Jaunajā “Būvinženierī” – Ķīpsalas “Ola”, Pogas pie Latvijas arhitektūras mundiera

0
281

Augusta žurnālā Būvinženieris Nr. 88:

Aktualitātes

Par izmaiņām būvspeciālistu kompetences vērtēšanā
Stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr. 169 Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un pastāvīgās prakses uzraudzības noteikumi.
Grozījumi izstrādāti, lai uzlabotu būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības procesu, nosakot kompetences pārbaudes iestādēm iespēju precīzāk definēt minimālo patstāvīgās prakses apjomu, kas tiek pārbaudīta būvspeciālistu uzraudzības ietvaros. Tāpat ieviests jauns lēmums par ilgstoši apturēta būvprakses sertifikāta anulēšanu, precizēts būvspeciālistu uzraudzības maksas apmaksas termiņš un paredzēta iespēja kompetences pārbaudes iestādām uzraudzības maksas atlikumu izlietot arī būvspeciālistu kompetences paaugstināšanai.

Uz ēku jāraugās kompleksi
Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem. Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Personība

Pogas pie Latvijas arhitektūras mundiera
Arhitekti Astra un Juris Pogas ir Būvindustrijas lielās balvas ieguvēji kategorijā Gada arhitekts 2021. Par Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūves projektu pērn saņēmuši arī Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu Zelta ananass. Kopīgā darbā realizējuši daudz Latvijas arhitektūrā iezīmīgu projektu, ko augstu novērtējuši gan nozares profesionāļi, gan sabiedrība.
Arhitektu tandēma profesionālais ieguldījums, radot augstvērtīgu arhitektūru un veicinot tās izaugsmi, praksē ļāvis nodrošināt konsekventu un ilglaicīgu arhitektoniskās kvalitātes principu realizāciju. Tas nebūtu sekmējies, ejot pa taisnāko taciņu. Tieši meklējumu ceļš un spēja izlauzties cauri apdraudējumu zonai palīdzējusi veidot pieredzē un skaidros principos balstītu savu arhitektūras valodu, atvērusi pasauli tik plaši, lai dzīvot būtu interesanti. Dzīvot nākotnē, kā sarunā vairākkārt uzsver Astra un Juris Pogas, un spoži mirdzēt pie Latvijas arhitektūras mundiera.

Ir jāizmanto iespējas, kas dzīvē tiek dotas
Būvindustrijas lielās balvas laureāts un titula Gada jaunais inženieris 2021 ieguvējs Matīss Pastars jau vairākus gadus ir būvdarbu vadītājs būvuzņēmumā LNK Industries un paspējis piedalīties vairāku lielu un valstiski nozīmīgu projektu īstenošanā Latvijā. Matīsam ir nešaubīga pārliecība, ka izvēle kļūt par būvinženieri bijusi vispareizākā, un arī nākotnes plāni ir pašsaprotami un kā akmenī iekalti – turpināt mācīties, krāt pieredzi un jaunas zināšanas, profesionāli pilnveidoties un augt – gan kā inženierim, gan kā cilvēkam. Kā saka pats, pašlaik ir pilnībā apmierināts ar to, ko dara un kur atrodas, taču smejoties piebilst – ja nākotnē radīšoties iespēja celt debesskrāpi Dubaijā, tad to noteikti apsvēršot.

Būve

Ķīpsalas Ola – ar unikālu izpratni par telpu un vidi
Olas formas ēka jeb Ola ir būve, kuras koncepcija manifestē mūsdienu tehnoloģiskā gadsimta esenci caur arhitektūru, balstoties uz trim vaļiem jeb mūsdienu populārākajiem būvmateriāliem – betonu, stiklu un koku. Projekts ir uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda Ola Foundation rūpīgi izlolota ideja, kas radīta ar mērķi darboties mākslas, mūzikas, izglītības jomā. Ola Foundation ēku ansambli veido trīs stāvu centrālā ēka simboliskā olas formā un neliela viesnīca ar desmit numuriem. Arhitektūras, sarežģīto inženierkomunikāciju un augstvērtīgā interjera kopums padara Ola Foundation kompleksu par unikālu projektu, kur katrs no šiem aspektiem viens otru dabiski papildina, tā veidojot askētisku, baudāmu un intuitīvu vidi.

Koka būve

Koka konstrukcijas noliktavas ēkai
Viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām būvēm Rīgā tagad ir Latvijas Finiera rūpnīcas Furniers jaunā noliktavas ēka Pārdaugavā. Iespaidīgs skats uz masīvajām koka konstrukcijām paveras, iebraucot Rīgā no Ķekavas puses vai esot Skaistkalnes ielā. Ne tikai būvniecības laikā, bet arī tagad koks ir redzams iztālēm, jo ir eksponēts fasādēs. Tomēr koka konstrukcijas izmantot lieliem laidumiem ir netipiska izvēle pat simt gadu pēc līmēto koka siju izstrādes un patentēšanas Eiropā. Latvijā tie nav tikai stereotipi vai normatīvi, kas ierobežo koka konstrukciju izvēli, būvējot ēkas. Vietējā tirgū pietrūkst arī zināšanu un pieredzes mūsdienīgu koka konstrukciju projektēšanai un būvniecībai, tāpēc katrs projekts ir kā ieguldījums nākotnē, lai koks kļūtu par vienu no plaši izmantotiem būvmateriāliem.

Vide

Stilīgi, bet vai funkcionāli?
Viens no ļoti svarīgiem jēdzieniem ir universāls dizains, bet aizvien Latvijā ir gana daudz piemēru, kur vides pieejamības jautājumi netiek risināti pēc būtības, bet tikai ķeksīša pēc. Pēc definīcijas universālais dizains nozīmē tādu produktu, vides, programmu un pakalpojumu izpildījumu, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. Tas ietver arī noteiktām personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tās ir nepieciešamas. Vides un informācijas pieejamība tradicionāli nozīmē īpašu apsvērumu noteikšanu personām ar invaliditāti, savukārt universālais dizains un iekļaujošais dizains nozīmē, ka jebkurš produkts varētu būt noderīgs un ērti lietojams pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Tas paredz domāšanu maiņu – lai nevis risinātu pēc tam, bet, lai šķēršļi nemaz nepastāvētu.

Inovācijas

Standartizētas renovācijas paketes
Renovācijas tempa kāpināšanai varam smelties iedvesmu no Nīderlandē testētas pieejas sistemātiskai mājokļu renovācijai. Jaunākie pētījumi un pilotprojekti kā perspektīvu risinājumu izceļ rūpnieciski izgatavotas renovācijas paketes(angļu val. – Industrial Prefabrication solutions for building renovation). Rūpnieciski ražots renovācijas risinājums ir būvniecības metode, kas ietver konstrukciju projektēšanu un ražošanu rūpnīcā, nevis uz vietas objektā, tādējādi nodrošinot procesa automatizāciju un būtiskus resursu ietaupījumus. Nokomplektējot renovācijas paketi rūpnīcā, tiek panākta labāka tehnisko risinājumu sinerģija, kas savukārt ļauj sasniegt augstāku energoefektivitāti.

Šķiedru betona sienas – neizmantotās iespējas
Šķiedras betona konstrukcijās nav jaunums. Tomēr to izmantošana nesošajās sienās tiek pētīta krietni mazāk nekā, piemēram, grīdās, pamatu un pārseguma plātnēs vai sijās. Viens no iemesliem ir tas, ka šķiedru ietekme parādās pēc plaisāšanas. Tādējādi visefektīvāk tās darbojas tieši liecei pakļautās plātņveida konstrukcijās. Tomēr ir veikti arī vairāki pētījumi, kas parāda, ka šķiedrām ir sava ietekme arī centriski spiestos betona elementos. Novērotie efekti ir vairāki, bet galvenais, kas vieno visus pētījumus: ar tērauda šķiedrām, ja tās ir pietiekamā daudzumā, var aizstāt daļu aptverošā jeb horizontālā stiegrojuma. Tas savukārt nozīmē, ka ar šķiedru palīdzību varētu vienkāršot arī nesošo sienu stiegrojumu.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Godina konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022 laureātus
Ar laureātu godināšanu 22.septembrī noslēdzies konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022. Svinīgā konkursa noslēguma ceremonija notika Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē.
Konkursu Energoefektīvākā ēka Latvijā jau 12.gadu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022 tika izsludināts šā gada aprīlī, un kopumā konkursā šogad tika saņemts 16 projektu pieteikumu, no tiem otrajā kārtā tika vērtētas 14 ēkas astoņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Valkā, Valdemārpilī, Liepājā, Jelgavā un Talsos.

Energoefektivitāte

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas projektu statistika
Valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM mājas lapā apkopotā veidā ir pieejami programmas Daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte apguves dati, kas satur kopsavilkumu par iesniegto projektu pieteikumu svarīgākajiem rādītājiem, tai skaitā par tehnisko dokumentāciju (siltumenerģijas patēriņu un tā samazinājumu, CO2 emisijām, ēkas platību u.c.), būvkomersantiem, būvuzraugiem, izmaksām (kopējām, attiecināmām un granta) un finanšu korekcijas pielietojumu. Kaut arī pieejamie dati par katru iesniegto projektu ir pietiekoši informatīvi, vispārējo priekšstatu par daudzīvokļu ēku siltināšanas procesu pēdējos sešos gados valstī kopumā var objektīvi sniegt visu projektu statistiskā analīze.

Infrastruktūra

Tuvojas Rail Baltica pamattrases izbūve Latvijā
Ir sperts svarīgs solis Rail Baltica attīstībā – izsludināta starptautiskā un apjomīgā konkursa – Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā – otrā kārta, tādējādi apliecinot Latvijas gatavību projektu īstenot pēc iespējas ātrāk, jau 2023.gadā uzsākot dzelzceļa pamattrases būvniecību. Iepirkumā paredzētajos darbos iekļauta Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvniecība vairāk nekā 200 kilometru garumā. Būvdarbi ietver teritorijas sagatavošanu, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būvi, inženiertīklu pārvietošanu un sliežu ceļu izbūvi. Būvdarbi ne tikai apvienos daudzus sarežģītus būvniecības elementus, bet arī būs apjomīgākā dzelzceļa infrastruktūras izbūve Latvijā.

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit