Lai risinātu šobrīd noslēgtas Jaunliepājas kanālmalas teritorijas atvēršanu sabiedrībai un radītu priekšnoteikumus sabalansētas dzīvojamās un publiskās apbūves attīstībai, izstrādāts Jaunliepājas daļas lokālplānojums. Izstrādātais plānojums no 2024. gada 29. jūlija līdz 6. septembrim nodots publiskajai apspriešanai iedzīvotāju viedokļa un institūciju atzinumu saņemšanai, informē Liepājas būvvaldē.
Plānojuma teritorija ietver Jaunliepājas daļu pie Tirdzniecības kanāla 10,77 hektāru platībā starp Tramvaja tiltu, Vecajiem kapiem un robežojas ar Kaiju, Jelgavas un Aldaru ielu, no kuras daļa atrodas Liepājas ostas slēgtajās robežās. Izstrādātie lokālplānojuma teritorijas attīstības galvenie risinājumi ir saistīti ar jaunas, iespējami daudzveidīgas un ilgtspējīgas publiskās ārtelpas, apbūves un labiekārtojuma izveidi.
Atjaunojot vēsturisko ielu struktūru, plānots atvērt to savienojumus ar kanālmalu un nodrošināt piekļuvi plānotajai gājēju promenādei no Tramvaja tilta, Aldaru ielas, Kroņu ielas, Kapsētas ielas un Jelgavas ielas puses. Līdz ar to esošā apbūve tiks sadalīta trīs jaunos kvartālos, kas daļēji atbilst ostmalas vēsturiskajai situācijai.
Ar lokālplānojumu paredzēts mainīt esošo teritorijas izmatošanas veidu no ostas tehniskās apbūves teritorijas uz jauktas centra apbūves teritoriju. Tādējādi līdzās kultūrvēsturiski vērtīgo ēku saglabāšanai un atjaunošanai būtu iespēja attīstīt arī jaunu apbūvi. Līdz ar grozījumiem šeit būs pieļaujama daudzdzīvokļu māju, biroju ēku, tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve, kā arī tūrisma, atpūtas, sporta un kultūras iestāžu apbūve un tam nepieciešamais labiekārtojums. Jauktas centra apbūves teritorija noteikta kvartālā starp Tirdzniecības kanālu un Kaiju ielu, kā arī Kaiju ielas pretējā pusē.
“Sabiedrībai pieejama, atvērta Jaunliepājas kanālmala piešķirs ne vien jaunus vaibstus mūsu pilsētai, bet arī jaunu elpu un enerģiju Jaunliepājai. Pārmaiņas ietekmēs liepājnieku, īpaši, jaunliepājnieku, ikdienas soli un dzīves ritmu. Tāpēc aicinu iedzīvotājiem pašiem būt aktīviem savas pilsētas veidotājiem un piedalīties lokālplānojuma apspriešanā – izskatīt tā piedāvātos risinājumus, iesaistīties diskusijās un sniegt savu redzējumu,” aicina Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Jaunliepājas kanālmalai paredzēts kļūt par nozīmīgu kopējās pilsētas publiskās ārtelpas daļu, veidojot ielas, laukumus, zaļos koridorus un gājēju promenādi ar skatu uz Vecliepājas panorāmu. Lai uzlabotu vides kvalitāti, kā vieni no galvenajiem ainavas elementiem noteikti apstādījumi, bet esošos dzelzceļa sliežu un ostas infrastruktūras elementus paredzēts integrēt kopējā ārtelpā.
“Kravas kuģi kļūst lielāki, tirdzniecības kanāls tiem kļuvis par šauru un seklu, un kravu operācijas laika gaitā ir pārcēlušās uz citiem ostas sektoriem – Ziemas ostu, Brīvostu, Karostu. Tirdzniecības kanāla Vecliepājas puses piestātnes jau šobrīd ir kļuvušas par publiski pieejamu teritoriju, kur tauvojas zvejas kuģi un jahtas, pastaigājas cilvēki. Vecajās ostas noliktavās – spīķeros – iemājojuši restorāni, biroji un viesnīcas. Līdzīgu attīstību redzam arī Tirdzniecības kanāla Jaunliepājas pusē,” norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Plānojumā detalizēti izstrādāti teritorijas izmantošanas veidi un apbūves noteikumi, nosakot apbūves izvietojuma zonas, apbūves blīvumu un augstumu, kā arī izstrādāta ar apkārtējo teritoriju vienota infrastruktūra (gājēju un velosipēdu ceļi, ielas un inženiertīkli).
Autotransportam paredzēta minimāla kustība, galvenokārt, lai piekļūtu pie ēkām, bet gājēju promenādē pieļaujama tikai kustība operatīvajam un apkalpes transportam. Veidojot pilsētā vienotu veloinfrastruktūru, iecere ir savienot divus esošus veloceļu posmus starp Aldaru ielu un Tramvaja tiltu.
