VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsolē par 2,3 miljoniem eiro nosolīta vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgas centrā, kanālmalā, kur agrāk atradusies Rakstnieku poliklīnika, informē VNĪ.
Izsolē ēkas sākumcena bija 1,98 miljoni eiro, un tajā piedalījās trīs pretendenti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo izsoli sākumcena bija samazināta par 0,27 miljoniem eiro.
Tā ir iespēja dot namam jaunu elpu, iegūtos līdzekļus ieguldot valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un mūsdienīgu biroju izveidē. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Ēka VNĪ pārvaldībā nonākusi 2016.gadā un vēsturiski to izmantoja medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašums virzīts pārdošanai kopš 2019.gada nogales. Pārdošanas procesā notikušas 7 izsoles, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir ierasta prakse. Ēka, kuras platība ir 2697 kvadrātmetri, ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Bijušās Rakstnieku poliklīnikas ēkas izsole bija pēc kārtas septītā.
Ēkas sestā pēc kārtas izsole 2020.gada 17.decembrī noslēdzās bez rezultāta. Izsoles sākumcena bija 2,25 miljoni eiro.
Ēkas piektajā izsolē, kas noslēdzās pērn 17.jūlijā, ceturtajā izsolē, kas noslēdzās 8.jūnijā, un trešajā elektroniskajā izsolē, kas noslēdzās 27.aprīlī, nepieteicās neviens pretendents. Ņemot vērā to, ka arī iepriekšējā izsolē, kas noslēdzās 5.februārī, neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ bija pārskatījusi nosacījumus un samazinājusi izsoles sākumcenu līdz 2,25 miljoniem eiro. Pirmajās divās izsolēs ēkas sākumcena bija trīs miljoni eiro.
“VNĪ stratēģijas pamatā ir valsts īpašumu portfeļa ilgtspējīga pārvaldība, tādēļ valsts pārvaldes vajadzībām neizmantoti, tukši īpašumi, kas rada ilgstošus zaudējumus, tiek pārdoti, dodot iespēju to tālākai attīstībai. Vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī atrodas izdevīgā lokācijas vietā un ir piemērots saimnieciskās darbības veikšanai – dzīvokļu vai biroju ierīkošanai, bet pagraba telpas – ēdināšanas iestādes vajadzībām. Esam gandarīti, ka ir atradies investors, kurš novērtējis ēkas potenciālu. Tā būs iespēja atgriezt namā dzīvību, valstij no atsavināšanas iegūtos līdzekļus novirzot citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem,” norāda Andris Vārna.
VNĪ, izvērtējot katra tās pārvaldībā esošā īpašuma attīstības iespējas, veic valsts iestāžu aptauju par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu vai piemērotu attīstīšanai kā šajā gadījumā, tas tiek virzīts atsavināšanai publiskās izsoles ceļā.
Ilgtermiņā VNĪ paredz atsavināt 148 jeb aptuveni trešo daļu tās portfelī esošo īpašumu – ar ēkām un būvēm –, kas ļaus iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un mūsdienu prasībām atbilstošu biroju, tostarp, centralizēto iestāžu biroju izveidē. Rezultātā ieguvēji ir visi – valsts atbrīvojas no tai zaudējumus nesoša īpašuma, kas valsts pārvaldes vajadzībām nav radis pielietojumu, savukārt pircējs to var iegādāties par tam ekonomiski pamatojamu cenu un attīstot to, rast īpašumam jaunu lietošanas mērķi.
Pērn VNĪ pārdeva 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro, tostarp 59 vidi degradējošas būves 28 adresēs, starp tām bija 30 A kategorijas ēkas, deviņas B kategorijas ēkas un 20 C kategorijas grausti. Nojauktas četras būves divās adresēs. Deviņām ēkām atjaunotas fasādes, jumti un degradācijas pazīmes novērstas, pieci objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām.
Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 14 nekustamie īpašumi, tostarp Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Gulbenē un citviet Latvijā.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
