Izaugsme nekad nebeidzas. Ja vien pats neesi nolēmis apstāties…

0
220

Īsi un kodolīgi pieteikt lasītājiem vienu no Būvinženiera decembra numura viesiem – Normundu Kotānu – nav vienkārši. Šo uzdevumu sarežģī bagāta profesionālā pieredze, garš un cienījams paveikto darbu un panākumu saraksts, no kura grūti kaut ko izcelt kā pašu svarīgāko.

Piesakot pavisam oficiāli, Normunds Kotāns ir SIA RERE Meistari valdes loceklis, būvgaldniecības un galdniecības restaurācijas nodaļas vadītājs; nupat septembrī viņš saņēma 2022.gada Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – kā Gada projektu direktors, tādējādi pievienojoties šā apbalvojuma laureātu kuplajam un autoritatīvajam pulkam.

Manuprāt, visprecīzāk Normundu ir raksturojis arhitekts Pēteris Blūms, kura teikto atļausimies citēt šīs intervijas ievadā un kurš savu domubiedru vērtē kā «radošu, gudru, erudītu, tālredzīgu, principiālu, kultūrvēsturiski tolerantu, prasīgu pret sevi un citiem, pieredzējušu, izcilu kultūras mantojuma saglabāšanas jomas personību, vadītāju, izpildītāju un paškritiķi vienā personā. Tādu ir maz, ļoti maz».

Par visu pārējo – lai stāsta Normunds pats.

Ko jums personiski nozīmē augstais novērtējums? 
– Būvindustrijas lielā balva ir augstākais novērtējums, kāds vispār šajā nozarē ir iespējams. Ar šo apbalvojumu tiek novērtēts ne tikai būvniecības speciālists, bet visu ikdienas darbā iesaistīto cilvēku kopums – arhitekti, pasūtītāji, kolēģi, sabiedrība. 
Lai gan man pašam nekad nav bijis mērķis dzīties pēc tituliem, balvām, šis ir ļoti labs mana darba novērtējums. Tajā brīdī, kad saņem šo apbalvojumu, pat trūkst vārdu, ko pateikt – tik daudziem cilvēkiem esmu pateicīgs par viņu ieguldīto darbu, sniegtajām zināšanām, kas padarījušas mani zinošāku un spēcīgāku.
Un līdz ar to arī es spēju tālāk dot savas zināšanas kolēģiem, cilvēkiem, kuri ir gatavi tās uzņemt, uzklausīt un, protams, arī dalīties ar tām tālāk.

Faktiski ar šo apbalvojumu tiek novērtēts liels komandas darbs?
– Būvniecība no nulles līdz atslēgai, manuprāt, ir iespējama tikai tad, ja ir komanda, un komandas veidotājs ir šis atslēgas cilvēks – vai nu viņš spēj to izveidot, un tam ir rezultāts, vai arī viņš to nespēj. Līdz ar to komandai ir vislielākā nozīme. Viens cilvēks nav būvētājs, te ir iesaistīts pasūtītājs, arhitekts, būvkonstrukciju projektētāji, būvinženieri, visi citi speciālisti, kas piedalās šajā procesā ar ļoti plašu zināšanu klāstu, saliek to visu kopā un koriģē, lai būtu likumsakarīgs iznākums. Tas ir apjomīgs darbs, ļoti apjomīgs.

Jāatzīstas, par to arī jūs, būvniekus, var tikai apbrīnot – informācijas kopums, kas gan projekta vadītājiem, gan būvdarbu vadītājiem vienā objektā jāapstrādā un jāapgūst, ir iespaidīgs.
– Jā, tādēļ arī būvdarbu vadītājam ir nepieciešama kompetence, spēja pulcēt ap sevi savas jomas speciālistus un iegūt no viņiem to konsistenci, kas nepieciešama, lai projektu realizētu. Projekta vadītājs nevar fiziski iedziļināties visos sīkumos, tādēļ ir būtiska komanda, kurā katrs savā jomā ir speciālists un galveno ziņu atnes līdz projekta vadītājam, kas ļauj viņam darboties produktīvi – gan attiecībās ar pasūtītāju, gan ar arhitektu un visām personām, kas projektā iesaistītas.

Jūsu kāpiens pa izglītības kāpnēm jau kopš sākta gala bijis saistīts ar kokapstrādi, galdniecību, amatniecību. Kas tieši savulaik piesaistīja šai jomai, kas pamudināja iet šo ceļu gan izglītībā, gan vēlāk darba gaitās?
– Par kokapstrādi pareizi pateicāt – tā ir mana pirmā profesija. Esmu būvgaldnieks, galdnieks pēc profesijas, pabeidzu tai laikā Cēsu
4.arodvidusskolu. Mācījos pie ļoti zinošiem meistariem, un viņi tiešām prata iemācīt lietas būtību.
Šāda amata izvēle bija laikam jau tādēļ, ka mans vectēvs bija būvgaldnieks, un kaut kādas iemaņas no viņa ieguvu jau bērnībā. Būtībā šī mana profesijas izvēle ir ļoti lielā pretrunā ar to, ko es daru pašlaik, proti, strādāju būvniecībā. Kādreiz ļoti negribēju mācīties par celtnieku, un galvenais arguments tad bija tāds, ka celtniekam jāstrādā dažādos darba un laika apstākļos – putekļos, slapjumā, aukstumā –, un ne vienmēr vide ir patīkama. Būt galdniekam, kurš strādā siltās telpās, jo to pieprasa tehnoloģiskais process, tomēr ir daudz patīkamāk (smejas).
Tādējādi mana dzīve, jau sākot no arodskolas, vienmēr ir bijusi lielākā vai mazākā veidā saistīta ar koku, ar kokapstrādi, ar koksnes pētniecību. Esmu pabeidzis arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – red.) maģistrantūru tieši ar koksnes inženierzinātni saistītā jomā.
Paralēli esmu studējis arī pedagoģiju un psiholoģiju, esmu pabeidzis Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti. Šīs studijas bija vairāk saistītas ar amatniecību un kultūras vēsturi. Psiholoģija ļauj labāk saprast cilvēkus un situācijas, adekvātāk reaģēt. Tā pašam palīdz būt stabilākam. Iesaku to studēt katram, jo psiholoģija noder jebkurā profesijā.
Esmu savulaik mācījies arī Rīgas Celtniecības koledžā – tieši par būvdarbu vadītāju.
Protams, bijuši dažādi kursi, mācības, arī komerczinībās, grāmatvedībā.

Jums ir ļoti sazarota un daudzveidīga izglītība, bet galu galā esat nonācis būvuzņēmumā RERE Meistari un vadošā amatā – esat uzņēmuma būvgaldniecības un galdniecības restaurācijas nodaļas vadītājs. Kad un kā tad īsti sākās RERE periods?
RERE periods man sākās 2009.–2010.gadā, uzņēmums tai laikā restaurēja Rīgas Biržas ēku. Uzņēmumam ir galdniecības nodaļa, un tai laikā meklēja ražošanas vadītāju. Tā kā Rīgas Biržā ir ļoti daudz koka izstrādājumu – logi, durvis, balkonu margas, dažādi kokgriezumi, spoguļi utt. –, tad bija nepieciešams palīgspēks, kas veiktu visu šajā objektā iesaistīto speciālistu kūrēšanu, pārbaudītu darba rezultātus, faktiski veiktu projekta vadītāja pienākumus.
Atlase bija diezgan nežēlīga, kā es vēlāk uzzināju, mana kandidatūra tika izvēlēta no 30 pretendentiem. Tas bija pēckrīzes periods, veselības un dažādu citu iemeslu dēļ uz laiku biju palicis bez pastāvīga darba un piestrādāju skolā par pedagogu. Sapratu, ka ģimenei, kurā ir divi pedagogi, izdzīvot ir grūti, un tad nolēmu meklēt darbu citā jomā. Tā kā man ir atbilstoša izglītība un zināšanas, pieteicos vakancei RERE, un kopš tā laika arī strādāju šajā uzņēmumā.

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.89).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit