Februāra žurnālā Būvinženieris Nr. 102:
Aktualitātes
Jaunu būvniecības uzņēmumu skaits turpinājis sarukt
Lursoft IT dati liecina, ka pagājušajā gadā reģistrēti 689 jauni būvniecības uzņēmumi. Ar katru gadu būvniecības uzņēmumu īpatsvaram starp visiem valstī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem ir tendence samazināties. Piemēram, 2018. gadā no visiem jaunajiem uzņēmumiem būvnieki veidoja 11,5 %, 2023. gadā 8,08 %, savukārt pērn – 7,39 %. Jaunu būvniecības uzņēmumu skaits ik gadu samazinās. Ja 2018. gadā tika reģistrētas 1226 jaunas būvniecības firmas, tad pagājušā gada skaits bijis pat par 43,8 % zemāks. Vienlaikus jau kopš 2020. gada saglabājusies tendence nozares kopējam uzņēmumu skaitam sarukt, jo likvidēto uzņēmumu ik gadu ir vairāk nekā jauno. Aizvadītajā gadā likvidēto būvniecības uzņēmumu skaits pārsniedza jaunreģistrēto skaitu par 39,48 %.
PTAC: jāuzlabo kopējā situācija būvizstrādājumu tirgū
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2024. gadā turpināja īstenot tirgus uzraudzības pasākumus būvizstrādājuma atbilstības jomā. Kopējā situācija būvizstrādājumu atbilstības jomā ir uzlabojama, tomēr atsevišķos sektoros tā uzskatāma par labu. 2024. gadā tirgus uzraudzības lietu ietvaros pārbaudīti 226 būvizstrādājumi, un neatbilstības konstatētas 93 gadījumos (41 %) – tās ir, piemēram, CE atbilstības marķējuma neesamība vai nepareizs to izpildījums, būvizstrādājums nav nodrošināts ar ekspluatācijas īpašības deklarāciju, nav nodrošināta atbilstību apliecinošā dokumentācija. Būtiskas neatbilstības atklātas 19 gadījumos (20 %), t.i., nav veikta būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtēšana vai būvizstrādājuma ražotāja deklarētās ekspluatācijas īpašības (vērtības) neatbilst faktiskajām.
Pēc būvniecības apjomu samazinājuma pērn šogad gaidāma mērena izaugsme
2024. gada pirmajos deviņos mēnešos kopējie statistikā apkopotie būvniecības apjomi eiro izteiksmē bija par 2 % mazāki nekā gadu iepriekš. Latvijā celtniecības apjomi ir zemākie starp trim Baltijas valstīm gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Investori Latvijā ir piesardzīgi – kolīdz parādās negatīvas tendences, attīstības plāni tiek atlikti vai atcelti. Šim gadam celtniecības sektorā kopumā Latvijā sagaidāma mērena izaugsme. Pēc straujā celtniecības izmaksu kāpuma 2021.-2023. gadā pērn izmaksu inflācija bija neliela, un būvmateriālu izmaksas nedaudz samazinājās. Tālākam materiālu izmaksu samazinājumam šobrīd neredzam pamatu, un celtniecības izmaksas pamazām augs personāla izmaksu kāpuma dēļ.
Kā novērst konkurences tiesību pārkāpuma riskus uzņēmuma darbībā
Konkurences padome (KP) pavisam nesen – 2024. gada pašā nogalē – veica sabiedriskās domas aptauju, kuras rezultāti norāda uz divām satraucošām tendencēm.
Šīs tendences ir:
– no 164 aptaujātajiem uzņēmumiem katrs desmitais norāda, ka ir gatavs iesaistīties konkurences tiesību pārkāpumā ar mērķi gūt lielāku peļņu, neraugoties uz to, ka rīcība ir pretlikumīga;
– lielāka konkurences tiesību problēma Latvijā ir sarunātie iepirkumi.
Tāpēc nemainīgi viena no KP prioritātēm ir cīņa ar šāda veida konkurences kropļojumiem iepirkumos.
Kontaktinformācijas norādīšana BIS ir dzīvokļu īpašnieku interesēs
No šā gada sākuma Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) mājas lietā jābūt norādītai dzīvokļu īpašnieku kontaktinformācijai. Ņemot vērā, ka šis pienākums attiecas arī uz lielu daļu žurnāla Būvinženieris lasītāju, kuriem BIS ir ikdienā labi pazīstams rīks, skaidrojam, kāpēc ir būtiski veikt šo vienkārši izpildāmo pienākumu, kā to izdarīt, un, vai kas mainīsies, ja kontaktinformācija netiks norādīta. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 4. daļu dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums BIS mājas lietā norādīt savu tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses. Tas attiecas uz ikvienu dzīvokļu īpašnieku, kura īpašums atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā ar trim un vairāk dzīvokļiem. Minētā prasība neattiecas uz privātmāju īpašniekiem un divu dzīvokļu māju īpašniekiem.
Rail Baltica – sabiedriskā sektora loma
Rail Baltica projekts, tā virzība un konstatētās kļūdas un problēmas parāda ne tikai valsts un tās veidoto kapitālsabiedrību vājos punktus projekta pārvaldības procesā. No Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rail Baltica projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu gala ziņojuma (turpmāk – Ziņojums) top skaidrs, ka tajā pat sabiedriskais sektors kā būtisks padomdevējs valstij tik svarīgā būvniecības iecerē faktiski nav pieminēts. Tas, protams, nenozīmē, ka sabiedriskais sektors nav centies piedalīties Rail Baltica procesos. Vienlaikus gan var secināt, ka nozares sabiedriskā sektora ietekme uz šo svarīgo projektu faktiski ir maznozīmīga, vai tās nav vispār. Mēs, protams, varam nezināt par visiem centieniem sabiedriskajam sektoram nākt talkā valstij Rail Baltica projekta dažādās realizācijas stadijās, taču vienlaikus ir zināms par vismaz divu organizāciju centieniem vērst uzmanību un notiekošo – viena no tām pārstāv FIDIC intereses Latvijā, bet otra – transporta jomas inženierus.
Izglītība
Prasmes rītdienas dzelzceļa inženierim
Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar strauju tehnoloģiju attīstību arī dzelzceļa nozare un izglītība piedzīvo pārmaiņas. Jauno speciālistu sagatavošanā jāņem vērā mūsdienu prasības, jābūt radošai pieejai un jāspēj salāgot kompetences. Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienu izglītības sistēmā ir STEM (Science, Technology, Engineering, and Mathematics – angļu val. – jeb zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) studentu trūkums, kas ietekmē arī dzelzceļa nozari. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem tehniskajās jomās strauji pieaug, taču universitātes saskaras ar grūtībām piesaistīt un saglabāt studentus šajās disciplīnās. Šī situācija rada kritisku nepieciešamību veicināt interesi par STEM jau skolas līmenī un piedāvāt mūsdienīgus mācību risinājumus, kas motivē nākamo paaudzi izvēlēties tehniskās nozares, kā arī strādāt ar talantu piesaisti un attīstīšanu.
Būvindustrijas lielā balva 2025
Valstiska mēroga pateicība nozares izcilniekiem
Augstākais apbalvojums būvniecības nozarē – Būvindustrijas lielā balva – šogad tiks pasniegts jau 12. reizi. Iepriekšējā apbalvojuma ceremonija notika 2023. gada rudenī, savukārt 2024. gadā organizatori nolēma, ka turpmāk Būvindustrijas lielās balvas ceremonija tiks rīkota katru otro gadu, lai tādējādi celtu apbalvojuma prestižu, kā arī dotu iespēju maksimāli rūpīgi sagatavoties šim nozīmīgajam notikumam. Līdz ar to no 2025. gada apbalvojuma pretendenti tiks vērtēti par veikumu divu gadu periodā. Par 2025. gada Būvindustrijas lielās balvas organizēšanas jaunumiem, pretendentu vērtēšanu un citām aktualitātēm intervijā speciāli žurnālam Būvinženieris stāsta apbalvojuma organizatoru grupas vadītāja Nelda Elsiņa.
Personība
Izdarīt, cik vien labi vari. Un būt godīgam
Tomass Kozlovskis jau studiju laikā izcēlās ar nopietnu attieksmi pret pētniecību un inženierzinātnēm. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) veiksmīgi izstrādājot bakalaura darbu par cementa kompozītmateriālu šļūdes pētniecību, viņš ne tikai padziļināti pētīja šo jomu, bet arī izstrādāja testēšanas iekārtas dizainu. Par šo sasniegumu Tomass ieguva Būvindustrijas lielo balvu nominācijā Gada students, bakalaurs ‘2023. Sākot ar studijām Kopenhāgenas Dizaina un tehnoloģiju skolā Dānijā un līdz pat studijām RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē (tagad – Būvniecības un mašīnzinību faklutāte – red.) viņš ir uzkrājis plašu pieredzi gan akadēmiskajā vidē, gan praktiskajā darbā industrijā. Par to un visu citu – žurnāla Būvinženieris sarunā ar Tomasu.
Būve
Vēsturiskās un mūsdienu būvniecības simbioze
2024. gada augustā VAS Valsts nekustamie īpašumi, visas būvniecībā iesaistītās puses un Kultūras ministrija (KM) nodeva atjaunotā Vecrīgas vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atslēgas Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam (LNRMM) jaunās ekspozīcijas ierīkošanai. Aizvadītais gads muzejam bijis nozīmīgs arī ar to, ka Ministru kabinets atbalstījis KM un LNRMM iniciatīvu, piešķirot tam nacionālā muzeja statusu. Šie fakti ir pati būtiskākā pievienotā vērtība, lai muzejs šogad godam varētu sagaidīt savu simtgadi. Atjaunotās 1400 kvadrātmetru plašās telpas ir nodotas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ierīkošanai, bet dažas no tām un labiekārtotais pagalms būs atvēlēti radošiem pasākumiem. Šobrīd notiek ekspozīcijas iekārtošana, lai muzeju varētu nodot apmeklētājiem šī gada vasaras nogalē.
Žagaru māja aicina pielaikot Cēsis
Jau vairākus mēnešus Cēsīs, Gaujas senlejā, līdzās Žagarkalnam un Cīrulīšu dabas takām viesus gaida atjaunots Latvijas pirmās brīvvalsts laikā celts nams – Žagaru māja. Savu nosaukumu ēka ieguvusi, pateicoties tās iepriekšējiem saimniekiem – cēsinieka, aktiera un uzņēmēja Jura Žagara ģimenei. Žagaru mājas tagadējais īpašnieks ir Draugiem Group uzņēmums Mājas Cēsīs, kas pilsētā īsteno vairākus vēsturisko ēku atjaunošanas projektus, sniedz atbalstu pilsētvides labiekārtošanā un ar labiem darbiem aktīvi iesaistās gan izglītības, gan kultūras jomā. Kā stāsta Mājas Cēsīs vadītājs Andis Malahovskis, uzņēmuma misija ir parādīt, cik pilsēta Cēsis ir piemērota dzīvošanai un daudzveidīgai atpūtai. Šajā ziņā Žagaru māja ir viena no iespējām, kā iepazīt Cēsis un to apkārtni, izbaudot lauki idilli Latvijas pirmās brīvvalsts laikam raksturīgajā arhitektūras stilā būvētajā vasarnīcas tipa ēkā.
Senās slimnīcas renesanse modernā medicīnas centrā
Pērn vasaras sākumā pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un pārbūves darbiem Rīgā tika atklāta vēsturiskā Sarkanā Krusta slimnīcas ēka, kur darbojas SIA Medicīnas sabiedrība ARS izveidotais stacionārs un konsultāciju nodaļa. No būvniecības puses raugoties, vairāk nekā simts gadus senās slimnīcas pārtapšanas ceļš bijis gana interesants, un tas joprojām nav galā, jo nākotnē te plānots izveidot daudzfunkcionālu slimnīcas kompleksu. Kopš brīža, kad 2010. gadā par Sarkanā Krusta slimnīcas īpašniekiem kļuva Medicīnas sabiedrība ARS, tika sākts darbs pie ieceres izbūvēt pirmo privāto daudzprofilu slimnīcu Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Sarkanā Krusta slimnīca aptver plašu teritoriju starp J. Asara, Tallinas un A. Deglava ielu, un tā atrodas UNESCO noteiktās Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības jeb buferzonas robežās.
Koka būve
Parīzes olimpiādes koka arhitektūra
Viens no nozīmīgākajiem 2024. gada notikumiem bija vasaras olimpiskās spēles Parīzē, un šāda pasākuma norise allaž ir saistīta ar grandiozām izmaiņām pilsētas infrastruktūrā un jaunu būvju tapšanu. Lai arī Parīze mēģināja kļūt par zaļākās olimpiādes rīkotāju un nebūvēt, iztiekot ar esošo infrastruktūru un pagaidu būvēm, tomēr atsevišķas pilsētai vajadzīgas ēkas un viena koka konstrukciju ēka ūdens sporta centram Francijas galvaspilsētā tika uzceltas. Jaunā ēka arī kļuva par vienu no 33. Vasaras olimpisko spēļu simboliem.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Startē jaunā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programma
Lai paaugstinātu daudzdzīvokļu namu energoefektivitāti, jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā līdz 2027. gadam šim mērķim atvēlēti 172 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem līdz 2029. gada beigām plānots atjaunot apmēram 266 daudzdzīvokļu namus. Atbalstu veido aizdevums vai garantija un kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai. Par jauno programmu interese ir liela, un pieteikumus jaunajai programmai sāks pieņemt šā gada martā.
ES struktūrfondu energoefektivitātes programmas Latvijā jau tiek īstenotas kopš 2007. gada. No 2007. līdz 2013. gadam renovētas 740 ēkas (finansējums – 77,9 miljoni eiro), bet no 2014. līdz 2020. gadam atjaunotas 623 ēkas (finansējums – 201,1 miljons eiro). Savukārt no 2022. līdz 2026. gadam Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātes projektus plāno īstenot 159 daudzdzīvokļu mājas Latvijā. Programmu plānots pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam.
Standarti
LSGŪTIS ieguldījums standartizācijā
Vēsturiski padomju laikos, kad standartu neievērošana bija sodāma rīcība, būvniecības jomā normatīvā bāze bija sakārtota. Pēc neatkarības atgūšanas mainījās standartizācijas sistēma, un bija nepieciešamība rast optimālu risinājumu SNiP’u nomaiņai ar Latvijas būvnormatīviem (LBN), kas harmonizēti ar ES likumdošanu, jo būvniecība ir paaugstinātas bīstamības nozare.
Attiecībā uz būvnormatīvu saturu daudzām lietām vajadzētu būt ietvertām standartos. Standartu izstrāde ir nozares uzdevums, tomēr būvnieki līdz šim nav izmantojuši visas iespējas, lai pilnvērtīgi un aktīvi ieguldītos standartu radīšanā. Kopš neatkarības atgūšanas dažādu būvniecības jomu eksperti, kurus uzņēmēji izvirza kā pārstāvjus darbam standartizācijas tehniskajās komitejās (STK), bija saistīti ar Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību (LSGŪTIS). Asociācijas iniciatīvas rezultātā 1994. gadā tika nodibināta LVS/STK 1 Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija.
Energoefektivitāte
Logu iebūves mezgla termiskā tilta optimizācija ar skaitliskās modelēšanas palīdzību
Termisko tiltu novēršana ēku norobežojošo konstrukciju savienojumos ir būtiska apkures enerģijas samazināšanai, īpaši svarīga ir tās ievērošana zema patēriņa – gandrīz nulles enerģijas – ēkās (kādām jābūt visām jaunbūvēm Eiropas Savienībā kopš 2020. gada) vai pasīvajās ēkās (Latvijā gan tādas sertificētas ir tikai astoņas). Tā kā norobežojošo konstrukciju siltuma pretestības prasības ar gadiem paliek arvien stingrākas un līdz ar to izplūstošās siltuma enerģijas daudzums – arvien mazāks –, tad zonu ar izmainīto siltuma plūsmu (parasti palielināto) ēkas čaulā kļūst arvien vairāk. Vēl pirms 10–15 gadiem jēdzienu termiskais tilts zināja labi, ja daži speciālisti visā valstī; tagad situācija ir pretēja.
Mantojums
Mītiskais miljonārs Kristaps Morbergs
Kristapa Morberga vārds ir bijis vienmēr klātesošs, gan runājot par Rīgu, par pilsētas attīstību pēc aizsargmūru nojaukšanas un Bulvāru joslas arhitektūru, gan spriežot par nekustamo īpašumu uzturēšanas apgrūtinājumiem. Kristaps Morbergs joprojām tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem sava laika spēkiem – biznesa brīnumdaris, kas šķietami no nekā pārtapa par multimiljonāru. K. Morbergam nebija iedalītas visas pareizās kārtis jau piedzimstot, taču viņa neatlaidība, pragmatisms, vizionārisms un nekaunīgs blefs pārvērta viņu par brīnumdari, bet mums Morbergs joprojām ir enigma ar daudziem melnajiem punktiem viņa biogrāfijā.
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
