Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldē.
Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.
Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS – 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus – konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.
“Ostas piestātņu izbūve ir unikāls un sarežģīts process, kas prasa lielu atbildību, specifiskas zināšanas, pieredzi un apjomīgus resursus. Jauna piestātne ir nozīmīgs notikums ostai, svarīgs pienesums infrastruktūras attīstībā un ostas konkurētspējas paaugstināšanā, vienlaikus uzlabojot arī mūsu un Latvijas sabiedroto militāro mobilitāti,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
“Lielākais izaicinājums piestātnes projektēšanā ir panākt nepieciešamo slodžu noturību. Pie jaunās BCT piestātnes tiks tauvoti kuģi, kas kopā ar kravu svērs līdz pat 79 000 tonnām. Savukārt uz piestātnes ieplānots uzstādīt 999 tonnu smagu ostas celtni. Tur notiks pastāvīga smago automašīnu, ostas tehnikas un militārā transporta kustība, kā arī konteineru pārvietošana, kas maksimāli var sasniegt līdz pat 30 tonnu svaru,” skaidro projekta autors Andris Razgalis no inženieru biroja Kurbada tilti.
“Konteinerkuģiem, ja salīdzina ar citu tipu kuģiem, ir daudz lielāks virsmas laukums virs ūdens, kas pakļauts vēja iedarbībai. Tāpēc uz jaunās piestātnes paredzēti vieni no lielākajiem poleriem (kuģa tauvas stiprināšanas tumba) Rīgas ostā ar nestspēju 150 tonnas. Tāpat tika rasts risinājums, kā uzstādīt lielākas atvairierīces (fenderus) starp kuģi un piestātni, nesamazinot celtņu spēju aizsniegt tālākās kravas. Atvairierīces tiks daļēji iedziļinātas piestātnes virsbūvē,” par projekta izaicinājumiem turpina tā autors.
BCT jaunā piestātnes posma izbūvei ir izmantoti 280 rievpāļi, kuru garums ir 20,5m. Tie ar speciālu tehnoloģiju tika iedzīti gultnē 19,5 m zem ūdens līmeņa, veidojot vienlaidus rievsienu. Papildus upes gultnē ir iedzīti 24 cauruļpāļi – 21 m garas caurules ar diametru 1,42 m, kas balstīs uz piestātnes izvietotā konteineru krāna pārvietošanas sliedi. Ārējā rievsiena vēl papildus ir piestiprināta pie krasta ar aptuveni 31 m gariem horizontāliem enkurstieņiem. Kopējais enkurstieņu garums sasniedz 934 metrus. Gultnes attīrīšanas laikā no piestātnes teritorijas tika izsmelts neatbilstošais grunts slānis – dūņas un smalkā smilts, 7800 kubm apjomā.
“Var teikt, ka esam paveikuši izaicinošāko un sarežģītāko daļu piestātnes būvniecības procesā – izbūvējuši piestātnes pamata konstrukciju. Lielākā daļa no paveiktā atrodas zem ūdens un nebūs redzama arī zem piestātnes virsbūves, kad tā būs pabeigta. Šajā posmā sarežģītākais ir darbu veikšana uz ūdens, kas prasa nepārtrauktu pielāgošanos mainīgajiem un neprognozējamajiem apstākļiem – vējam, viļņiem, ūdens līmenim. Tāpat, uzsākot darbus, nav iespējams paredzēt, kas atrodas upes gultnē. Piemēram, rievpāļu dzīšanas procesā uzdūrāmies uz šķēršļa – nezināma objekta upes gultnē. Atšķirībā no darbiem uz zemes, upē to nav iespējams atrakt un apskatīt. Nācās piesaistīt ūdenslīdējus un speciālu tehniku, ar kuru palīdzību izdevās šķērsli izcelt”, stāsta AS BMGS būvdarbu vadītājs Dmitrijs Bulkins.
BCT jaunais piestātnes posms tiek izbūvēts trīspusēja līguma ietvaros, kas noslēgts starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA Baltic Container Terminal (BCT). Līgums par Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšanu, uzlabojot ostas infrastruktūru Kundziņsalā, noslēgts šī gada pavasarī un paredz stiprināt Rīgas ostas komerciālo konkurētspēju, vienlaikus uzlabojot Latvijas un sabiedroto militāro mobilitāti.
Pašlaik Rīgas ostā aktīvi norisinās būvniecības darbi arī pārējos ostas infrastruktūras projektos Kundziņsalā, kas paredzēti šī līguma ietvaros. Ir pabeigta auto un dzelzceļa tilta Kundziņsalas dienvidu daļā pārbūve, vienlaikus Rīgas brīvostas pārvalde šobrīd veic dzelzceļa pārbrauktuves pārbūvi Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa, autoceļa pārbūvi Kundziņsalā no tilta līdz konteineru terminālim BCT, kā arī jauna savienojoša ceļa izbūvi no konteineru termināļa līdz transporta stāvlaukumam. Visas aktivitātes projekta ietvaros pilnā apjomā plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.