Pēc Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail pasūtījuma Spānijas infrastruktūras konsultāciju uzņēmums Ineco veicis pētījumu par iespējām maksimāli palielināt sinerģiju, ko rada dažādu infrastruktūras projektu vienlaicīga realizācija un iekļaušana topošajā Rail Baltica pārrobežu dzelzceļa koridorā, aģentūru LETA informēja RB Rail pārstāvji.
Pētījums, kas balstīts starptautiskās labās prakses Dig Once jeb vienas lāpstas principa filozofijā, sniedz praktiskus ieteikumus Baltijas un Eiropas partneriem par vairāk nekā 800 kilometrus garā pārrobežu dzelzceļa koridora optimālu izmantošanu, to sinhronizējot ar citu papildinošu infrastruktūru.
Pētījumā atspoguļoti starptautiski labās prakses piemēri līdzīgas sinerģijas radīšanā lielos transporta infrastruktūras projektos, sākot no mobilo sakaru un optisko šķiedru tīklu risinājumiem dzelzceļa megaprojektos Austrālijā un Izraēlā, starptautiskajiem 5G attīstības piemēriem sadarboties spējīgas, savienotas un automatizētas mobilitātes (CCAM) jomā, Rūpniecība 4.0 (Industry 4.0) un viedo pilsētu attīstību un atjaunojamās enerģijas ražošanas avotu uzstādīšanu gar dzelzceļa tīkliem Spānijā, Beļģijā, Somijā un Austrijā līdz elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūras risinājumiem Ziemeļamerikā un Skotijā, kā arī kravu pārvadājumu attīstības un rūpnieciskās savienojamības principiem Vācijā, Francijā, Spānijā un ASV.
Ierosinātie ieteikumi pilnībā saskan arī ar Eiropas zaļā kursa un vērienīgās Fit for 55 iniciatīvas noteiktajiem mērķiem, klāsta RB Rail pārstāvji.
Rail Baltica stratēģijas un attīstības vadītājs Kaspars Briškens uzsver, ka Rail Baltica nav tikai dzelzceļš, bet arī iespēja veidot jaunu Ziemeļeiropas pārrobežu savienojamības mugurkaulu, vienā koridorā vienlaikus kombinējot dažādus infrastruktūras veidus.
Briškens norāda, ka Rail Baltica projektam ir ne tikai jārada jauns multimodāls transporta koridors, bet arī jākalpo par platformu Dig Once pieejai, lai vienlaikus šajā koridorā ieviestu arī pilnīgi jaunu digitālās, enerģētiskās un industriālās savienojamības standartu – paraugu, kuru nākotnē varētu izmantot arī citos pārrobežu megaprojektos gan Eiropā, gan citviet pasaulē.
Tāpat pētījumā sniegti praktiski ieteikumi tādās jomās kā, piemēram, pārrobežu 5G mobilo tīklu un platjoslas maģistrālo tīklu izveide (balstoties uz neutral host pieeju), viedo staciju attīstība, tostarp kontekstā ar viedo pilsētu attīstību, edge computing infrastruktūras izstrāde, atjaunīgās enerģijas ražošanas risinājumu uzstādīšana, vilces apakšstaciju izmantošana atjaunīgās enerģijas pārvadei uz elektrotīklu, elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūras attīstība (gan bateriju, gan kurināmā elementu tehnoloģijām), kā arī industriālo pievedcelu un atzaru izbūve Rail Baltica pamattrasei, lai atvieglotu piekļuvi trases areālā esošajiem rūpniecības, aizsardzības un loģistikas nozaru lietotājiem.
Papildus infrastruktūras risinājumiem un funkcionalitātēm pētījums sniedz ieskatu arī potenciālās nākotnes biznesa attīstības iespējās, kā arī aicina sinhronizēt dažādas Baltijas valstīm pieejamās infrastruktūras finansēšanas programmas, lai nodrošinātu savstarpēji papildinošas infrastruktūras izveidi līdztekus Rail Baltica projekta īstenošanai, informē RB Rail pārstāvji.
RB Rail sola rosināt un vadīt sadarbību ar attiecīgajiem partneriem, lai veicinātu pētījumā izvirzīto rekomendāciju ieviešanu. Tas aptveršot ciešu sadarbību ar dažādām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām pusēm, tostarp atbildīgajām Eiropas institūcijām, Baltijas valstu ministrijām, kas ir atbildīgas par transportu, digitālo infrastruktūru, enerģētiku, ekonomisko attīstību un aizsardzību, NATO partneriem, pašvaldībām, infrastruktūras pārvaldītājiem, elektrotīklu un telekomunikāciju operatoriem, mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, loģistikas un industriālo zonu attīstītājiem, kā arī citām komercsabiedrībām, kas atrodas blakus Rail Baltica koridoram.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
