Šajā pavasarī darbu sākusi nesen uzbūvētā SIA Rīgas ūdens kanalizācijas sūkņu stacija (KSS) Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101, kas ir ne tikai lielākā galvaspilsētā, bet pārsūknētā notekūdeņu apjoma ziņā viena no lielākajām Baltijā. Stacijas maksimālā ražība ir 2300 litru sekundē jeb 8280 m3/h.
Jaunā sūkņu stacija uzbūvēta līdzās pirms vairāk nekā 30 gadiem celtajai sūkņu stacijai, kuras ekspluatācijas laiks nu ir beidzies, un sākusies tās demontāža. Jaunā stacija izmēros ir krietni kompaktāka par savu priekšteci un aprīkota ar modernākajām tehnoloģijām: stacijā izvietots nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, pacelšanas mehānismi, elektrosadales un vadības iekārtas, ventilācijas sistēma u. c. Atšķirībā no citām līdzīgām stacijām izveidots arī septisko dūņu jeb asenizācijas pieņemšanas mezgls. Pie KSS ierīkota transformatora apakšstacija, kā arī dīzeļģeneratora apakšstacija, kas nodrošinās elektrības padevi elektrotīklu bojājumu gadījumos.
Kopējā KSS teritorijas platība ir 1,38 hektāri, un tā atrodas aptuveni 300 metru attālumā no Daugavas. Tās kopējais sateces baseins kopā ar Daugavas labā krasta sūkņu staciju Austuves ielā 5 ir aptuveni 4700 ha. To veido Pļavnieki, Ķengarags, viss Rīgas kreisā krasta rajons, kā arī Ķekavas un Mārupes novada novadītie notekūdeņi.
Jaunās KSS lielākais ieguvums ir garantēta un droša notekūdeņu savākšana un pārsūknēšana uz bioloģiskās attīrīšanas staciju Daugavgrīva, mūsdienīgas, attālināti vadāmas tehnoloģiskās iekārtas, kā arī tehnoloģisko ūdeņu patēriņa samazināšanās un elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Jaunā kanalizācijas sūkņu stacija būs videi ievērojami draudzīgāka un drošāka. SIA Rīgas ūdens Būvniecības daļas vadītājs Juris Sīpols uzsver: «Līdzšinējā kanalizācijas sūkņu stacija vairs nebija energoefektīva, tai bija pazemināta ekspluatācijas drošība, jo notekūdeņu pārsūknēšanai tika izmantotas novecojušas, padomju gados ražotas tehnoloģiskās iekārtas.»
Objekta būvniecība sākta 2021. gada aprīlī. Būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību nodrošināja SIA Aqua-Brambis, būvdarbus veica SIA Velve, būvuzraudzību nodrošināja SIA Geo Consultants.
Īss ieskats vēsturē
Līdz šim funkcionējošās kanalizācijas sūkņu stacijas projektēšana tika sākta jau 1965. gadā, būvniecība – 1968. gadā, taču pēc dažiem gadiem to apturēja. 1985. gadā projektu atkal aktualizēja, un būvdarbus atsāka 1989. gadā. Oficiāli stacija tika nodota ekspluatācijā 1992. gada rudenī, un bez kapitāliem ieguldījumiem vai būtiskām tehnoloģiskām izmaiņām to ekspluatēja līdz 2024. gada sākumam.
Stacijas teritorijā bez esošās ēkas atradās arī aizvaru un transformatoru ēkas. Izvietotas pazemes inženierkomunikācijas: kanalizācijas pašteces kolektori un kanalizācijas spiedvadi, ūdensvadi un elektrokabeļi.
