Kaņepes kultūras centrs (KKC) sācis pūļa finansēšanas kampaņu, kuras laikā tiks vākts finansējums ēkas renovācijai, jo, ja remonts netiks īstenots, KKC nāksies izbeigt savu darbību, aģentūru LETA informēja centra pārstāve Anna Luīze Pētersone.
Viņa akcentēja, ka KKC pastāvēšana ir apdraudēta – ja ēkas renovācijai netiks savākta nepieciešamā summa 150 000 eiro apmērā, KKC visdrīzāk nāksies izbeigt savu darbību. Pūļa finansēšanas kampaņā kultūras centra vēstnese ir Klāra. Klāra ir atslēgas vārds, ar kuru KKC viesi varēja vērsties pie bārmeņiem un apsargiem brīžos, kad jutās aizskarti, neērti vai apdraudēti. Kampaņas ietvaros Klāras tēls arī pārstāv KKC un ir kā aicinājums tā viesiem, klientiem, draugiem un rīdziniekiem.
KKC ēka tiek nomāta no studentu korporācijas Fraternitas Lettica filistru biedrības. Pēc ēkas apsekošanas 2016.gadā dažas, viesiem nepieejamas, daļas tika novērtētas esam sliktā tehniskā stāvoklī. 2017.gadā tika noslēgts jauns nomas līgums, kurā KKC apņēmās trīs gadu laikā veikt ēkas renovāciju. 2018. un 2019.gadā tika izstrādāts būvprojekts, salabota viena fasādes daļa, kā arī dārzā tika ieklāts bruģis. Renovācijas projektēšanā un iepriekšējos darbos ir ieguldīti jau 100 000 eiro.
Pētersone vērsa uzmanību, ka ēkas remonts bija jāveic līdz 2020.gada oktobrim. Būvniecības projekts tika apstiprināts 2020.gada martā, trīs dienas pirms ikdienu apstādināja Covid-19 pandēmija. Ēkas īpašnieki KKC jau ir nākuši pretī, pagarinot ēkas renovācijas termiņu.
“Būvfirma konkursa kārtībā ir atrasta un ir gatava uzsākt renovācijas darbus kaut tūlīt. Būvdarbi norisinātos sešus mēnešus, kas nozīmē, ka mums ir pāris mēneši, lai atrisinātu šo eksistenciālo situāciju. Mūsu ieskatā, šis ir arī labākais brīdis, kad ēku renovēt – pandēmijas ierobežojumu dēļ ēku tāpat nedrīkst izmantot,” uzsvēra KKC izpilddirektors Kaspars Kondratjuks.
Remontdarbu ietvaros KKC ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tiks mainīts un siltināts jumta segums, atjaunota ēkas fasāde, veikts koka konstrukciju remonts un atjaunoti vai mainīti visi ēkas koka logi. Tāpat tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu apmeklēt kultūras notikumus ēkas otrajā stāvā.
Pēc KKC radošā direktora Dāvja Kaņepes paustā, deviņu gadu laikā ir pierādījies, ka KKC biznesa modelis ir pilnīgi dzīvotspējīgs, turklāt peļņa tiek ieguldīta kultūras pasākumos un sociāli nozīmīgos projektos. Viņš uzsvēra, lai KKC turpinātu savu darbību, ir nepieciešamas investīcijas, kuras saviem spēkiem iegūt nevar.
“Nav tādu finansējuma atbalsta programmu kultūras iestāžu attīstībai, savukārt pandēmijas laikā uz HoReCa industrijas uzņēmumiem raugās kā uz īpaši riskantu sektoru, jo neviens jau nevar pateikt, kad pandēmija beigsies. Vienīgais veids, kā mēs varam turpināt darbību, ir, ja cilvēki, kam ir svarīgas KKC vērtības, aktivitātes un mūsu kultūras programma, iesaistīsies un mūs aktīvi atbalstīs,” pauda Kaņepe.
Ziedot var KKC tīmekļvietnē “kanepes.lv”.
KKC atklāja 2012.gadā. Savas pastāvēšanas laikā KKC ir rīkojis vairāk kā 3000 pasākumu un sadarbībās īstenojis vairākus projektus, piemēram, festivālu Komēta, Neierastā literatūra lasījumus, Sieviešu stendapu, elektroniskās mūzikas raidījumu Signāls, kinoteātri Kino augusts, Eiropas līmeņa projektu par vienlīdzību naktsdzīvē Sexism Free Night. Pirms pandēmijas tā apmeklējums bija aptuveni 12 000 cilvēku mēnesī. 2020.gadā tas oficiāli kļuva par pirmo bāru un kultūras centru – sociālo uzņēmumu Rīgā.
