Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 95 koģenerācijas stacijas – par 24 stacijām (20%) mazāk nekā 2022. gadā, tomēr koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums pērn pieaudzis par 67,5 GWh jeb 3%, sasniedzot 2 083,3 gigavatstundas (GWh), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās pēdējos desmit gadus (izņemot 2017. gadu) veidoja vairāk nekā pusi no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī. 2022. gadā elektroenerģijas saražotais īpatsvars koģenerācijas stacijās sāka pakāpeniski samazināties, un 2023.gadā tas veidoja tikai 33,2% no kopējās elektroenerģijas, kas ir zemākais īpatsvars kopš 2007. gada.
Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn arī koģenerācijas stacijās saražotais siltumenerģijas apjoms samazinājās par 20%, sasniedzot 3 824,9 GWh jeb 53% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma Latvijā (7 167,3 GWh). Siltumenerģijas izstrādes samazinājums skaidrojams ar apkures sezonas saīsinājumu siltā aprīļa dēļ un taupības pasākumiem saistībā ar augstajām energoresursu cenām.
2017. gadā darbību veica vislielākais koģenerācijas staciju skaits pēdējo desmit gadu laikā – 204 koģenerācijas stacijas, bet no 2018. gada skaits pakāpeniski sarūk. 2023. gadā darbojās par 24 stacijām mazāk nekā 2022. gadā jeb 95 koģenerācijas stacijas. Vairākas koģenerācijas stacijas 2023. gadā apturēja vai samazināja darbības apjomu augsto energoresursu cenu dēļ.
Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2023. gadā sasniedza 1 159,5 MW, kas ir par 74,6 MW mazāk nekā 2022. gadā un par 139,6 MW mazāk nekā 2017. gadā. Vispārējās lietošanas koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 2023. gadā veidoja 98%, uzņēmumu – 2%
Pēdējo desmit gadu laikā vispārējās lietošanas koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars vidēji veidoja 97% (2023. gadā 1 133,3 MW jeb 98%), savukārt uzņēmumu4 koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 3% (2023. gadā 26,2 MW jeb 2%) no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. 2023. gadā trīs vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 87% no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās un 32% no valstī kopējās elektriskās jaudas – divas no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā. 2023. gadā AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda bija par 13,4 MW mazāka nekā 2022. gadā.
Fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars desmit gados ir samazinājies un pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars. No 2020. līdz 2022. gadam fosilo energoresursu īpatsvars bija sācis pieaugt, taču 2023. gadā tas atkal samazinājās par 0,6 procentpunktiem. Vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas kāpums bija vērojams 2012. un 2013. gadā (par 80,2 MW) un no 2014. līdz 2023. gadam, kad AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija 10-12% robežās no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. Salīdzinot ar 2022. gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2023. gadā bija par 3,4 MW mazāka un veidoja 129,1 MW. Vislielākais elektriskās jaudas samazinājums bija vērojams biogāzes koģenerācijas stacijām – par 18%, salīdzinot ar 2022. gadu.
2023. gadā vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Vidzemē (100%) un Zemgalē (98%), kur kopējā elektriskā jauda reģionā bija attiecīgi 20,5 MW un 47,9 MW. AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemē un Pierīgā bija atbilstoši 77% un 74% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā – 20,4 MW Kurzemē un 37,3 MW Pierīgā. Vislielākais fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir Rīgā un Latgalē – attiecīgi 99% un 34% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgā – 1 018,9 MW, Latgalē – 14,4 MW).
No AER koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas apjoms 2023. gadā par 17,7% mazāks nekā 2022. gadā. Saražotais elektroenerģijas apjoms no AER koģenerācijas stacijās pērn bija 659,1 GWh, kas ir par 142,2 GWh mazāk nekā 2022. gadā. Piecu gadu laikā elektroenerģijas izstrāde AER koģenerācijas stacijās samazinājusies par 29%, visaugstākais elektroenerģijas saražotais daudzums no AER bija 2018. gadā (943,7 GWh), pēc kura novērojams pakāpenisks kritums.
Saražotais elektroenerģijas daudzums AER koģenerācijas stacijās 2023. gadā veidoja 11% no kopējās valstī vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER.
Latvijā visaugstākā elektroenerģijas izstrāde novērota Rīgā, kur no 2019. līdz 2023. gadam saražotās elektroenerģijas īpatsvars svārstījās 60-71% diapazonā no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Turpretī Kurzemē un Latgalē bija viszemākie elektroenerģijas izstrādes īpatsvara rādītāji no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās, kas pēdējo piecu gadu laikā veidoja attiecīgi 4% un 5%. Pierīgā un Zemgalē elektroenerģijas izstrādes līmenis piecu gadu periodā bija 8-15% robežās, bet Vidzemē – 4 līdz 7% robežās no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas apjoma.
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās galvenokārt patērē dabasgāzi, kurināmo koksni (kurināmās šķeldas, koksnes atlikumus un koksnes granulas) un biogāzi. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2023. gadā biogāzes patēriņš samazinājās par 31%, kurināmās koksnes par 17%, savukārt dabasgāzes patēriņš samazinājās tikai par 2%. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 73% līdz 50%, savukārt AER patēriņa īpatsvars pieaudzis, 2022. gadā sasniedzot 53%, bet 2023. atkal samazinoties par 4 procentpunktiem. 2023. gadā dabasgāze atkal pārsniegusi kurināmās koksnes īpatsvaru.
Latvijas mērķis5 līdz 2030. gadam ir sasniegt 50% AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2022. gadā bija 43,32%.
