Mājas Būvinženieris Koka daudzdzīvokļu ēka ar piestātni Zviedrijā

Koka daudzdzīvokļu ēka ar piestātni Zviedrijā

12/03/2024

100

Koka konstrukciju daudzstāvu dzīvokļu ēkas Zviedrijā nu jau ir vairākās pilsētās – Stokholmā, Gēteborgā, Vekšē (Växjö) un Ševdē (Skövde).

Kad Zviedrijā 90. gados tika mainīti ugunsdrošības normatīvi, valstī sāka būvēt gan hibrīdbūves, kombinējot koku un betonu, gan koka konstrukciju būves – pat astoņus stāvus augstas. 2019. gadā tika pabeigta pirmā deviņus stāvus un 31 metru augstā koka kon-strukciju dzīvokļu ēka Kajstaden Vesterosā (Västerås). Divus gadus tā bija augstākā koka būve Zviedrijā, taču 2021. gadā to pārspēja Sara kultūras centrs ar 20 stāviem.

Kajstaden koka konstrukciju ēka ir izvirzīta 2024. gada Zviedrijas koka balvas (Swedish Wood Awards) konkursam – balvai par labu koka arhitektūru, kas atspoguļo un attīsta laikmetīgo arhitektūru. Balva tiek pasniegta ik pēc četriem gadiem. 2023. gadā žūrija apmeklēja un izvērtēja
28 konkursam pieteiktās koka būves, kas tika atlasītas no 145 pieteiktajiem projektiem, un finālistu skaitā ir arī projekts Kajstaden.

Piestātnes pilsēta

Kajstaden ir viena no Öster Mälarstrand rajona jaunās apbūves daļām un tulkojumā nozīmē piestātnes pilsēta. Tajā plānoti 800 dzīvokļi, un turpat pie ēkām tiek būvētas arī piestātnes laivām. Kajstaden apbūve Vesterosā ir aptuveni stundas braucienā uz rietumiem no Stokholmas. Apdzīvotā vieta Vesterosa atrodas Mēlarenas (Mälaren) ezera krastā, un jaunā koka augstceltne ar 99 dzīvokļiem ir kā vietzīme, kas redzama iztālēm un simbolizē inovāciju. Jaunajā ēkā izdevies apvienot arhitektūru, kvalitāti un dizainu ar ilgtspējību. Lai arī iepriekš ir realizēti līdzīgi projekti no koka, tomēr arī zviedriem mūsdienīgas koka būves vēl aizvien ir inovācija būvniecības industrijā.

Iepriekš Vesterosas teritoriju pie ezera aizņēma sena industriālā apbūve un laivu mājas, bet projekta pasūtītājs Slättö kopā ar uzņēmumu Trenum un īpašuma pārvaldnieku Fastighets AB Balder sākuši īstenot patīkamu un rūpīgi plānotu dzīvojamo apbūvi. Turklāt jaunajā koka ēkā ne tikai daži priviliģētie iedzīvotāji var redzēt ezeru no saviem dzīvokļiem – visi īres dzīvokļi plānoti tā, lai katra viesistaba ir vērsta pret ezeru, un tā ir savienota ar terasi, paverot neierobežotu skatu uz ūdens malu visiem mājas iedzīvotājiem. Turpat ezera piestātnē ir izveidota elektrisko laivu koplietošanas sistēma. Tāpat iedzīvotājiem ir pieejama arī velosipēdu uzglabāšanas vieta un uzlādes stacijas elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Ēkas projektu izstrādājis dāņu arhitektu birojs C.F. Møller Architects, kam ir biroji visās Skandināvijas valstīs un arī vairāki debesskrāpju projekti. Piemēram, Fjordporten Oslo un augstceltne Västerbroplan Stokholmā Kungsholmenas salā (King’s Islet), un vēl vairāki augstceltņu projekti dažādās valstīs.

Kajstaden koka augstceltne

Arhitektu biroji arvien biežāk iesaistās pētniecībā un eksperimentos, lai piemērotu atbilstošākos tehnoloģiskos un konstruktīvos risinājumus pasūtītāju vēlmju un vajadzību sasniegšanai. Skandināvijā tiek domāts par pozitīvu ekoloģisko pēdu un CO₂ emisiju samazināšanu būvniecības industrijā, lai sasniegtu klimata neitralitāti.

Dāņu uzņēmuma C.F. Møller Architects projektos tiek pētītas labākās iespējas holistiski ilgtspējīgiem risinājumiem un kvalitatīvam dizainam. Tomēr amatniecības prasmes un tradīcijas netiek aizmirstas arī jaunajos projektos, respektējot arhitektu biroja gandrīz 100 gadu ilgo vēsturi.

Kajstaden arhitekts Ūla Junsons (Ola Jonsson) uzsver – ja vien iespējams, prioritāte ir ilgtspējīgi materiāli, piemēram, kokmateriāli. Pozitīvā ekoloģiskā pēda ir vissvarīgākais ieguvums, samazinot CO₂ emisijas atmosfērā un piesaistot oglekli ēkā, ja izmantoti koksnes būvizstrādājumi. CLT (cross laminated timber) ir augsto tehnoloģiju būvmateriāls, kas sniedz daudzas priekšrocības arī projektēšanas darbā. Materiāla mazais svars ievieš racionalizāciju būvniecības procesā, samazina transportēšanas apjomu un izmaksas, kā arī rada jaunas iespējas projektēšanai. Tomēr vēl aizvien pastāv problēmas, pat ar augsto tehnoloģiju būvmateriāliem. Divas galvenās problēmas koka konstrukcijām ir mitrums būvlaukumā un apdrošināšanas polises izmaksas. Katrā projektā ir svarīgi izstrādāt skaidru politiku kokmateriālu aizsardzībai no ūdens būvniecības laikā, kā arī izmantot pamatotus un pārbaudītus ugunsdrošības risinājumus. Lai koka ēkas arhitektūru veidotu racionālu un ilgtspējīgu, ir svarīgi jau agrīnā stadijā iesaistīt apdrošināšanas konsultantu un vienoties par to, kādi risinājumi papildus Eirokodeksam ir nepieciešami, lai projektā izvēlētos optimālos risinājumus.