Pērn rudenī Jelgavas novadā pār Vircavas upi tika atklāts līdz šim lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā. Tas pagaidām ir mūsu valstī vienīgais šāda veida koka tilts ar asfaltbetona segumu.

Jaunais autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas–Upmaļi–Vircava, kur iepriekš atradās savu laiku nokalpojis dzelzsbetona tilts. Lai uzlabotu upes caurplūdi, mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos, jaunais tilts veidots bez starpbalstiem. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums – 16 metru, platums – 7,9 metri. Tilts piemērots 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzamais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadu.

Tilta pasūtītājs ir Jelgavas novada pašvaldība, projekta autori ir uzņēmums ZAZA TIMBER Engineering, konstrukciju ražotāji – ZAZA TIMBER Production, bet būvdarbus veica SIA Rīgas tilti sadarbībā ar vairākiem apakšuzņēmējiem.

Lai arī koka tiltu būvniecība autotransporta vajadzībām ir plaši izplatīta prakse daudzviet Eiropā, īpaši Skandināvijā, Latvijā šādi tilti ir maz sastopami. Šis arī ir viens no iemesliem, kas koka tiltu pār Vircavu padara par zināmā mērā unikālu objektu. Savukārt uzņēmumam ZAZA TIMBER ir pieredze, ražojot koka tiltus Skandināvijas valstīs, kā arī ar koka tiltu projektēšanu un montāžu Latvijā. Šeit gūtās zināšanas un prakse liktas lietā, īstenojot projektu Jelgavas novadā.

«Skandināvijā koka tilti ar asfalta klājumu tiek būvēti jau vairāk nekā 30 gadu. Tur ir izstrādātas visas tehniskās specifikācijas tieši koka tiltiem. Savukārt Latvijā šādas detalizētas informācijas nav, bet pie mums spēkā ir Eirokodeksā noteiktie projektēšanas standarti attiecībā uz koka tiltiem un arī tieši šāda veida spriegotajiem tiltiem. Vircavas tilta projekta izstrādes laikā ar to gan bija par maz, tāpēc visu informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanu, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklēti un bija pieejami tikai Skandināvijā,» komentē ZAZA TIMBER Engineering tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Pirms jaunā tilta būvniecības pilnībā demontēts iepriekšējais padomju laikos būvētais tipveida dzelzsbetona tilts. Tā apsekošanā secināts, ka tilts ir ārkārtas stāvoklī, kustība pa to bija atļauta tikai pa vienu joslu samazinātā platumā, lai tiltu nešķērsotu smagā tehnika. Jāatzīmē, ka apkārtnē ir lauksaimniecības zeme, un tur bieži pārvietojas smagais lauksaimniecības un mežsaimniecības transports.

Nākamie darbu posmi bija krasta balstu izbūve, uzbēruma un zemes klātnes izbūve tilta pieejās, konusa nostiprinājumu izbūve no betonā stiprinātiem laukakmeņiem, tērauda konstrukciju, koka konstrukciju un saspriegtā stiegrojuma montāža, tilta hidroizolācijas un aizsargkārtas izbūve. Pēdējais darbu posms ietvēra tilta aprīkojuma uzstādīšanu un izbūvi, kur ietilpst atvairbrusas, tērauda barjeras uz tilta un pieejās, kāpnes, teknes, tilta sānu apšuvums, nerūsējošā tērauda skārda apšuvums un horizontālie ceļu apzīmējumi.

Foto no ZAZA TIMBER arhīva.

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.90).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.