Latvijas Arhitektūras gada balvai 2023 (LAGB 2023) izvirzīti 12 nominanti, kurus nākamajā kārtā izvērtēs starptautiskā žūrija. Galveno balvu ieguvēji tiks nosaukti LAGB 2023 svinīgajā apbalvošanas ceremonijā 6.oktobrī.
Atlases žūrijas pārstāvji, savas jomas speciālisti, ar skaidru redzējumu par vērtībām, lēmumus pieņēma, vērtējot iesniegto darbu atbilstību nolikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem un pēc iesniegtajiem darbiem noteica šī gada darbu vienojošo tēmu. Četras nedēļas tika pavadītas apskatot un izvērtējot pieteiktos darbus gan klātienē, gan attālināti.
Par pieteikto darbu klāstu žūrijas komisijas pārstāve un arhitektūras biroja OAD (Open Architecture Design) dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce stāsta, ka konkursa pieteikumos ir prieks un gandarījums redzēt objektus, kas izceļ patiesumu un ir veidoti ar vienotu izpratni par augstvērtīgas vides principiem.
Žūrijas komisijas pārstāve, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle un arhitektu biroja Virtu īpašniece Anda Kursiša piebilst, ka šogad LAGB 2023 pieteikto darbu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija krasi sarucis. Šī situācija izcēla jautājumus par arhitektūru, tās ietekmi un žūrijas darbu un balvai nominēto objektu izlasi. “Daudzos pieteiktajos darbos trūka svaigums un vienlīdzība projektu izpildē – bija redzams un vērtējams neprofesionālisms un arhitektu līdzdalības trūkums projektos. Lai nākotnē būtu redzams kvalitatīvāks un lielāks pieteikumu skaits konkursā, ir jāmaina iepirkumu sistēma publiskajā sektorā, kas spētu uzlabot gan valsts ekonomisko situāciju, nodrošinot pievilcīgu vidi iedzīvotājiem, attīstītājiem un tūrismam, gan veidotos savstarpējā cieņa un atbildība savā darbā, veicinot labas prakses principus,” uzsver žūrijas komisijas pārstāve Anda Kursiša.
Papildus darbu izvērtēšanai, atlases žūrijas pārstāvji strādāja pie šī gada darbu vienojošās tēmas. LAGB 2023 žūrijas priekšsēdētājs un arhitektūras un dizaina studijas Sampling vadošais partneris Mantens Devrīnts (Manten Devriendt) stāsta, ka diskusijas par šī gada iesniegto darbu vienojošo tēmu bija vienotas, uzsverot to, ka visi žūrijas pārstāvji vēlas redzēt taisnīgu un iekļaujošu arhitektūras vidi sev apkārt, kas izceļ vērtības un godīgumu gan pret sevi, gan sabiedrību. Par šī gada pieteikto darbu vienojošo tēmu teik izvirzīts jautājums Ambiciozitāte arhitektūrā: godīga un iespējama?.
Žūrijas komisijas pārstāvis, mākslas kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags stāsta, ka profesionāls un sabiedrisks pienākums ir uzdodot šādu jautājumu un runāt par to, kāds nospiedums tiek atstāts uz vidi un sabiedrību un, kāda tiek veidota izpratne par kvalitatīvu arhitektūru un dzīves telpu, kas ir vērsta uz atbildību pret darbu un veido iekļaujošu cilvēka un vides funkciju.
“Šis jautājums ievirza domu un sajūtu par to, ka mēs kā žūrijas komisijas pārstāvji šajā vidē, kur dzīvojam, vēlamies redzēt un meklēt godīgu ambīciju realizāciju arhitektūrā, kas nav iepīta krustcelēs, bet šīs vērtības spēj saplūst un pastāvēt kopā,” uzsver žūrijas komisijas pārstāvis, Eiropā sertificēts arborists, dārznieks, koku eksperts un uzņēmuma LABIE KOKI dibinātājs un vadītājs Edgars Neilands.
Vadoties pēc žūrijas vērtējuma, nominantu sarakstā iekļuvuši sekojoši darbi (alfabētiskā secībā):
• Dailes teātra priekšlaukums. Autori: SIA MADE arhitekti – Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa un Jēkabs Slava, sadarbībā ar Evelīna Ozola;
• Dr.Mauriņa klīnika. Autori: SIA Didrihsons arhitekti – Gatis Didrihsons un Ineta Solzemniece-Saleniece;
• Gustava biznesa centrs – 1.kārta. Autori: SIA Vilnis Mičulis – Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis un Dāvis Markus;
• Klēts ēkas pārbūve par tūrisma mītni. Autori: SIA Arhitektu birojs MG arhitekti – Guntis Grabovskis un Agnese Kalniņa;
• Koka biroju ēka Lizumā. Autori: SIA MADE arhitekti – Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Krists Lūkins, Jēkabs Slava un Patrīcija Lidere;
• Mācību centrs ar solāro jumtu Mārupē. Autori: SIA GoodPattern – Guntis Ziņģis un Kristīna Reinberga;
• Mārupes mūzikas un mākslas skolas pārbūve. Autori: SIA AR.4 – Andris Vītols, Ieva Spriņģe, Dāvis Dauvarts un Rita Četverņa, sadarbībā ar Ieva Rīta;
• Ogres Valsts ģimnāzija. Autori: SIA NAMS;
• Rīgas Cirka vēsturiskās arēnas pārbūve. Autori: NRJA (No Rules Just Architecture);
• Starptautisks pilsētplānošanas pasākums MadCity Riga 2022 “Krīze pilsētā”. Autori: SIA Grupa93;
• Valmieras Kurtuve. Autori: SIA Sudraba Arhitektūra – Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons un Renāte Karjavčenko;
• Zāļu pagatavošanas nodaļa. Autori: SIA MUUD – Dins Vecāns, Jurijs Kostirko un Raitis Štobe.
Pirmajā kārtā darbus vērtēja atlases žūrija šādā sastāvā – žūrijas priekšsēdētājs, Beļģu arhitekts un arhitektūras un dizaina biroja Sampling vadošais partneris Mantens Devrīnts (Manten Devriendt); Arhitektūras biroja OAD (Open Architecture Design) dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce; Būvniecības uzņēmuma Rem Pro vadošā arhitekte Ilze Ratniece; Latvijas Arhitektu savienības Valdes locekle un arhitektu biroja Virtu īpašniece Anda Kursiša; Būvinženieris, inženierzinātņu doktors, praktizējošs būvkonstruktors un būvkonstrukciju projektēšanas biroja IG Kurbads vadītājs Normunds Tirāns; Eiropā sertificēts arborists, dārznieks, koku eksperts un uzņēmuma LABIE KOKI dibinātājs un vadītājs Edgars Neilands; Mākslas kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags.
