Jūnija žurnālā Būvinženieris Nr. 98:
Aktualitātes
Lielākie nodokļu maksātāji būvniecības nozarē 2023. gadā
Aizvadītajā gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 10,6 miljardus eiro, aprēķinājis Lursoft, apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.
Gada laikā Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējās nodokļu iemaksas augušas par 7,51 %. Būvniecības nozarē reģistrēto uzņēmumu nodokļu iemaksu apjoms 2023. gadā audzis vēl straujāk, pieaugumam pret 2022. gadu sasniedzot teju 17 %. Kopumā VID administrētajos nodokļos būvniecības sektors pagājušajā gadā samaksājis 350,60 miljonus eiro.
Būvdarbu līgumcenas noteikšanas mehānismi
Jebkurš uzņēmējs piekritīs, ka skaidra, laikus veikta un padarītajam atbilstoša naudas plūsma par paredzēto darbu tikai un vienīgi veicina uzņemto līgumsaistību savlaicīgu izpildi. Protams, naudas plūsma nepastāv tikai starp pasūtītāju un ģenerāluzņēmēju. Ģenerāluzņēmējam ir daudz apakšuzņēmēju un piegādātāju, un gadās, ka apakšuzņēmējiem pašam vēl ir apakšuzņēmēji. Turklāt pasūtītājam pastāv saistību ķēdes pret citiem pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā būvprojekta autoru un būvuzraugiem (FIDIC Inženieri).
Maksājumu ķēdes var mainīties atkarībā no izvēlētās būvniecības projekta realizācijas metodes, kas nozīmē, ka projektē un būvē projektos būvprojekta autors var ietilpt ģenerāluzņēmēja maksājumu ķēdē.
Latvijas Būvinženieru savienības simtgades konference
24. maijā Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju centrā Domus Auditorialis notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) zinātniski praktiskā konference Latvijas Būvinženieru savienības 100 gadi un tās loma Latvijas un Eiropas būvindustrijas attīstībā.
Konference tika rīkota par godu divām nozīmīgām jubilejām – 100 gadiem kopš Latvijas Būvinženieru biedrības dibināšanas 1924. gada 4. februārī un 35 gadiem kopš tās atjaunošanas jeb Latvijas Būvinženieru savienības dibināšanas, kas notika 1989. gada 27. maijā.
Uz konferenci bija pulcējušies gandrīz 500 dalībnieku, kuri pārstāvēja plašu būvnozares profesionāļu sabiedrību – inženierus, projektētājus, augstskolu un citu profesionālo mācību iestāžu mācībspēkus, uzņēmējus, nozares ierēdniecību. LBS simtgades konferencē piedalījās arī Rīgā paralēli notiekošās Eiropas būvinženieru padomes (European Council of Civil Engineers – ECCE) 78. ģenerālās asamblejas delegāti.
Personība
Būt profesionālim, kurš pieņem pareizos lēmumus
Ivo Dzenis, SIA Merks mājas projektēšanas vadītājs, ir 2023. gada Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens saņēmējs kategorijā Gada inženieris/arhitekts, iegūstot titulu Gada inženieris.
Ivo Dzenis ir mazliet netipisks Gada inženieris – oficiāli viņš ir sertificēts arhitekts ar profesionālo maģistra grādu arhitektūrā, studējis arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē. Pašreizējā darbavietā uzņēmumā Merks mājas Ivo amats ir nekustamo īpašumu projektu vadītājs – te nu ir jāspēj būt kaut kam līdzīgam universālajam kareivim ar erudīciju ne tikai arhitektūras, bet arī būvniecības un budžeta jautājumos, pārstāvot pasūtītāja intereses visās instancēs un līmeņos.
Būve
Bez piecām minūtēm gatavi – Valmieras teātra ēkas pārbūve finiša taisnē
Jau pavisam drīz – šajā vasarā – pēc vērienīgas vairākus gadus ilgušas pārbūves durvis atkal vērs Valmieras teātris. Teātra ēkas pārbūve veikta ar mērķi paaugstināt energoefektivitāti un uzlabot energovadību. Pēc būvniecības ierosinātāja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pasūtījuma projektu izstrādāja arhitektūras birojs SIA Sestais stils arhitektes Vitas Polkovņikovas vadībā, galvenais būvuzņēmējs ir SIA Aimasa, bet būvuzraudzību nodrošina VNĪ. Valmieras teātra ēka uzbūvēta 1996. gadā kādreizējā Latviešu biedrības nama vietā pēc arhitektu Modra Ģelža, Olitas Upacieres un Jura Guseva projekta kā lielapjoma moderna mūra būve ar divām zālēm, teātra muzeju, mākslas salonu un kafejnīcas telpām. Teātra ēka ir kultūrvēsturiski vērtīgs objekts un sava laikmeta modernās arhitektūras paraugs.
