Kā veicas ar valsts pārvaldes ēku energoefektivitāti?

0

Pērn Latvijā reģistrētas 838 1 valsts institūcijām piederošas ēkas, kam renovēti 3% jeb 50 475 m2 no kopējās platības 1 862 320 m2.

Eiropas Savienībā (ES) ēkas patērē aptuveni 40% no kopējās enerģijas, un tās rada 36% no kopējām oglekļa dioksīda emisijām. Lai arī aptuveni trešdaļa ēku Eiropas Savienībā ir vecākas par 50 gadiem, katru gadu tiek renovēti tikai 0,4 – 1,2% no šīm būvēm. Publiskajam sektoram piederošās ēkas veido aptuveni 10 – 12% no kopējās ES ēku platības 2.

Tieši tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts, ka centrālās valdības īpašumā esošās ēkas uzskatāmas par piemēru vismaz minimālu energoefektivitātes prasību izpildē. Saskaņā ar Direktīvu ikviena dalībvalsts nodrošina, lai, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3% no kopējās platības tās īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības, kuras valsts ir noteikusi.

Aprēķināts, ka 2021.gadā Latvijas valstij piederošo ēku renovācijas mērķis sasniegs 55 870 m2 no kopējās valsts ēku platības. Lai tā notiktu, būtu jāņem vērā nosacījums, ka energoefektivitātes pasākumi prioritārā kārtā veicami tām ēkām, kurām ir viszemākā energoefektivitāte, turklāt pasākumu īstenošanai jābūt rentablai un tehniski iespējamai. Taču, kā liecina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) dati, 51% jeb 431 valdības ēkai joprojām nav veikta energosertificēšana, t. sk. arī pagaidu. Līdz ar to kopējo ēku energoefektivitātes ainu precīzi novērtēt nav iespējams.

Šī gada 1.jūlijā BVKB savā tīmekļa vietnē publicējis valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošo ēku sarakstu ar kopējo platību virs 250 m2. Pievienotajā diagrammā analizēti dati, resoriski sadalot tiešai valsts pārvaldei piederošo ēku kopējo platību (m2) un ēku energoefektivitātes novērtējumu (kWh/m2) – kopējais energoefektivitātes rādītājs (siltumenerģija+elektroenerģija), kas tiek norādīts ēkas energosertifikātā, ja veikta ēkas energosertificēšana, vai vidējais rādītājs pēdējos piecos gados.

Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietojumā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 01.07.2020.

Latvijā 3% energoefektivitātes mērķī nav iekļautas šādas ēku kategorijas:

  • ēkas, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras un vēsturiskās vērtības dēļ tiktāl, cik konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami mainītu to raksturu vai izskatu;
  • ēkas, kuras ir bruņoto spēku vai centrālās valdības īpašumā un kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņoto spēku un citu valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroju ēkas;
  • ēkas, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām.

ES valstīm ir grūti sasniegt 3% renovācijas mērķi 3

Energoefektivitātes direktīva pieļauj gan plašāku, gan šaurāku centrālās vadības ēku uzskaitījumu, kā arī izpildē iespējams ieskaitīt jaunuzcelto vai nojaukto valdības ēku platības. Izmantojot šo iespēju, virkne valstu samazinājušas izmaksu apjomu un administratīvo slogu. Piemēram, Igaunija kā centrālās valdības ēkas ir noteikusi valsts iestāžu un aģentūru ēkas, t. sk. arī valsts skolas, savukārt Latvija sarakstā iekļāvusi valsts iestāžu un aģentūru ēkas, t. sk. valsts augstskolas, zinātniskos institūtus, muzejus un sociālās aprūpes iestādes. Eiropas Savienības valstu nacionālajās ēku energoefektivitātes revīzijās, kas veiktas 2017.gadā, konstatēts, ka daļai valstu, piemēram, Lietuvai, Portugālei, Slovākijai, jau tobrīd bijušas grūtības sasniegt 3% renovācijas mērķi. Galvenos šķēršļus mērķa sasniegšanā izraisījušas nepilnības renovācijas plānošanā un finansējuma pieejamībā.

BVKB ēku ekspluatācijas uzraudzības pieredze rāda – valsts iestādēm trūkst rocības sakārtot savus īpašumus. 51% valdības ēku joprojām nav veikta energosertificēšana, t. sk. ēkām nav arī pagaidu energosertifikātu. Šai situācijai varētu gan likt vienādības zīmi ar privāto sektoru. Ēku īpašnieki savu atbildību kopējā labuma gūšanā reizēm nenovērtē. Taču priecē, ka valstī parādās arī jaunuzceltas ēkas ar zemu enerģijas patēriņu, piemēram, skolas, biroju kompleksi un koncertzāles.

Būvniecības valsts kontroles birojs
1 BVKB apkopotie dati par 2019.gadu (https://bvkb.gov.lv/lv/content/valsts-eku-saraksts).
2 2018.gada septembris. Publiskā sektora ēku energoefektivitāte. EUROSAI Vides revīziju darba grupas koordinētās revīzijas kopsavilkums.
3 Publiskā sektora ēku energoefektivitāte. EUROSAI Vides revīziju darba grupas koordinētās revīzijas kopsavilkums.

Pārpublicēts no žurnāla “Būviženieris” augusta numura.

Pievienot komentāru