Vides piekļūstamībai mūsu ikdienā ir liela loma, un tā skar ne tikai cilvēkus ar invaliditāti, bet arī plašu sabiedrības daļu. Piekļūstamības veicināšanā nozīme ir gan sabiedrības izpratnes maiņai, gan arī labās prakses popularizēšanai, kas ļauj gūt padziļinātākas zināšanas.
Tieši izpratne un spēja iedziļināties lietotāju vajadzībās nosaka to, vai izpildījums reālajā dzīvē būs ērts un funkcionāls. Vides pieejamība ir svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, gan plānojot, gan projektējot, gan uzturot dažādu veidu publiskās ēkas.
«Vides pieejamība nozīmē iespēju jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt, kur nepieciešams, un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai telpas funkcijai. Praksē mēdz būt gana daudz gadījumu, kad pēc Ministru kabineta noteikumiem var uzskatīt, ka viss ir kārtībā, taču izpildījums reālajā dzīvē nav lietotājam ērts. Katrā situācijā būtu jāizvēlas pēc iespējas universālāka iekārta, kas nodrošina plašākas sabiedrības vajadzības. Domājot par risinājumiem, būtu svarīgi atcerēties universālā dizaina pieeju,» skaidro invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Pēc definīcijas universālais dizains nozīmē tādu produktu, vides, programmu un pakalpojumu izpildījumu, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. Tas ietver arī noteiktām personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tās ir nepieciešamas. Praksē universālais dizains nozīmē īpaši rūpīgu pieeju arhitektūras un pakalpojumu dizaina izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai.
Pirms izdarīt izvēli par to, kādu iekārtu izmantot, lai nodrošinātu iekļūšanu ēkā vai netraucētu pārvietošanos pilsētvidē, nepieciešams analizēt daudzus būtiskus aspektus, arī to, kurš varēs iekārtu lietot.
«Nereti tiek piemirsts, ka vides pieejamība patiesībā ir daudz plašāka un skar lielāko sabiedrības daļu, tādēļ svarīgi ieviest risinājumus, kas ir daudzfunkcionāli, viegli un ērti lietojami ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī jebkuram citam, kuram kādā dzīves posmā rodas tāda nepieciešamība. Piemēram, panduss jeb uzbrauktuve var būt noderīga arī vecākiem ar bērna ratiņiem, lifts – senioriem, kuriem ir grūtības kāpt pa kāpnēm,» uzsver Jurģis Briedis.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.91).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