Komentējot jaunas KSS nepieciešamību, SIA Aqua-Brambis valdes loceklis, viens no būvprojekta autoriem Guntars Maļina norāda: «Vispirms mēs izstrādājām sūkņu stacijas pārbūves tehniski ekonomisko pamatojumu un apskatījām variantus, ko darīt ar esošo sūkņu staciju. Viena no idejām bija rekonstruēt esošo staciju, mainīt tehnoloģiskās iekārtas un atjaunot ēku. Esošās ēkas būvkonstrukciju stāvoklis bija visnotaļ apmierinošs, bet telpu plānojums, siltināšana, hidroizolācija vairs neatbilda mūsdienu prasībām, un būtu nepieciešamas lielas investīcijas visa sakārtošanai. Tomēr, ņemot vērā, ka šāda izmēra stacijas pārbūve un rekonstrukcija ir ļoti sarežģīta no tehnoloģisko procesu viedokļa, jo nedrīkst apturēt sūkņu stacijas darbību, turklāt ir paaugstināti riski no visām pusēm, tika pieņemts lēmums būvēt jaunu ēku. Mūsdienu tehnoloģiskās iekārtas ir mazākas, vieglākas, kompaktākas, vieglāk izvietojamas, nepieciešams arī mazāks pazemes daļas un virszemes ēkas būvapjoms.»
Projektēšana tika sākta 2017. gadā. Kā ar smaidu atzīmē G. Maļina, «projektu vispirms sākām un saskaņojām uz papīra, bet pabeidzam digitāli. Šis ir viens no pirmajiem projektiem SIA Aqua-Brambis pieredzē, kam visu izmaiņu saskaņošana veikta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Lai tas būtu iespējams, BIS tika reģistrēta vēsturiski izdotā būvatļauja. Tas veiksmīgi ļāva pārvarēt Covid-19 perioda ierobežojumus».
Kompakta un moderna
Jaunuzceltā KSS ir taisnstūrveida formas 8,7 m augsta monolītā dzelzsbetona ēka 23,0 × 17,8 m izmērā ar pazemes daļu 10,8 m dziļumā. Būves pamati atrodas 12 m dziļumā. Fasāde apšūta ar siltinātiem kompozītiem sendvičtipa paneļiem ar korozijas aizsargātu krāsota metāla virsējo slāni.
Virszemes ēka nosedz pazemes daļu, kurā izvietoti pacelšanas mehānismi, elektrosadales un vadības iekārtas, ventilācijas sistēma, sanitārais mezgls un operatora telpa. Pazemes daļu nosedzošajā pārsegumā izbūvētas lūkas, lai būtu iespēja piekļūt visos nodalījumos, kā arī nepieciešamo iekārtu un mērinstrumentu ekspluatācijai.
Iekšpusē ēka ar šķērssienu sadalīta divās daļās – vienu pusi veido notekūdeņu pieņemšanas nodalījums jeb slapjā puse, otrajā daļā atrodas sūkņu nodalījums jeb sausā puse. Arī notekūdeņu pieņemšanas nodalījums sadalīts divās daļās, kuras savienotas ar atvērumu starpsienā, uz kuras uzstādīts aizvars. Nepieciešamības gadījumā abas daļas var ekspluatēt atsevišķi. Uz ieplūdes kanāliem uzstādīti aizvari notekūdeņu pieplūdes apturēšanai un kontrolei. Sūkņu nodalījumā uzstādīti pieci darba sūkņi ar visu tiem nepieciešamo apsaisti: divi sūkņi ar ražību 235–680 l/s (846–2448 m3/h) un trīs sūkņi ar ražību 2430–3600 m3/h. Ierīkots arī drenāžas mezgls ar drenāžas sūkni, kas paredzēts ūdens/notekūdeņu pārsūknēšanai no sūkņu zāles uz baseinu.
KSS darbības pilnvērtīgai nodrošināšanai izbūvēti visi nepieciešamie inženiertīkli: pieslēgums esošajam pienākošajam pašteces kanalizācijas kolektoram Daugavgrīvas ielā (2,5 × 1,8 m), pieslēgums esošajam avārijas izlaides kolektoram KSS teritorijā (2,5 × 1,8 m), pievienojumi esošajiem kanalizācijas spiedvadiem (DN1400 mm), pievienojums esošajam ūdensvadam, kā arī viss nepieciešamais elektroapgādei un sakariem.
Projekta gaitā veikta jaunas transformatora apakšstacijas (2 × 1600 kV) būvniecība, tai skaitā pieslēgumi pie esošajiem elektroapgādes kabeļiem. Stacijai ir trīskāršs elektropiegādes nodrošinājums (divi neatkarīgi elektroievadi un dīzeļģenerators).
Foto – SIA “Aqua-Brambis” un SIA “Rīgas ūdens arhīvs”
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.97).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
