Ir aizraujoši būvi radīt no nulles, ļaujot vaļu fantāzijai dažādu dizaina risinājumu realizācijā. Tomēr itin bieži nākas atjaunot vecas ēkas, rekonstruējot vai pat piebūvējot balkonus.
Augstvērtīgās teritorijās, pilsētu centros, parasti nav daudz brīvas zemes jaunbūvēm. Nereti mūsdienu apstākļiem nākas pielāgot agrāk celtas ēkas, dažkārt tās radikāli pārveidojot. Kurš gan nav brīnījies vai sajūsminājies par vairākus gadsimtus senu fabriku ar ķieģeļu fasādi, kas pārtapusi start-up inkubatorā vai augstākās klases dzīvojamā ēkā?
Parasti šādu projektu pievienotā vērtība ir balkoni, un klienti par to ir gatavi maksāt. Kurš gan nevēlas baudīt siltas pavasara dienas uz balkona?! Taču arhitektiem un inženieriem tas ir sarežģīts uzdevums.
Senāk būvētie balkoni parasti ir ļoti mazi, gadu desmitiem tie bijuši pakļauti apkārtējās vides iedarbībai, taču slodze, ko tie var nest, ir pārāk liela un neatbilst mūsdienu vajadzībām. Tādas konstrukcijas vajadzētu demontēt.
Modernām ēkām neatkarīgi no tā, vai tās ir jaunas vai renovētas, jābūt energoefektīvām – svarīgi novērst siltuma zudumus, gaisa necaurlaidību utt. Rūpīgi izpildot visas prasības, var gadīties, ka veidojas kondensāts un pelējums, kura agrāk nebija, jo nams tika plaši vēdināts.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.77).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