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs – vienlaikus simbolisks un mūsdienīgs
Šajā pavasarī durvis apmeklētājiem vēra jaunuzceltā Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālā ēka, kuras tapšanas ceļš mērojams teju sešu gadu garumā. Jaunā muzeja ēka ir daļa no apjomīgā projekta Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība. Divstāvu ēkā, kuras veidols atgādina krastā piestājušu kuģi, iekārtota jaunā Piejūras brīvdabas muzeja ekspozīcija, kas atraktīvi stāsta par Kurzemes piekrastes iedzīvotāju ikdienu un atspoguļo latviešu un lībiešu zemnieku un zvejnieku dzīvi. Ekspozīcijā skatāmi vairāk nekā 300 muzeja krājuma priekšmetu.
Koka būve
Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs Valmierā
Mūsdienīga koka konstrukciju ēka ar laikmetīga dizaina koka apdari un intensīvi sarkaniem loga rāmjiem ir uzbūvēta Rīgas ielā aiz pansionāta Valmiera. Jaunajā ēkā atrodas daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs Solis, kur ikdienā darbojas un mācās vairāki desmiti bērnu un pieaugušo. Novada iedzīvotājiem noderīgais projekts ir realizēts ar Eiropas Savienības finansējumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai. Ēkas būvniecība tika sākta 2022. gada pavasarī, un 2023. gada decembrī ēka tika nodota ekspluatācijā.
Šoreiz ēka nav montēta no prefabricētiem rūpnīcā sagatavotiem paneļiem ar jau iebūvētām komunikācijām, bet paneļos bija iestrādāti visi nepieciešamie atvērumi inženierkomunikāciju izbūvei. Masīvkoka CLT paneļi tika montēti uzreiz no piegādes transporta, kas tos piegādāja no ražotnes Jelgavā.
Inženierija
Ēkas Vīlandes ielā 11 pārbūve – riski, risinājumi, rezultāts
Ēkas Vīlandes ielā 11 pārbūve ir viens no interesantākajiem objektiem būvkonstrukciju projektēšanas biroja SIA Arenso pieredzē. Ēkas tehnisko stāvokli bija ietekmējis laikazobs, kas bija stipri bojājis ēkas daļu tornīša zonā, un ugunsnelaime, kas bija praktiski pilnībā izpostījusi ēkas daļu baznīcas pusē (blakus atrodas Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams). Pēc daudzu gadu stāvēšanas nokrišņu ietekmē 2018. gada sākumā bija radusies iniciatīva situāciju steidzami labot, un dažu nedēļu laikā tika sagatavoti risinājumi pagaidu nostiprinājumu izbūvei bīstamības stāvokļa novēršanai. Tā kā ēkas atlikušo mūru vispārējo noturību nodrošināja vairs tikai atsevišķas apdegušas un salijušas koka sijas, tika izstrādāts pagaidu tērauda rāmju risinājums sienu nostiprināšanai pret noturības zudumu.
Vide
Būvniecības standartu pieejamība. Tiešsaistes lasītava būvspeciālistiem
Lai nodrošinātu kvalitatīvu būvniecību un piemērotu Eiropas un starptautiskos standartus, Latvijas likumdošanā tiek iekļautas atsauces uz projektēšanas un būvizstrādājumu standartiem.
Būvniecības jomā aktuāli ir gan obligātie standarti (tiešās atsauces likumdošanas aktā), gan arī piemērojamie un saskaņotie (harmonizētie) standarti (saraksti pieejami LVS vietnē), tostarp ēku un citu inženierbūvju projektēšanas standarti jeb Eirokodeksi.
Eirokodeksu sistēmas izveide tika izveidota ar mērķi liberalizēt būvniecības pakalpojumu tirgu. Deviņdesmito gadu sākumā iniciatīvu par Eirokodeksu izstrādi uzņēmās Eiropas Komisija un izdeva mandātu Eiropas Standartizācijas komitejai CEN Eirokodeksu sistēmas izveidei.
Latvijā pāreja no LBN uz Eirokodeksiem notika 2013.–2014. gadā, un jau 2015. gadā tika sākts darbs pie Eirokodeksu otrās paaudzes. Plānots, ka Latvijā pilnīga pāreja uz projektēšanu saskaņā ar Eirokodeksu otrās paaudzes standartiem notiks pakāpeniski līdz 2028. gada martam.
