Jārod risinājums būvniecības līgumu cenu pārskatīšanai

0
222

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons. 

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

Procentuāli OSB plātnēm un finiera plātnēm cenu kāpums ir vairāk nekā 200%, kokmateriāliem cenas pieaugums ir vairāk nekā 130%, metāliem pieaugums ir vairāk nekā 80%, polimēru izejvielām pieaugums ir vairāk nekā 70%. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstās no 5% līdz 20%, informēja Miķelsons.

Ņemot vērā šo cenu kāpumu, Būvuzņēmēju partnerība ir nosūtījusi atbildīgajai Ekonomikas ministrijai vēstuli, aicinot nekavējoties rast risinājumu attiecībā uz jau spēkā esošajiem līgumiem. Partnerība arī aicina ilgtermiņā radīt mehānismu normatīvo aktu līmenī, kas situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu ietverts vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena.

“To, ka cenu indeksācijas risinājums ir nepieciešams, pierāda Latvijā pēdējo 20 gadu laikā vairākkārtīgi notikušie ļoti straujie cenu lēcieni būvniecības izmaksām, kā rezultātā, nespējot vienoties par līguma cenas izmaiņām, ir tikuši lauzti vairāki lieli publiskie būvniecības līgumi, izsludināti jauni iepirkumi, kuros pasūtītājs tāpat vēlāk ir spiests maksāt tā brīža tirgus cenu, kā arī būtiski tiek pagarināti sākotnēji plānotie projekta realizācijas termiņi, kas apdraud sekmīgu Eiropas Savienības līdzekļu investēšanu,” skaidroja Miķelsons.

Straujais būvizstrādājumu cenu pieaugums nav tikai Latvijas problēma, uzsvēra Miķelsons. Eiropas Būvniecības industrijas federācija (FIEC) šī gada 6.maijā vērsās pie Eiropas Komisijas ar lūgumu rast risinājumu un izveidot vienotu mehānismu, kā dalībvalstis varētu pārskatīt spēkā esošo publisko būvniecības līgumu cenas, lai tas nebūtu pretrunā godīgas konkurences noteikumiem.

Lai risinātu sekas, kas rodas gan straujā cenu kāpuma dēļ, gan atsevišķu būvizstrādājumu ierobežotas pieejamības rezultātā, piemēram, metāla konstrukciju, Būvuzņēmēju partnerība aicina ne tikai Ekonomikas ministriju kopā ar nozares organizācijām, bet arī Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un lielāko publisko būvniecības iepirkumu pārstāvjus sākt diskusijas par nosacījumiem pie kādiem būvkomersantiem būtu tiesības bez soda sankcijām pagarināt spēkā esošo līgumu izpildi, saskaroties ar būvizstrādājumu deficītu.

Būvuzņēmēju partnerība norāda, ka viens no starptautiski aprobētiem līgumcenas izmaiņu mehānismiem ir ietverts Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) “Būvniecības darbu līguma noteikumi būvniecības un inženierdarbiem, kuru projektēšanu veic pasūtītājs” (FIDIC Sarkanā grāmata) tipveida līguma noteikumos. 

Tā būtība ir, ka slēdzot līgumu tiek nodefinētas līguma daļas, kurām tiek piemērota cenu indeksācija (atkarībā no būves specifikas, indeksācija tiek veikta, piemēram, dzelzs konstrukcijām, kokmateriāliem, darbaspēka izmaksām utt.), līgumā tiek noteikts kā tiek fiksēta sākotnējā cena un kā tiek mērītas cenu izmaiņas, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par būvniecības izmaksu izmaiņām, izejvielu cenas pasaules biržās un citi mehānismi), kā arī noteikts periods, kuru ņem vērā aprēķinot cenu izmaiņas.

“Diskusija un konkrēti valsts pārvaldes lēmumi ir nepieciešami nekavējoties, lai sniegtu risinājumu uzņēmējiem šādā situācijā un neizraisītu nepabeigtu būvniecības objektu vilni, kuru sekas būtu ne tikai nepabeigta būvniecība, bet arī zaudētas darbavietas un nesaņemti nodokļi valsts kasē,” piebilda Miķelsons.

Jau ziņots, ka būvniecības izmaksas šogad maijā Latvijā pieauga vidēji par 4,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp strādnieku darba samaksa gada laikā palielinājās par 3,5%, būvmateriālu cenas – par 6,1%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,5%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 1,6%.

Tostarp būvmateriālu cenas mēneša laikā pieauga par 2,3%, strādnieku darba samaksa – par 1%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājās par 0,7%.

Maijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu palielinājums smiltīm, kā arī metālam, metāla izstrādājumiem. Pazeminoša ietekme bija asfaltbetona un dolomīta šķembu cenu samazinājumam.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit