Decembra žurnālā Būvinženieris Nr. 89:
Aktualitātes
Pandēmija un karš Ukrainā saasinājuši būvniecības nozares kaites
Pēc diviem gadiem Covid-19 pandēmijas zīmē, kad jau likās, ka sliktāko esam pārcietuši, šā gada sākumā – 24.februārī – mūs visus pārsteidza Krievijas iebrukums Ukrainā.
Pēc pandēmijas pirmā viļņa loģistikas problēmām 2020.gadā būvniecības nozarē sekoja straujš pieprasījuma pieaugums, kas, sākot jau ar 2021.gada otro pusi, visā pasaulē veicināja būvmateriālu cenu pieaugumu. Karadarbība Ukrainā, sankcijas, materiālu pieejamības problēmas un strauji augošās energoresursu cenas turpināja ietekmēt izejvielu sadārdzinājumu būvniecības nozarē. Neraugoties uz straujo būvniecības izmaksu pieaugumu un grūtībām iekļauties iepriekš nolīgtajā finansējumā un termiņos, būvniecība Latvijā nav apstājusies, ko apstiprina būvniecības uzņēmumu apgrozījums, kas šā gada deviņos mēnešos ir pieaudzis par 18% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, taču turpat seko sliktā ziņa – nozares izaugsmi šogad noēd straujais būvniecības izmaksu kāpums.
Trīs instrumenti būvniecības problēmu risināšanai
Būvniecības process Latvijā ir maz pētīts. Faktiski nav fundamentālu pētījumu, uz kuriem balstīt lēmumus un priekšlikumus procesa pilnveidei. Tas zināmā mērā ir akmens visu ar nozari saistīto organizāciju dārziņā, jo jāsaprot, ka par procesu mēs atbildam kopumā. Tas arī ir galvenais iemesls šā raksta autoru 2022.gada otrajā pusē veiktajai teju 400 būvniecības nozares ekspertu aptaujai par jautājumiem, kas saistīti ar būvniecības procesu, riskiem un tipveida līgumiem. Šīs aptaujas mērķis bija iegūt priekšstatu, vai autoru izvirzītā hipotēze, ka viena no aktuālākajām problēmām būvniecības nozarē Latvijā ir būvniecības procesa neefektīva pārvaldīšana, risku izvērtēšana un potenciāla novēršana, apstiprinās.
Būvniecības nozares aktivitāte sarūk
Aizvadītajā gadā būvniecības nozarē reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums turpinājis sarukt, liecina Lursoft apkopotie dati. Kritumu turpināja piedzīvot arī nozares uzņēmumu peļņa. Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā būvniecības uzņēmumi kopā apgrozīja 4,8 miljardus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 256,09 milj. eiro peļņu. 2020.gadā nozares apgrozījums samazinājās jau līdz 4,4 miljardiem eiro, bet 2021.gadā turpināja sarukt līdz 4,25 miljardiem eiro. Būvniecības nozares uzņēmumi 2021.gadā veidoja 5,76% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma (2020.gadā – 7,06%). Nozares kopējā peļņa kopš 2020.gada samazinājusies par 60%, noslīdot līdz 102,67 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas. Finanšu rādītāju kritums sasaucas ar Ekonomikas ministrijas pausto, ka 2021.gadā būvniecības nozares aktivitāte samazinājās par 6,2%.
Vide
Pārvietošanās pilsētvidē bez šķēršļiem – utopija vai realitāte?
Vides pieejamība ir norma, lai ikviens varētu piedalīties ikdienas dzīvē un brīvi pārvietoties. Tomēr pilsētvide var izrādīties izaicinājumiem pilna, un nereti gājēju ceļā ir ne mazums dažādu šķēršļu. Slīpas ietves, augstas apmales, pārāk stāvas nobrauktuves un citas izplatītas problēmas varētu arī nebūt, ja rūpīgāk iedziļinātos lietotāju vajadzībās. Vides pieejamība ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai cilvēki ar invaliditāti spētu dzīvot patstāvīgi. Tā nav nekāda ekstra, bet pamatvajadzība, lai spētu tikt ārā no mājas, nokļūt no viena punkta uz otru, tostarp uz darbu, izglītības vai medicīnas iestādi un citviet, kā arī veikt citas mums ikdienā pašsaprotamas darbības. Apskatot uzbūvētos tiltus, ceļus un citas transportbūves, nereti gadās redzēt arī nepārdomātus risinājumus, kas vedina domāt par nepietiekamu izpratni.
Personība
Izaugsme nekad nebeidzas. Ja vien pats neesi nolēmis apstāties…
Īsi un kodolīgi pieteikt lasītājiem vienu no Būvinženiera decembra numura viesiem – Normundu Kotānu – nav vienkārši. Šo uzdevumu sarežģī bagāta profesionālā pieredze, garš un cienījams paveikto darbu un panākumu saraksts, no kura grūti kaut ko izcelt kā pašu svarīgāko.
Piesakot pavisam oficiāli, Normunds Kotāns ir SIA RERE Meistari valdes loceklis, būvgaldniecības un galdniecības restaurācijas nodaļas vadītājs; vēl tikko septembrī viņš saņēma 2022.gada Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – kā Gada projektu direktors, tādējādi pievienojoties šā apbalvojuma laureātu kuplajam un autoritatīvajam pulkam. Visprecīzāk Normundu ir raksturojis arhitekts Pēteris Blūms, kurš savu domubiedru novērtē kā «radošu, gudru, erudītu, tālredzīgu, principiālu, kultūrvēsturiski tolerantu, prasīgu pret sevi un citiem, pieredzējušu, izcilu kultūras mantojuma saglabāšanas jomas personību, vadītāju, izpildītāju un paškritiķi vienā personā. Tādu ir maz, ļoti maz.»
Izkāpt no komforta zonas un soļot – tālāk un augstāk
«Meitenei ir vajadzīga liela drosme, lai tādā vecumā vēlētos atrasties dinamiskā un mainīgā būvniecības procesā būvlaukumā, nevis mierīgā biroja atmosfērā.» Šo atsauksmi līdzās daudzu citu kolēģu viedokļiem ir rakstījusi būvuzņēmuma Velve personāla daļas vadītāja, un atsauksmes adresāte nav neviens cits kā Marta Rimaševska, SIA Velve būvdarbu vadītāja palīdze, 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas laureāte un Gada jaunās inženieres titula ieguvēja. Kā atzīstas pati Marta, būvinženiera profesijas izvēle pirms dažiem gadiem bijusi vislielākā nejaušība, taču tagad ar pilnu pārliecību viņa var teikt, ka būvniecībā ir atrasts galvenais dzīves aicinājums. Un citā vietā sevi nemaz nevarot iedomāties.
Būve
Vēsturiskā cirka ēka atdzimst pamazām
Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas pirmās būvdarbu kārtas uzdevums bija energoefektivitātes paaugstināšana un funkcionāli uzlabojumi, lai pielāgotu ēku mūsdienu vajadzībām un tā būtu droši izmantojama gan publiskiem pasākumiem, gan cirka ikdienas vajadzību nodrošināšanai līdz nākamās pārbūves kārtas sākšanai. Pēc darbu pabeigšanas virs vēsturiskās cirka kupola metāla konstrukcijas izbūvēta jauna kupola konstrukcija, izveidota nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve. Ēkas interjerā apvienots industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts tās sākotnējam vēsturiskajam veidolam.
Pārbūves nozīmīgākais ieguvums ir transformējama, multifunkcionāla, mūsdienu prasībām atbilstoša, droša cirka arēna.
Zaļā un inovatīvā Verde
Biroju komplekss Verde vēl tikai top – pirmā no abām ēkām jau nodota ekspluatācijā, bet otra tiks pabeigta nākamajā gadā. Jau būvniecības laikā jaunais biznesa centrs iemantojis plašu pazīstamību kā inovatīva, ilgtspējīga, zaļi domājoša un vieda būve, kas apvieno labāko, ko sniedz mūsdienu būvniecība. To apliecina arī projekta nosaukums, kas vairākās valodās tulkojams kā zaļš. Nozīmīga ir arī jaunā biroju kompleksa atrašanās vieta – tas ir Skanstes un Hanzas ielas krustojums, kas savā ziņā uzskatāms par robežu, kur beidzas Rīgas vēsturiskais centrs un sākas jauna, dinamiska pilsētas daļa ar plašām attīstības iespējām. Īpašu uzmanību piesaista ēku vizuālais risinājums. Būvapjomu kompozīciju veido divas arhitektoniski līdzvērtīgas un savstarpēji saistītas 11 stāvu augstas ēkas, kas kopā ar zemes līmenī esošo zaļo valni veido vienotu kompleksu. Kopumā Verde uzlikusi augstu latiņu – projekts izstrādāts atbilstoši BREEAM sertifikācijas sistēmas kritērijiem BREEAM Excellent līmenī, kas nozīmē, ka biroji būvēti, ievērojot visaugstākos ilgtspējības standartus. Komplekss arī atbilst gandrīz nulles enerģijas ēku jeb nZEB (nearly Zero Energy Building) standartam.
Inženierija
Dziļo pamatu izbūves metodes un risinājumi
Šī gada 3.novembrī norisinājās 395 Latvijas būvkonstrukciju projektētājiem organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs Dziļo pamatu izbūve un būvbedres blīvas apbūves apstākļos (Construction of deep foundations and excavations in densely built environments).
Semināru rīkoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar apvienību SIA Cleantech HUB & Carmelle. Semināra mērķis – iepazīstināt Latvijas būvkonstruktorus ar dziļo pamatu un atbalstsienu ģeotehniskās projektēšanas principiem, ēku pamatu pastiprināšanu esošai apbūvei un grunts pastiprināšanas risinājumiem projektos ar lielām slodzēm. Semināru vadīja Eiropā atzīti starptautiska uzņēmuma Keller Group eksperti – profesors, Dr. sc. ing. Mihals Topolņickis (Michal Topolnicki), Dr. sc. ing. Gregors Soltis (Grzegorz Soltys), Mg. sc. ing. Daniels Dimeks (Daniel Dymek), visi no Polijas, un Dr. sc. ing. Klemenss Kumerers (Clemens Kummerer) no Austrijas. Būvinženiera lasītājiem piedāvājam sarunu ar profesoru Mihalu Topolņicki un inženierzinātņu doktoru Klemensu Kumereru.
Inovācijas
Būvju vibrāciju kontrole – sirdsmiers projektētājiem
Būvju vibrāciju mērījumus veic dažādu iemeslu dēļ. Valstīs, kur seismiskā aktivitāte ir aktuāla problēma, svarīgi ir pārliecināties, ka būves pašsvārstību frekvences atbilst projektā paredzētajām. Tādā gadījumā ir lielāka pārliecība, ka zemestrīces laikā būve uzvedīsies tā, kā projektā paredzēts.
Latvijā pārsvarā vibrāciju mērījumus veic, lai kontrolētu maksimālās svārstību amplitūdas, ja būve īslaicīgi pakļauta dinamiskai iedarbībai, piemēram, no blakus notiekošiem būvdarbiem.
Kopumā konstrukciju aprēķinu metodes nepārtraukti attīstās un kļūst arvien detalizētākas, kā arī sarežģītākas. Līdz ar to pieaug arī izpratne par iespējamiem trūkumiem konstrukcijas uzvedības atspoguļošanā. Atbildīgām un sarežģītām konstrukcijām skaitlisko aprēķinu modeļu veidošanā jāpārliecinās par projektētāja pieņēmumu pareizību, jo tas tiešā veidā ietekmē būves drošību.
Pilsētvide
Padomju laika mantojuma pārvērtības Igaunijā
Igaunijā tāpat kā Latvijā mājokļu renovācijas lielākais izaicinājums ir padomju laika mantojums jeb tūkstošiem daudzdzīvokļu namu, kuriem steidzami nepieciešama renovācija. Vienas no bēdīgi slavenām padomju laika sērijveida ēkām ir Hruščova valdīšanas laikā uzceltās – tautā tā dēvētās hruščovkas. Igaunijas pilsēta Tartu īstenojusi vairākus priekšzīmīgus daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektus, kas papildu energoefektivitātei uzlabo arī pilsētvidi, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina paradumu maiņu. Tartu lepojas ar viedas pilsētas statusu un daudzpusīgu inovāciju ekosistēmu, kas radījusi labvēlīgus apstākļus augstas klases renovācijas projektu īstenošanai. Astoņpadsmit daudzdzīvokļu ēkas Tartu pilsētas centra apkaimē ieguvušas otru dzīvi, pateicoties projektam SmartEnCity. Veiktā renovācija ietver 664 dzīvokļu jeb 35 218 m2 dzīvojamās platības atjaunošanu, uzlabojot dzīves kvalitāti aptuveni 1500 iedzīvotājiem. Projekta gaitā demonstrēts viedas nulles emisiju pilsētas koncepts un atjaunotas hruščovkas, tām pārtopot par viedām, energoefektīvām ēkām, ko projekta īstenotāji iesaukuši par smartovkām.
Koka būve
Bērvircavas muižas kungu māja
Vēsturisks un unikāls aprites ekonomikas jeb saprātīgas saimniekošanas piemērs ir vecās koka ēkas, kas gadsimtu gaitā pārbūvētas un papildinātas ar katram laikmetam raksturīgām detaļām.
Mūsdienās Bērvircavas muižas kompleksā ir saglabājusies tikai viena ēka – no koka būvētā kungu māja, kas ir vietējas nozīmes valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Gadsimtu gaitā mainījusi īpašniekus un pārbūvēta, mūsdienās šī unikālā vēsturiskā divstāvu koka ēka ir kļuvusi par graustu bez īpašnieka. 2022.gada oktobra sākumā Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēku un studentu komanda devās uz Bērvircavu veikt vēsturiskās ēkas dokumentēšanu, uzmērīšanu un 3D skenēšanu. Tiek plānots izstrādāt ēkas uzmērījuma rasējumus un trīsdimensiju modeli, lai iegūto informāciju varētu izmantot ne tikai jomas eksperti.
Infrastruktūra
Apvienotais divlīmeņu tilts pār Daugavu
Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica trase 265 kilometru garumā Latvijā šķērsos vairāk nekā 200 tiltu, taču viens no tiem ir īpašs. Tas ir apvienotais jeb duālais tilts pār Daugavu pie Salaspils, kas jau pirms tā būvniecības tiek dēvēts par unikālu – tā mēroga, tehnisko un ekspluatācijas raksturlielumu dēļ tas ir uzskatāms par pasaules līmeņa inženierbūvi Latvijā. Šī ievērojamā būve – jauns divlīmeņu šķērsojums pār Daugavu un ar to saistītā autoceļu infrastruktūra, kam Eiropā ir tikai trīs līdzīgi tilti (ātrgaitas dzelzceļš apvienojumā ar šoseju), – būs viena no sarežģītākajām izbūvēm Baltijā un Rail Baltica ātrgaitas līnijā.
Tilts pār Daugavu savienos divus novadus: funkcionāli tas sasaistīs upes labajā krastā esošo Rīgas apvedceļu A4 (Salaspils novadā) ar kreisajā krastā esošo autoceļu P85 (Ķekavas novadā). Abos krastos šim nolūkam iecerēts projektēt un izbūvēt vairāklīmeņu apļveida ceļu mezglus. Šo tiltu jau tagad eksperti atzīst parnozīmīgu ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidē, kas sekmēs Rīgas apvedceļa pārbūves īstenošanu.
