, plānošana –, pēc tam arī fiziski atspoguļojas dzīvē. Ir patīkami redzēt, kas mana darba rezultātā radies, un apzināties, ka esmu piedalījies konkrēta objekta, ēkas radīšanā, ko cilvēki izmanto, bauda, par ko priecājas. Varu būt lepns, ka mana darba rezultāts ir vērtīgs pienesums sabiedrībai. 

Pieminējāt, ka ir balanss – darbs birojā, darbs būvlaukumā. Kurš no tiem vairāk saista, kurš labāk padodas? Vecās filmās par policistiem parasti atspoguļota  interesantā darba daļa, kad skrien un ķer sliktos, un pēc tam nāk garlaicīgā daļa, kad par varoņdarbiem jāraksta atskaites, ko vairs galīgi negribas darīt…
– Tas vairāk atkarīgs no darba specifikas. Ievērojamu daļu apjoma tomēr veido biroja darbs, jo, arī kāpjot pa karjeras kāpnēm, darbs vairāk sāk saistīties ar plānošanu, resursu menedžēšanu un citiem pienākumiem. Līdz ar to laika, kas tiek pavadīts objektā, sekojot līdzi būvdarbu norisei, kļūst aizvien mazāk. Bet jebkurā gadījumā ir kaut kāds balanss. Nav tā, ka visa diena jāpavada, sēžot pie papīriem birojā. Ir svarīga šī sasaiste ar meistariem, kad tu spēj piedāvāt dažādus risinājumus, lai nav, piemēram, jāpārtaisa vai jāpārmūrē kāda siena, otrreiz jādara darbs. Tas, ka tu spēj rast risinājumu, atvieglo darbu uzņēmējam, un arī tam cilvēkam pašam ir prieks, ka viņa darbs nav vējā.

Kā kopumā ar cilvēkiem darbā satiekat? Kā veidojas attiecības objektā, birojā? Darbs būvniecībā tomēr bieži ir stresa pilns, nervozs…
– Ir ļoti plašs cilvēku spektrs, bet daudz var panākt ar pozitīvu attieksmi. Svarīgi ir būt vērstam uz problēmu risināšanu, nevis uz strīdiem un to radīšanu. Jebkurš adekvāts, saprotošs cilvēks to uzreiz novērtē un saprot, ka mums visiem ir viens kopīgs mērķis – uzbūvēt, restaurēt vai pārbūvēt ēku, pabeigt objektu. Līdz ar to ģenerāluzņēmēja pienākums ir palīdzēt apakšuzņēmējam izdarīt ātrāk, lētāk, labāk, un viņa interesēs ir vairāk apspriesties un sadarboties.
Rezultāts, uz ko tiekties, visiem ir viens, un ģenerāluzņēmējs ir tas, kurš virza vīziju, lai būtu termiņi, kvalitāte, lai visi projektā iesaistītie  uzņēmēji un darbinieki sadarbotos un nonāktu pie kopīga rezultāta un lai tas būtu maksimāli kvalitatīvs un funkcionētu.

Visu interviju ar Matīsu Pastaru lasiet žurnāla Būvinženieris oktobra numurā (Nr.88).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit