Jaunā dzelzceļa stacija pie lidostas “Rīga” namdurvīm

0
266
"Rail Baltica" starptautiskās satiksmes vilciens un reģionālās satiksmes vilciens stacijā Lidosta Rīga piebrauks pa estakādi, pieturot stacijas ēkas trešajā līmenī. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, būs pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai dotos uz lidostas termināli.

Viens no iespaidīgākajiem Latvijas Rail Baltica posma objektiem ir stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve lidostā Rīga, kas aizsākās 2021.gadā.

Ikvienam, kurš dosies uz lidostu Rīga un no tās, 2025.gada beigās skatam pavērsies iespaidīga koka elementu ēkas fasāde, uz estakādēm izvietotas dzelzceļa sliedes un uzlabota, mūsdienīga apkārtējā infrastruktūra.

Dzelzceļa posms uz lidostu Rīga ir daļa no Rail Baltica pamattrases, kas savieno kā Baltijas valstis, tā arī Rīgas centru ar visu pārējo pasauli. Projektu realizē pilnsabiedrība B.S.L. Infra – būvnieku apvienība, ko veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA Binders un AS LNK Industries.

Par vērienīgo projektu žurnālam Būvinženieris stāsta B.S.L. Infra pārstāvji – ceļu, zemes darbu un ārējo tīklu inženieris Oskars Rikmanis, BIM departamenta vadītāja Inga Timma un būvinženieris Valdis Ločs.

Modernās tehnoloģijas, nenoliedzami, ienāk arī būvniecībā. Būvju informācijas modelēšana jeb BIM vairs nav jaunums, bet jau ikdienas realitāte. Kā BIM izmanto tādā lielā objektā kā Rail Baltica stacija Lidosta Rīga?

Inga Timma: Rail Baltica projekts lidostā savā ziņā ir kā BIM testēšanas trusītis Latvijas un Baltijas mērogā, jo Rail Baltica BIM prasības ir vienas no detalizētākajām un plašākajām, ja salīdzina ar citiem līdzīgiem lielizmēra būvlaukumiem. Lai prasības ieviestu dzīvē, diezgan daudz jaunizveidotu BIM metodoloģiju un darba plūsmu ir jāpielieto praksē. Šajā projektā BIM tiek izmantots ne tikai kā modelēšana augstā detalizācijas pakāpē un attiecīga modeļu atjaunošana būvniecības gaitā, bet arī kā daudzi citi paralēli BIM procesi.

BIM procesus objektā mēs izmantojam tieši celtniecības posmā, lai ievāktu datus par esošo situāciju un papildinātu ar As-built datiem pēc elementu izbūves. Attiecīgi – sākumā pilnveidojam modeļus ar materiāliem un datiem, kā plānojam izbūvēt, bet pēc izbūves papildinām modeļus jau ar faktiskiem datiem, ka arī veicam salīdzinājumu.

Jāuzsver arī BIM lietojums infrastruktūras būvēs – ja BIM ir izmantots dažādos būvobjektos, un ir jau dažādi pieredzes stāsti no ēku būvlaukumiem, tad par infrastruktūras izbūves projektiem ir daudz mazāk gatavu piemēru, no kuriem mācīties. Mūsu projektā ir dzelzceļš, viadukti, ceļi un līdzīgas infrastruktūras konstrukcijas, kuras parasti konferenču veiksmes stāstos nevar dzirdēt. Līdz ar to šis ir atbildīgs un izaicinājumu pilns projekts, sākot ar to, ka ir jāatrod īstā pieeja un programmatūra, lai vispār varētu veikt šāda izmēra un specifikas darbus. Tas ir ne tikai liels pārbaudījums speciālistiem, kuru Latvijā jau tā trūkst, bet arī izaicinājums programmatūras ziņā, jo jau esam secinājuši, ka nepieciešams izmantot vairāku programmatūru kombināciju, lai panāktu vēlamo rezultātu. Tirgū vienas gatavas programmas mūsu specifiskajām vajadzībām diemžēl nav.

BIM programmatūra rada ne tikai priekšrocības, bet reizē arī limitus, jo tas praktiskā līmenī ir darbs ar smagiem failiem. Projekta teritorija jau 1.posmā ir diezgan liela, tāpēc esošo virsmu un teritoriju modelēšana nav joka lieta. Vēl viena vērā ņemama ikdienas rūpe ir datu pārvietošana starp dažādām programmām. Datiem jābūt strukturētiem, lai tie būtu lietojami arī tālāk. Ne visas programmas darbojas tik labi, kā rāda reklāmās. Diezgan daudz arī nākas mācīties, darot un meklējot jaunus risinājumus.

Rail Baltica projekts sava vēriena dēļ varēs izkristalizēt vajadzības darbā ar BIM, kuras būs vēlāk noderīgas arī citos būvdarbos nākotnē. Piemēram, mēs varēsim dalīties pieredzē par ceļu izbūvi, kas varbūt varētu šķist vienkāršāk par ēku būvniecību, taču tie rada cita veida izaicinājumus, jo tiem ir daudz mazāk pieejami modelēšanas rīki un darba plūsmas. Varēsim arī gāzt uzskatus, ka ceļu būve kolīzijas nerada. Paši esam apzinājuši vairākas novitātes, kuras Rail Baltica prasībās pat nav tik sīki definētas, bet simulācijās jau varam pamanīt. Pēc šī projekta izpildes secinājumi būs noderīgi visiem – pat tiem, kuru ikdienas darbā BIM nespēlē tik lielu lomu.

Projektā tiks veidots uzbērums un 113 metru garš dzelzceļa pārvads pār Kārļa Ulmaņa gatvi.

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.84).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit