Koka ēkas aug augstumā un plešas plašumā

0
784
Foto no "Mjøstårnet" arhīva.

Koka būvniecībai ir senas tradīcijas visā pasaulē un pēdējo gadu tendences liecina, ka koka būvniecība piedzīvo īstu renesansi. Koks kļuvis par līdzvērtīgu partneri jaunākās paaudzes materiāliem un risinājumiem, un dažādās to kombinācijās tiek radīti arvien jauni, pārsteidzoši projekti, vēsta portāls buvlaukums.lv.

Koks kā būvmateriāls pamazām atdzimst arī Latvijā. Tiesa, dīvaini runāt par atdzimšanu valstī ar tik bagātīgiem kokmateriālu resursiem kā pie mums. Skaidrojums pavisam vienkāršs – būvprojektos koka izmantošanu kavē gadu gaitā ieviesušies stereotipi. Piemēram, koks ir degošs, pakļauts trupei, puvei, kukaiņiem. Mūsdienu kokmateriālu apstrādes iespējas šos un citus riskus spēj samazināt līdz minimumam un tas ir pietiekami pārliecinošs arguments koka izmantošanai tieši celtniecībā. Ja mazstāvu apbūvē, īpaši privātmāju sektorā, koka ēku būvniecība kļūst arvien pieprasītāka, tad attiecībā uz daudzstāvu ēkām attieksme joprojām ir ļoti rezervēta. Tas par Latviju, bet, ko rāda tendences pasaulē?

Instruments klimata pārmaiņu novēršanai

Globālo klimata pārmaiņu kontekstā valstis visā pasaulē tiek aicinātas rūpēties par oglekļa dioksīda emisijas līmeņa samazināšanu un videi draudzīgu, ilgtspējīgu ēku būvniecību. Šajā ziņā kokmateriāli ir teicams risinājums, jo tas ir atjaunojams resurss un kokmateriālu ražošanai nepieciešams patērēt mazāk enerģijas nekā citiem materiāliem. Piemēram, tērauda vai betona ražošanā CO2 emisija vidē ir ap septiņas reizes augstāka nekā kokmateriālu ražošanā.

Tāpat palielinās uzsvars uz zaļo jeb videi draudzīgo ēku sertifikācijas programmām, tādām kā LEED, Zaļā globusa sertifikāts (Green Globe), Living Building Challenge sertifikāts u.c. Lai izprastu enerģijas izmantošanu un citus vides rādītājus, piemēram, potenciālu ietekmi uz klimatu, tiek izmantoti dažādi novērtēšanas rīki, piemēram, būvmateriāla dzīves cikla novērtējums, un šeit kokmateriālam ir izcilas iespējas.

Foto – Atlassian galvenais birojs | SHoP Architects

Masīvkoka konstrukcijas

Koka karkasa konstrukcijas arvien plašāk aizstāj risinājumi no masīvkoka. Projektos tiek izmantoti CLT masīvkoka paneļi (krusteniski līmēti koka paneļi) un Glulam jeb līmēta laminēta koksne. Šo materiālu ražošana ir videi draudzīga un pats ražošanas process notiek stingros drošības un kvalitātes uzraudzības apstākļos. Izmantojot masīvkoka konstrukcijas būvniecības laiku iespējams saīsināt par 20–30% salīdzinot ar betona vai tērauda konstrukciju ēku celtniecību.

Pēdējā pusgada laikā vien 50 pasaules valstīs tapuši 1060 dažādi koka ēku projekti, kur pamatā izmantotas šāda veida masīvkoka konstrukcijas. Tiek lēsts, ka divu gadu laikā šis skaits varētu dubultoties. Šādas koka ēkas var būt pat līdz 18 stāvu augstas un būs piemērotas videi ar intensīvu apbūves blīvumu. Masīvkoka konstrukcijas tiek kombinētas ar citiem būvmateriāliem – metālu, stiklu, betonu, iedvesmojot arhitektus jauniem dizainiem no askētiskas vienkāršības līdz ultramodernam avangardam.

Foto Œ– Gare Maritime |  Neutelings Riedijk Architects 

Arhitektoniskā daudzveidība

Koks ir viens no pateicīgākajiem materiāliem unikāla ēkas dizaina vai iekštelpu interjera izveidei. Nereti tieši kokmateriāli ir tie, kas būvei piešķir unikalitāti, vienreizīgumu un dabiskumu. Koka konstrukciju elementi pilsētas urbānajā vidē ļauj ienākt dabai un dzīvīgumam, tas ir papildu komforts, kas rada patīkamu un pievilcīgu vidi tiem, kas šajās telpās dzīvos vai strādās. Šīs kokmateriālu kvalitātes izmanto arhitekti visā pasaulē, pārsteidzot ar arvien jauniem, oriģināliem un neatkārtojamiem projektiem, kas pārliecina par koka būvniecības neierobežotajām iespējām.

Saliekamas un moduļu ēkas

Jaunais pasaules trends, kas pamanīts arī pie mums. Saliekamās un moduļu tipa koka ēkas šobrīd raksturo novatorisko būvniecību. Viss, kas vajadzīgs šādas ēkas izveidei ir digitālie rīki: 3D modelēšana, būves informācijas modelēšana jeb BIM un CNC kokapstrādes iekārta ražotnē.

Saliekamo un moduļu tipa koku ēku projektēšana un rūpnieciskā ražošana būtiski samazina kopējās būvniecības izmaksas. Šāda tipa ēku konstrukciju pamatā ir standartizētas detaļas, kuru ražošana ir vienkārša un koksnes atkritumu apjoms ir minimāls.

Turklāt pat līdz 50% iespējams samazināt celtniecības laiku. Tas nozīmē, ka pasūtītājs pie gatavas būves tiks uz pusi ātrākā laikā nekā izvēloties tradicionālas būvniecības metodes. Kā pluss visam iepriekšminētajam – videi draudzīga tehnoloģija, CO2 samazinājums un citas priekšrocības, ko sniedz koka ēka.

Foto – Atlassian galvenais birojs | SHoP Architects

Hibrīdēkas

Koksnes plašais priekšrocību klāsts ļauj kokmateriālu izmantot dažādos savienojumos ar citiem būvmateriāliem. Arhitektiem un projektētājiem tas ir jauns izaicinājums radīt inovatīvus konstruktīvos materiālus, kur koks savienojies ar tēraudu vai betonu. Šādi top tā dēvētās hibrīdēkas, kuru konstrukcijas veido dažādi materiāli. Modelējot un eksperimentējot ar dažādu materiālu apvienošanu, iespējams rast jaunas idejas ilgtspējas uzlabošanai, vēl labākai energoefektivitātei, izturībai, drošībai un estētikai.

Visiem pieejams mājoklis

Ņemot vērā kokmateriālu pieejamību un daudzveidīgās iespējas koka ēku būvniecībā, pilsētvides plānotāji atzinuši, ka tās varētu kļūt par izmaksu ziņā pieejamāko mājokļa veidu lielai daļai iedzīvotāju visā pasaulē. Pārplānojot dzīvojamos rajonus vai veidojot jaunus, koka ēkas daudzviet varētu būt piemērotākais apbūves veids, protams, ievērojot reģionālās īpatnības un ekonomikas attīstību. Tāpat koka būves ir izdevīgs risinājums, kā paplašināt jau esošas ēkas ar jaunām platībām.

Iedvesmojoši piemēri

Neraugoties uz pandēmiju, kas joprojām ietekmē ekonomiku visā pasaulē, būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas, spītējot ierobežojumiem, spējusi pārsteigt visvairāk. To apliecina arī vairāki 2019.–2021.gadā tapušie (un vēl topošie) koka būvniecības piemēri. Izaicinājumu netrūkst – sarežģītas materiālu piegādes, darbinieku saslimšanas, piespiedu dīkstāves mainīgas izmaksas un citas problēmas nav bijuši šķērslis objektiem, kas pārsteidz visu pasauli. Iepazīsimies ar dažiem no tiem!

Foto – Mjøstårnet |  Voll Arkitekter |  Ricardo Foto

Lūk, jaunie koka ēku augstuma rekordisti. Vēl pirms pandēmijas sākuma, 2019.gada martā tika pabeigta pasaulē līdz šim augstākā koka ēka Mjøstårnet, kas atrodas Brumunddalā, Norvēģijā. Projekta autors ir arhitektu birojs Voll Arkitekter. Ēkas augstums ir 85,4 m un tai ir 18 stāvi. Šī ēka ir kā apliecinājums, ka ilgtspējīgas, drošas daudzstāvu koka ēkas iespējams uzbūvēt, pilnībā izmantojot tikai vietējos resursus. Nesošās konstrukcijas veidotas no līmētas laminētās koksnes. Masīvkoks izmantots arī sijām un kolonnām. Fasādi veido saliekami koka paneļi ar nedegošu izolācijas kārtu. Fasādes apdarē izmantots ugunsdrošs priedes koka apšuvums.

Foto – HoHo Wien | Rüdiger Lainer and Partners

Kā otra augstākā koka ēka pasaulē atzīmējama celtne HoHo Wien Vīnē, Austrijā. Projekta autors ir arhitektu birojs Rüdiger Lainer and Partners. Šīs ēkas augstums ir 84 m un tai ir 24 stāvi. 76% no visām ēkas konstrukcijām veido koks – galvenokārt masīvkoka konstrukcijas. Šajā celtnē atrodas viesnīca, dzīvokļi, restorāns, biroji un labsajūtas centrs. Vizuāli ēka izskatās kā salikta no milzīgiem koka klučiem, bet fasāde atgādina raupju koka mizu. Koks šajā ēkā ir eksponēts gan ārpusē, gan tās iekšpusē, tādējādi uzsverot tā dabisko šarmu un praktisko funkcionalitāti. Modulārais telpu risinājums pieļauj brīvu to pārplānošanu, kas apliecina ēkas dzīvotspēju un mainīgumu.

Foto – Atlassian | SHoP Architects 

Tiesa, ja viss ritēs kā plānots, abi minētie objekti drīz vien tiks pārspēti. Sidnejā, Austrālijā šogad sākts darbs pie 40 stāvu 180 m augstas koka ēkas Atlassian. Projekta autors ir arhitektu birojs SHoP Architects. Tā būs pasaulē augstākā koka hibrīdēka un tās koka struktūra no ārpuses tiks apdarināta ar stiklu un metālu. Plānots, ka ēku pabeigs 2025.gadā. Ēkas mērķis būs apvienot dabisko vidi ar pilsētniecisko jeb urbānisko redzējumu. Būve sastāvēs no sešiem atsevišķiem, bet vienlaikus savstarpēji saistītiem biotopiem. Katrs no tiem būs četros līmeņos, ko veidos masīvkoka konstrukcijas kombinācijā ar tērauda konstrukcijām. Katram biotopam būs sava dabiski ventilējamā zona, kas līdzināsies atvērta tipa dārzam.

Foto – Prinz-Eugen-Park | agmm Architekten 

Koka būves ne tikai palielinās augstumā, tās arī paplašinās. Piemēram, Minhenē, Vācijā ekspluatācijā nodots Vācijā līdz šim lielākais koka ēku dzīvojamais komplekss Prinz-Eugen-Park ar 560 dzīvokļiem divu un vairākstāvu ēkās un 24 ģimeņu privātmājām. Projekts tapis sadarbojoties arhitektu birojiem agmm Architekten + Stadtplaner un Hable Architekten un Dressler Mayerhofer Rössler. Ēkas kopumā aizņem 30 ha platību. Projekts tika sākts 2016.gadā un tā autori uzsver dzīvojamās vides ekoloģiskumu un ilgtspēju, ko nodrošina dabīgie koka būvmateriāli. Tiek lēsts, ka ilgtermiņā šis projekts palīdzēs ietaupīt līdz 12 500 tonnas CO2. Ēkām ir koka karkasa konstrukcija, fasādi veido koka paneļi ar dažādiem apdares risinājumiem, kas ēkām piešķir individualitāti. Savukārt plānojums veidots tā, lai tas būtu maksimāli ērti pielāgojams katra mājokļa iedzīvotāju vajadzībām.

Foto – Gare Maritime |  Neutelings Riedijk Architects

Savukārt par līdz šim apjomīgāko krusteniski līmēto koka paneļu objektu Eiropā var dēvēt tirdzniecības un biroju kvartālu Gare Maritime, Briselē, Beļģijā, kas iekārtots bijušās dzelzceļa stacijas vietā. Projekta autori ir arhitektu birojs Neutelings Riedijk Architects sadarbībā ar projektētāju biroju Bureau Bouwtechniek. Vēsturisko staciju veidoja 7 atsevišķas zāles ar trīs vilcienu ejām un četriem peroniem. Rekonstrukcijas laikā stacijas platībai tika pievienoti papildu 34 000 m2 un kopumā izveidoti četri stāvi. Saglabājot vēsturiskās arhitektūras liecības, kvartāls veidots kā paviljons, kura pārsegumam un citām konstrukcijām izmantoti CLT masīvkoka paneļi 10 000 m3 apjomā.

Avots: buvlaukums.lv, Antra Veļķere