Energoefektivitāte
Būvkonstrukcijas un solārie paneļi Latvijas klimatā
2012. gadā Latvijas Universitāte (LU), sadarbojoties ar Latvijas būvniecības jomas speciālistiem, nolēma uzbūvēt piecus namiņus no dažādām Latvijā izmantotām būvkonstrukcijām un ļāva Latvijas klimatam tās pārbaudīt ilgākā laika periodā – gan energoefektivitātes, gan ilgtspējas ziņā. Vieta namiņu izvietošanai tika atrasta LU Botāniskā dārza teritorijā, un pagājušajā gadā bija iespēja atskatīties uz to 10 gadu ekspluatācijas periodu, veicot dažādus ar ēku energoefektivitāti saistītus pētījumus. Četriem namiņiem ārsienu pamatmateriāli bija Latvijā tipiski izmantotie risinājumi – ar cieto minerālvati pildīti saplākšņa paneļi, frēzbaļķi, gāzbetona bloki un Keraterm bloki. Piektā būve bija no keramiskiem blokiem, kuru dobumi pildīti ar siltumizolācijas granulām.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība
Ļoti daudz tiek runāts par ēku energoefektivitāti, energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, bet arvien aktuālāka kļūst tēma par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku vispārējo tehnisko stāvokli, kad daudziem kopīpašniekiem jāspēj vienoties par rīcības plānu ēkas uzturēšanai. Dzīvokļa īpašnieks ir arī viens no visiem mājas saimniekiem. Tāpēc visiem kopīpašniekiem ir jāiesaistās lēmumu pieņemšanā par ēkas uzturēšanu, atjaunošanu, remontēšanu, siltināšanu utt. Līdz 1940. gadam Latvijā nebija tāda jēdziena kā dzīvokļa īpašums. Vēsturiskās lielās daudzdzīvokļu ēkas bija īres nami. Tiem pārsvarā bija viens īpašnieks, kurš tad arī turēja rūpi par šīs ēkas un visu tajā esošo inženiersistēmu tehnisko uzturēšanu. Padomju laikā nekustamais īpašums nevarēja būt privātīpašums. Tāpēc līdz 1991. gadam (līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai) dzīvoklis daudzdzīvokļu dzīvojamajā ēkā (tieši tāpat arī visa ēka) nebija un nevarēja būt iedzīvotāja īpašums, jo nebija tādas nekustamā īpašuma formas kā privātīpašums. Dzīvoklis tika piešķirts lietošanā. Tātad nebija arī atbildības par šīs ēkas tehnisko uzturēšanu – jumta, pagraba, inženiertīklu, kāpņutelpas remontu utt.
Infrastruktūra
Ēriks Diļevs: «Rail Baltica projekts – nozīmīgs Latvijas būvnozarei»
Šajā Būvinženiera numurā uz sarunu ir aicināts Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas – jaunais valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs, kurš iepazīstina ar savu pieredzi, kā arī runā par projekta aktualitātēm Latvijā, tai skaitā par Rail Baltica pamattrases izbūvi un projekta devumu Latvijas būvnozarei. «Sabiedrība redz ievērojamas aprises būvdarbos Rail Baltica Rīgas Centrālajā mezglā, pie Rīgas lidostas – jau var apjaust projekta apjomu, tā vērienīgumu. Rīgas Centrālā mezgla izbūvē šopavasar pabeigta topošās stacijas ēkas nesošo konstrukciju izbūve, sākta jaunā tilta pār Daugavu būvniecība, bet Rail Baltica stacijas RIX Rīgas lidostā izbūvē sācies nākamais darbu posms, kura laikā būvēs iespaidīgo dzelzceļa estakādiRīgas un Jaunmārupes virzienā. Pavisam drīz projekta attīstības tempu arvien vairāk redzēsim arī citviet Latvijā,» intervijā stāsta E. Diļevs.
Mantojums
Ogres vasarnīcas. Šervinska un Krivošapkina mantojums
Daudzi no arhitekta Vladimira Šervinska un inženiera Mihaila Krivošapkina izstrādātajiem projektiem mūsdienās pilsētvidē vairs nav redzami. Tos aizstāj blokmājas, modernas jaunbūves un tukši laukumi. Ogres Kūrmājas likteni izglāba pieminekļa statuss, tomēr tāds nav nevienai citai kompanjonu ēkai. Jaunogres apbūve izauga no šiem projektiem, un viņu savdabīgais, spilgtais rokraksts ir palicis kā svarīgs nospiedums Ogres arhitektūras vēsturē. Divi draugi, kuri Latvijas mākslas un arhitektūras pārskatos teju nekad netiek minēti, atstāja grandiozu dizaina kodu ne tikai Ogrē, bet arī Ikšķilē, Mežaparkā un dievnamu arhitektūrā.
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
