Īstā materiāla izvēle

0
71

Pašlaik visā Eiropā, arī Latvijā, rosīgi renovē ēkas. Ļoti svarīga šajā procesā ir siltināšana, jo tā uzlabo būves siltumnoturību.

Jāņem vērā, ka siltumizolācija nozīmē arī sienas, jumta vai grīdas konstrukcijas sabiezinājumu. Tā var veidot noēnojumu, telpās samazināt vietu, radīt vajadzību pagarināt jumtu vai pārbūvēt balkonu. Ir vietas, kur nevar uzstādīt pietiekami biezu siltumizolācijas slāni.

Normatīvi un realitāte

Ēku siltumnoturība aplūkota atbilstoši Latvijas būvnormatīviem LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika. Renovācijas un siltumnoturības gadījumā sīkāka uzmanība jāpievērš tabulām – Būves elementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2×K) un ψRM W/(m×K) maksimāli pieļaujamās vērtības un Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei.

Normatīvos minētas maksimālās U vērtības jumtam – 0,20 W/m2K, sienām – 0,23 W/m2K un grīdai – 0,20 W/m2K uz grunts un 0,30 W/m2K uz neapkurināma pagrabstāva vai ar ventilējamu pagrīdi. Svarīgs ir energoefektivitātes minimālais pieļaujamais daudzums ≤80 kWh/m2 gadā daudzdzīvokļu mājām un ≤90 kWh/m2 gadā viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkām.

Pieredze rāda, ka U vērtības ir tikai definētas minimālās normas. Lai nodrošinātu nepieciešamo energoefektivitāti, U vērtībām jābūt zemākām jeb labākām. Lai sasniegtu konkrētu energoefektivitātes slieksni, iespējams, tas jākompensē ar kādu citu ēkas daļu – tā jāveido efektīvāka, jādomā par ļoti efektīviem logiem vai rekuperācijas ventilācijas sistēmu. Ieteicams izvēlēties labāku kopējo energoefektivitāti, lai sasniegtu vēl lielāku ietaupījumu apkures izmaksām un CO2 emisijām.

Lietuvā un Igaunijā

Ja vēlamies optimālu U vērtību sienām, ieteicams jumtam izvēlēties U vērtību ne mazāk kā 0,12–0,15 W/m2K, sienām – 0,15–0,18 W/m2K, grīdām – 0,12–0,15 W/m2K uz grunts un 0,15–0,20 W/m2K uz pagraba. Sasniedzot vēl labāku U vērtību, energoefektivitāti būs vieglāk nodrošināt un kopējā ēkas siltumnoturība uzlabosies.

Zemas enerģijas patēriņa ēkas jumtam ieteicams 0,07–0,09 W/m2K, sienām 0,09–0,14 W/m2K, grīdai 0,09–0,12 W/m2K uz grunts.

Lietuvas normatīvos noteikts, ka dzīvojamo māju sienām, jumtam un grīdai jāsasniedz 0,10–0,11 W/m2K, Igaunijā sienām rekomendē 0,12–0,16 W/m2K, jumtam – zem 0,10 W/m2K, grīdai – zem 0,15 W/m2K.

Bieži vien renovācijas laikā U vērtības ierobežo dažādi apstākļi, iespējas uzstādīt konkrētu biezumu un vietas samazinājums. Šādās situācijās jācenšas sasniegt pēc iespējas labākus energoefektivitātes rādītājus, un lieti var noderēt efektīvāka siltumizolācija.

Dažādi materiāli

Siltināšanai izmanto vati – akmensvati un minerālvati, kā arī putuplastu – EPS jeb putupolistirolu, XPS jeb ekstrudēto polistirolu. Materiāliem ir dažādas īpašības, atšķirīga ugunsdrošības klase, spiedes izturība, mitruma absorbcija, tvaika caurlaidība un citi raksturlielumi. Šos materiālus raksturo siltumvadītspēja jeb lambda, kas ir no 0,030 W/mK līdz 0,040 W/mK. Ekovatei vai kokšķiedras vatei tā var būt arī augstāka – virs 0,040 W/mK.

Rekonstruējot fasādes, visbiežāk izvēlas 15–20 cm biezus materiālus, jumta risinājumos uzstādāmais biezums ir 20–30 cm. Situācijas, protams, var būt dažādas, citos gadījumos slānis var būt plānāks vai biezāks, bet orientējošas U vērtības ir 0,15–0,20 W/m2K.

Efektīvi risinājumi

Divu veidu siltumizolācijas materiāliem – PIR jeb poliuretānam-poliizocianurātam un fenoliskajām putām – siltumvadītspēja ir no 0,02 līdz 0,027 W/mK. Tas nozīmē, ka nepieciešamais siltumizolācijas biezums, lai sasniegtu tādu pašu siltumnoturību, ir gandrīz par pusi mazāks.

Kingspan Therma™ PIR siltumizolācija plašāk izmantota plakano jumtu un terašu siltināšanā, jo materiālam ir atbilstīgas īpašības. Tā efektivitāte ir 0,022 W/mK un 0,025–0,027 W/mK pie tvaika caurlaidīgiem pārklājumiem, spiedes izturība – 120 kPa, mitruma drošība <2%. Tvaika necaurlaidība nodrošina to, ka jumts nav jāvēdina, nav vajadzīgi aeratori. Materiāls ir viegls – 30 kg/m3, tam ir augsta ugunsdrošība – saskarsmē
ar uguni nekūst. Lai sasniegtu U vērtību 0,15 W/m2K, jumta rekonstrukcijā pietiek tikai ar 150–160 mm, ja neņem vērā esošo siltumizolācijas slāni.

Kingspan Kooltherm® fenolisko putu siltumizolācija tiek izmantota ēkas sienu un fasāžu siltināšanā tās īpašību dēļ – efektivitāte ir 0,02–0,021 W/mK, augsta ugunsdrošība, materiāls saskarsmē ar uguni nekūst, radīto dūmu daudzums ir minimāls, ugunsdrošības klase putu kodolam ir C-s1,d0. Pieejams produkts ventilējamām fasādēm Kooltherm® K15, kam ugunsdrošības klase ir B-s1,d0. Materiālam ir zema ūdens tvaika pretestība, µ vērtība – 35, līdzvērtīgi kokam, kas konstrukcijai ļauj izžūt arī cauri siltumizolācijai. Sienu siltināšanai, lai sasniegtu U vērtību 0,18–0,2 W/m2K, pietiek ar 80 – 100 mm atkarībā no nesošās konstrukcijas.

Siltināšana no ārpuses

Šajā gadījumā montāžas sistēmas vates, putuplasta vai fenolisko putu Kooltherm® K5 gadījumā daudz neatšķiras. Tās līmē ar līmjavu, mehāniski nostiprinātas, kaut gan ir sistēmas, kur nav vajadzīga mehāniskā stiprināšana, uzstāda armējošo slāni ar sietu un uzliek dekoratīvo apdari. Jāņem vērā, ka ar siltumizolāciju palielinās logu aiļu platums, kas samazina dabiskā apgaismojuma iekļūšanu telpās. Tāpēc ar efektīvāku siltumizolāciju var ne tikai palielināt gaismas iekļuvi, īpaši gadījumos, ja logi netiek mainīti un iznesti uz āru, bet var arī novērst nepieciešamību pēc jumta dzegas pagarinājuma vai pārbūves, sarkano līniju pārkāpšanu un balkonu samazināšanos.

Optimāli fenolisko putu siltumizolāciju izmantot 100 – 140 mm biezumā, sasniedzot U vērtību 0,15–0,20 W/m2K atkarībā no nesošās konstrukcijas.

Ventilējamā fasāde

Apmetumu fasādes alternatīva ir ventilējamā fasāde, kur ārējā fasādes apdare ir atbīdīta no siltumizolācijas, veidojot gaisa šķirkārtu pirms apdares un nodrošinot vēdināšanu. Šajā gadījumā siltumizolācijai no ārpuses jābūt ar aizsardzību pret vēju.

Parasti izmanto divus ventilējamās fasādes stiprinājumu veidus:

1) L un T profilu sistēma, kur L veida profils tiek piestiprināts pie sienas, bet ar T veida profilu tiek izlīdzināta gala apdare. Ja izmanto alumīnija L un T profilu sistēmu, aukstuma tilts ir būtisks un trīs piestiprināti L profili uz vienu kvadrātmetru var samazināt U vērtību pat par 0,05 W/m2K uz vienu profilu betona risinājumā, kas būtu gandrīz 0,15 W/m2K uz kvadrātmetru, ja izmantoti trīs stiprinājumi. Ja bija paredzēts sasniegt U vērtību 0,18 W/m2K, šie profili var samazināt siltumnoturību un jālieto gandrīz divreiz biezāks slānis. No tā var izvairīties, ja tiek izmantoti nerūsējoša tērauda vai, vēl labāk, speciālie profili, kam iestrādāti aukstumu tiltu izslēgšanas elementi.

2) Otrs risinājums ir vieglo fasāžu stiprināšanas variants – uz siltumizolācijas ārpusē tiek uzstādīts latojums, ko stiprina cauri siltumizolācijai nesošajā daļā. Šajā risinājumā aukstuma tilts ir mazs. Risinājums būtu jāsaņem no konstruktora vai stiprinājuma ražotāja.

Lai sasniegtu U vērtību 0,18 W/m2K, vatei ar lambda 0,036 W/mK būtu vajadzīgs 200–300 mm slānis atkarībā no stiprinājumu sistēmas. Samazināt siltumizolācijas biezumu var ar uzlabotu stiprinājumu sistēmu vai izvēloties efektīvāku materiālu.

Efektīva siltumizolācija 0,02 W/mK ar ugunsdrošības klasi B-s1,d0 un ar zemu tvaika pretestību bez vajadzības uzstādīt papildu vēja izolācijas slāni ir fenolisko putu siltumizolācija Kooltherm® K15, kam ir melns pārklājums. Izvēloties efektīvāku siltumizolāciju renovācijā un ventilējamās fasādes siltināšanā, tiek saglabāts vairāk dabiskā apgaismojuma telpās, ir iespēja samazināt stiprinājumu izmēru, izvairīties no jumta dzegas pārgarināšanas un pārbūves.

Optimāli izmantot fenolisko putu siltumizolāciju 100–140 mm biezumā, sasniedzot U vērtību 0,15–0,2 W/m2K atkarībā no nesošās konstrukcijas un stiprinājumu sistēmas.

Izolācija no iekšpuses

Siltinājumu jācenšas uzlikt no ēkas ārpuses, jo tā konstrukcija būs labāk saglabāta. Tomēr ir situācijas, piemēram, kultūrvēsturiskie pieminekļi, kam energoefektivitātes uzlabošanas gaitā fasādi mainīt nedrīkst. Siltināšanai no iekšpuses svarīgi novērtēt mūra stāvokli, lai tas nav mitrs un mehāniski bojāts, jo šādā gadījumā, siltinot no iekšpuses, nulles punkts nonāks vairāk uz iekšpusi, līdz ar to mitro mūri pakļaujot sasalšanas un bojāšanās riskam. Jānovērtē, vai vecajās ēkās nav caur nesošajām konstrukcijām caurejošas koka konstrukcijas. Ja tādas ir, jānovērtē to mitrums, lai siltinot tās netiktu pakļautas puvei un mikroorganismu veidošanās riskam. Pēdējais – jāaprēķina sienas kondensāts un jānovērtē tā veidošanās risks.

Labs risinājums ir Kooltherm® K17, kur pie fenolisko putu siltumizolācijas pielīmēts ģipškartons un pa vidu iestrādāta tvaika barjera. Šāds risinājums izmantots projektā Pie zelta liepas Ogrē un Daugavpils kinoteātrī Renesanse. Materiāla lambda ir 0,02 W/mK, tāpēc pietiek ar ļoti plānu slāni, lai sasniegtu vajadzīgo efektu un konstrukcija netiktu pakļauta kondensāta riskam.

Plakanie jumti un terases

Jumtus un terases ierobežo augstums pie parapetiem un terases izejas durvīm, tāpēc efektivitāte un kopējais biezums ir nozīmīgi. Te ir svarīga spiedes izturība, mitruma drošība, tvaika necaurlaidība, ugunsdrošība un papildus pieliktais svars. Lai sasniegtu U vērtību ap 0,15 W/m2K, vates un putuplasta gadījumā nepieciešami aptuveni 250 mm.

Efektīvākam risinājumam var izvēlēties PIR siltumizolāciju Therma™ TR26, kam efektivitāte ir 0,022 W/mK, spiedes izturība ir 120 kPa, ir mitruma drošība, tvaika necaurlaidība, augsta ugunsdrošība un vieglums. U vērtību 0,15 W/m2K iespējams sasniegt ar 150 mm. Pieejams kritumā veidots risinājums Thermatapered, kur ar siltumizolāciju iespējams izveidot jumta kritumus, izklājuma veidošanu nodrošina Kingspan.

Koka konstrukcijas

Vecās koka konstrukcijas parasti ir ap 15 cm biezas, iekšpusē ir siltumizolācija, kuras siltumnoturība vairs neatbilst mūsdienām. Ja šādu konstrukciju paredzēts siltināt ar vati, jāatceras, ka ar 15 cm ir par maz, jāskatās arī konstruktīvais risinājums un iespējams papildus jāparedz gaisa jeb vēdināšanas šķirkārta 3–5 cm biezumā, kas vēl samazina vietu siltumizolācijai. Lai izpildītu normas un sasniegtu siltumnoturību ap 0,15–0,2 W/m2K, esošajam slānim jāliek klāt 10–15 cm biezs slānis no konstrukcijas vienas vai otras puses, kopā apmēram 25–30 cm.

Izmantojot efektīvu siltumizolāciju, iespējams sasniegt U vērtību 0,15–0,20 W/m2K ar slāņa biezumu – Kooltherm® K12 un/vai Therma™ TP10 orientējoši 13–18 cm biezumā, tāpat iespējams izvairīties no nepieciešamības uzstādīt papildu vēja barjeru un tvaika barjeru – risinājums ar Therma™ TP10 iekšpusē. Tādējādi esošās jumta konstrukcijas minimāli tiek padarītas biezākas uz ārpusi vai iekšpusi.

Grīdas risinājumi

Grīdas risinājumi pie rekonstrukcijas ir ierobežoti, jo, to nedemontējot, var palielināt ļoti ierobežoti. Jāatceras, ka daļu no palielinātā biezuma aizņems izlīdzinošais slānis – betons, plāksnes u. c. Arī pie demontāžas jāņem vērā pamatu dziļums un citi aspekti. Ja nebūs pietiekama dziļuma, ar tradicionālo siltumizolāciju neizdosies sasniegt vēlamo efektu.

Te var izmantot risinājumu uz esošās betona grīdas ar fenolisko putu siltumizolāciju Kooltherm® K3, kārtu ievērojami nesabiezinot, bet uzlabojot siltumnoturību. Ja risinājums paredzēts uz grunts, izmanto PIR siltumizolāciju Therma™ TF70. Ja ir vietas, kur siltumizolācijai ir tikai pāris centimetru, iespējama unikāla inovācija – vakuumizolācijas paneļi OPTIM-R, kam lambda ir tikai 0,007 W/mK. Tie ir piecas reizes efektīvāki par tradicionālajiem siltumizolācijas materiāliem un trīs reizes efektīvāki par PIR un fenolisko putu siltumizolāciju.

Ēku un citu objektu energoefektivitāte ir ļoti nozīmīga. Tāpēc svarīgi gādāt par renovāciju un siltināšanu. Renovācija lielākoties ir ierobežota, jo konstrukcijām papildus jāuzstāda siltumizolācija, un tās efektivitātei ir ļoti liela nozīme.

Arhitekts Ludvigs Mīs van der Roe reiz teicis: “Mazāk ir vairāk.” Šis princips jāievēro arī ēku siltināšanā. Plānāka, bet efektīvāka siltumizolācija nemaina siltumnoturību un sniedz vairāk iespēju – ir vairāk saules gaismas, plašāka vieta, lielākas iespējas veidot pievilcīgu telpu.

Reinis Neļķe,
Kingspan siltumizolācijas pārdošanas vadītājs Latvijā
Attēli no uzņēmuma albuma

Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris oktobra-novembra numura (Nr.82).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit