KEM: nepieciešamas papildu izmaiņas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos

    0
    184
    Attēls ilustratīvs

    Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) konstatējusi nepieciešamību pēc papildu izmaiņām būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos, secināts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotajā ziņojumā par ieviestajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu samazinājuma pasākumiem, ko otrdien atbalstīja valdībā.

    KEM norāda, ka elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas 2023. gada vasarā atspoguļoja vairākas regulējuma nepilnības. Pērn pieņemtās AS Sadales tīkls tarifu izmaiņas iedzīvotājiem bija straujas, radot būtisku ietekmi uz mājsaimniecību budžetu.

    Lai ierobežotu enerģētiskās nabadzības risku, KEM 2023. gada laikā izstrādāja gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumu tarifu pieauguma mazināšanai. Ilgtermiņa valsts atbalsts mājsaimniecību lietotājiem tiek piemērots līdz pat 2025. gada 31. decembrim. KEM veiktie risinājumi ir izpildīti atbilstoši valdības dotajam uzdevumam.

    Līdz ar jauno tarifu izmaiņām, visiem – gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem – ir pieejami vienādi tarifi, neizdalot atšķirības starp abām lietotāju grupām. Līdz ar tarifu izmaiņām sistēmas operators saņem datus par enerģijas lietotāju, kur sistēma nevar identificēt, vai apakšlietotāji ir daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji vai juridiska persona.

    Daudzviet Latvijā jauni daudzdzīvokļu namu projektu attīstītāji izvēlas risinājumu, kur sistēmas pieslēgums ir viens uz visu māju vai pat vairākām mājām. Rezultātā mājsaimniecības lietotājs, iegādājoties vai izīrējot mājokli, šādos projektos nonāk apakšlietotāja lomā.

    Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka, lai ilgtermiņā risinātu apakšlietotāju problēmu, kā arī nepieļautu apakšlietotāju skaita palielināšanos, ilgtermiņā projektu attīstītājiem jau būvprojekta saskaņošanas stadijā ir jāliedz iespēja īstenot tādus risinājums, kuros uz visu daudzdzīvokļu ēku vai ēku kopumu tiek nodrošināts tikai viens elektroenerģijas sistēmas pieslēgums. Lai nodrošinātu šāda aizlieguma ieviešanu, būtu veicami grozījumi būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos.

    Līdz ar ziņojuma izskatīšanu valdība noteikusi Ekonomikas ministrijai līdz 2024. gada 31. decembrim veikt grozījumus būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos, kas paredz aizliegt īstenot tādus inženiertehniskos risinājums elektroinstalācijā, kuros uz visu daudzdzīvokļu ēku vai ēku kopumu tiek nodrošināts tikai viens elektroenerģijas sistēmas pieslēgums.

    Neraugoties uz plānotajiem grozījumiem, mājas īpašniekiem joprojām būs iespēja visiem kopīgi vienoties un slēgt kopīgu elektroenerģijas līgumu biedrības, mājas vai nama apsaimniekotāja vārdā, ja to uzskatīs par saimnieciski izdevīgāko elektroenerģijas cenas piedāvājumu.

    Papildus KEM plāno veikt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, sagatavojot tiesību aktu projektu, kurā tiek precizēta mājsaimniecības lietotāja definīcija. Savukārt līdz šā gada 31. augustam KEM plāno veikt izmaiņas Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, izstrādājot kārtību, kādā tiek identificētas fiziskās personas elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumi.

    Pēc grozījumu veikšanas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos mājsaimniecības lietotājs varēs brīvi izvēlēties savu elektroenerģijas tirgotāju un slēgt līgumu pats, izvēloties sev piemērotāko tirgotāju un produktu ar sev izdevīgāko cenu.

    Gadījumā, ja starp tirgotāju un lietotāju radīsies domstarpības, mājsaimniecības lietotājam būs iespēja vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) strīda izšķiršanai, ko šobrīd apakšlietotāja statuss liedz.

    Papildus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija uzdevusi KEM izvērtēt AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls apvienošanas iespēju. KEM ieskatā ilgtermiņā un piesaistot ārējos finanšu ekspertus, izvērtējums būtu nodrošināms, vērtējot kopējos uzņēmumu finanšu rādītājus, likviditāti, kredītreitingu, un citus rādītājus, kas būtiski ietekmē uzņēmumu ilgtermiņa finansējuma piesaistes un attīstības iespējas.