Īres namu būvniecība attīstīsies pakāpeniski un jau tagad arvien vairāk institucionālo investoru sāk ieguldīt īres namu būvniecībā, trešdien, 7. septembrī, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) un bankas Citadele diskusijā atzina nozares eksperti.
LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns uzsvēra, ka jaunais likums par dzīvojamo telpu īri viens pats tirgu neiekustinās un grūdienam jānāk no citas puses. Piemēram, Rīgas centru pēdējo 20 gadu laikā ir pametuši 40% iedzīvotāju, bet ar laiku sāksies pašvaldību “izmisīga cīņa par nodokļu maksātāju”.
Šīna ieskatā Rīgas centrā ir daudz pamestu namu, kurus renovējot, varēs iekustināt īres tirgu. Vienlaikus Šīns atzina, ka reģionos vēl joprojām cenas ir zemākas par būvniecības izmaksām, kas neveicina uzņēmēju interesi par īres namu būvniecību.
Nekustamo īpašumu attīstītāja un būvfirmas YIT Latvija valdes loceklis Andris Božē informēja, ka YIT jau ir sācis īres namu būvniecības projektu, kurā Tallinā, Rīgā un Viļņā kopumā paredzēts uzbūvēt 500 īres dzīvokļus, tostarp Rīgā pusi no šī apjoma – 250 dzīvokļus.
Božē sacīja, ka no lēmuma iesaistīties īres namu būvniecībā, zemes iegādes, projektēšanas līdz būvdarbiem paiet kādi trīs gadi, tāpēc tūlītējs jaunā likuma efekts nav gaidāms, tas notiks pakāpeniski. Vienlaikus Božē sacīja, ka būvniecības izmaksas reģionos un Rīgā būtiski neatšķiras, bet īres maksa Rīgā ir 15-16 eiro par kvadrātmetru un reģionos tādu cenu daudzi nevar atļauties.
Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks pastāstīja, ka saskaņā ar bankas augustā veikto aptauju 50,5% iedzīvotāju labāk izvēlētos mājokli iegādāties savā īpašumā, bet 23% to īrētu.
Par īpašuma iegādi vairāk domā 24 līdz 44 gadus veci iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1150 eiro mēnesī, bet par īri – 18 līdz 24 gadus veci iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 750 eiro mēnesī.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš atzina, ka valsts līdz šim vairāk ir strādājusi ar atbalsta instrumentiem īpašumu iegādei un tikai pēdējo 1,5 gadu laikā tiek veidoti arī atbalsta instrumenti īrei.
Lapiņš norādīja, ka fundamentāla mājokļu politika tikai tagad sāk veidoties, bet tirgu var iekustināt divi lielie spēlētāji – valsts un pensiju fondi.
