Klimata un enerģētikas ministrija vēlas pilnveidot ēku būvniecības regulējumu

0
333
Attēls ilustratīvs

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar SIA AC Konsultācijas veic pētījumu ēku būvniecības regulējuma pilnveidošanai Latvijā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmīgāk pielāgotos jau notiekošajām klimata pārmaiņām.

Lai ierosinātu grozījumus ēku būvniecības regulējumā, priekšlikumiem ir jābūt faktos un izpētē balstītiem. KEM ir deleģējusi AS AC Konsultācijas novērtēt esošo situāciju ēku būvniecības nozarē Latvijā, izpētīt ārvalstu praksi un pieredzi, kā arī sniegt ieteikumus ēku būvniecības nozares attīstībai ceļā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību.

Š.g. 21.augustā notika seminārs, kurā vides un būvniecības nozares eksperti sniedza ieskatu par būtiskākajiem klimata pārmaiņu riskiem ēkām Latvijā, dalījās ar ārvalstu labās prakses piemēriem, tostarp prezentējot priekšlikumus klimata pārmaiņu aspektu integrācijai ēku būvniecības regulējumā. Seminārā piedalījās 65 pārstāvji no atbildīgajām nozares ministrijām, valsts institūcijām, pašvaldībām, būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām un asociācijām, kā arī citi interesenti.

Pēdējo 10 gadu laikā ēkām radīto zaudējumu apjoms klimata pārmaiņu ietekmē ir dubultojies. Ēku fasāžu un jumtu bojājumi, kas rada lielākos finansiālos riskus uz mājsaimniecību budžetu, ir saistīti ar vēja intensitātes pieaugumu Latvijā. Sagaidāms, kā nākotnē vēja intensitāte tikai pieaugs, turklāt 60-70% privātīpašumu Latvijā nav apdrošināti, liecina SIA AC Konsultācijas pētījuma dati.

Kopumā sagatavoti vairāk nekā 15 dažādi priekšlikumi ēku būvniecības regulējuma uzlabošanai, kā piemēram:

1. Precizēt ēku energoefektivitātes standartu;

2. Izstrādāt jaunu finanšu atbalsta programmu Latvijā esošo dzīvojamo ēku pielāgošanai klimata pārmaiņu riskiem (plūdi, vējš, ekstrēmie nokrišņi);

3. Izstrādāt Latvijas ēku siltumnīcefektu gāzu emisiju uzskaites metodiku un uzskaites sistēmu;

4. Ieviest plānotajā Būvprojekta standarts – sadaļu ēkas atbilstība klimata pārmaiņu riskiem (attiektos uz dzīvojamajām un nedzīvojamajām ēkām).

5. Veicināt publisko vietējas izcelsmes koka ēku projektēšanu un būvdarbus (CO2 piesaistes veicināšanai), t.sk. pārbūves un pārstrādātā koka konstrukciju izmantošanu.

Savukārt teritorijas attīstības plānošanas jomā, piemēram:

1. Izstrādāt vadlīnijas, kurā tiktu atrunāta lokālu paredzētās ēkas izbūves radītu izmaiņu klimatiskajos apstākļos izvērtēšana IVN procesa ietvaros;

2. Izstrādāt vadlīnijas, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām un CO2 piesaistes risinājumu iestrādāšanu pašvaldību teritorijas plānojumos;

3. Noteikt prasību normatīvajā regulējumā visām pašvaldībām veikt klimata pārmaiņu risku un ievainojamības novērtējumus.

Papildu zināšanas varam smelties arī no Austrijas un Dānijas kolēģiem. Piemēram, Austrijā mājas būvniecības vajadzībām ir pieejams interaktīvs IT rīks – klimata kartes ar plašu funkcionāli, kas modelē nākotnes klimata notikumus un to iespējamo ietekmi uz ēkām un apkārtējo teritoriju. Savukārt Dānijā pieejama tiešsaistes platforma, kur vienkopus var iepazīties ar likumdošanas un tehnisko noteikumu prasībām, standartiem un vadlīnijām.

SIA AC konsultācijas veiktā pētījuma gala nodevums tiks publicēts š.g. septembrī. Pētījuma ietvaros tiek veikts ēku būvniecības nozares:

• pašreizējās izmantotās prakses (normatīvo prasību, administratīvo procedūru, institucionālo atbildību u.c.) novērtējums un analīze starptautiskā, Eiropas Savienības un Latvijas līmenī;

• ārvalstu labās prakses piemēru identificēšana, analīze un salīdzinājums ar Latviju;

• vadlīniju izstrāde klimata pārmaiņu aspektu integrācijai.

Pētījums tiek īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021.gada perioda programmas Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide iepriekš noteiktā projekta Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā ietvaros.