Jauni risinājumi paātrinās žoga izbūvi uz Baltkrievijas robežas

0
284
Publicitātes foto

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar citām Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajām institūcijām ir raduši vairākus risinājumus, kas ļaus paātrināt žoga izbūvi visā Latvijas – Baltkrievijas robežas garumā, tā paātrinot iepriekš iezīmētos izpildes termiņus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir VNĪ svarīgākais projekts. Mēs, strādājot robežas tiešā tuvumā, redzam, cik liela nozīme ir jau izbūvētajam žogam. Tādēļ kopā ar citām iesaistītajām institūcijām īsā laikā esam paveikuši patiešām daudz, lai mobilizētu resursus un paātrinātu žoga izbūvi otrajā kārtā iekļautajos posmos,” uzsver Griškevičs.

Svarīgākais: ievērojot reālo drošības situāciju reģionā, ir pārskatīta veicamo darbu prioritārā secība. Proti, vasaras būvdarbu sezonā pirmā prioritāte būs paša žoga izbūve otrajā kārtā (63,9 km) iekļautajos robežas posmos. Tas ir pietiekams fiziskais šķērslis nelegālo robežpārkāpēju aktivitāšu bremzēšanai, kas robežsargiem dod papildu laiku, lai iespējamos pārkāpumus varētu novērst.

VNĪ valdes priekšsēdētājs atgādina, ka uz Latvijas – Baltkrievijas robežas top moderna robežapsardzības infrastruktūra – ne tikai žogs, bet arī sarežģītajam reljefam piemērotas patruļtakas, laipas, citi objekti. Atšķirībā no Lietuvas, kur apjomīgāka robežjoslas labiekārtošana uzsākta tikai šogad, Latvijā gan žoga, gan robežjoslas izbūve norisinās teju vienlaikus, ar ļoti nelielu laika nobīdi. Pirmajā darbu kārtā iekļautajos posmos jau ir izbūvēta lielākā daļa (78%) žoga, tas tiks pabeigts 2023.gada rudenī, bet visa infrastruktūra – līdz gada beigām. Savukārt otrajā darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024.gada beigām.

Otrajā kārtā ir atmežota visa valsts robežas josla 30,47 km garumā. Papildu atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm nepilnu 29,77 km garumā. To būs iespējams īstenot tiklīdz būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes.

Vienlaikus, attīstoties projektam, darbu izpildītājs Citrus Solutions piesaista vēl papildu apakšuzņēmējus, tajā skaitā uzrunā arī būvuzņēmējus no Latgales. Pašlaik projektā ir iesaistīti 130 darbinieki. Darbaspēks objektā ir pietiekamā apjomā, lai veiktu darbus visos posmos, kur zeme jau ir atmežota.

Līdz 24.jūlijam robežapsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti 67,10 km žoga un ir sākta tā nodošana pasūtītājam (VNĪ). Savukārt otrajā darbu kārtā ir uzsākta būvlaukumu iekārtošana, ir pilnībā atmežota valsts robežas josla 30,47 km garumā, kā arī turpinās projektēšana. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā norit sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana.