Latvijas Betona savienība: betonam nav alternatīvu, ir jāveicina sadarbība

0
196

Materiāla ilgtspēja ir cieši saistīta ar visām betona konstrukciju izgatavošanas stadijām, sākot no betona ražošanas projektēšanas, beidzot ar iestrādi un kopšanu, uzsvēra vietējie un ārvalstu nozares eksperti Latvijas Betona Savienības (LBS) 31. Zinātniski tehniskajā konferencē Betona ilgmūžība un ilgizturība. Turklāt klātesošie bija vienisprātis – iesaistītajiem nozares pārstāvjiem ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu uz panākumiem virzītu un videi draudzīgu attīstību.

LBS konferences ietvaros pulcēja vairāk nekā 170 dalībnieku, tostarp būvniecības, arhitektūras un betona nozares pārstāvjus. Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, Norvēgijas un Islandes akadēmijas un industrijas pārstāvji sniedza ieskatu par betona ilgizturības un ilgmūžības noteicošajiem un ietekmējošajiem faktoriem Baltijas jūras reģionā, tāpat LBS informēja par nozares aktualitātēm, kā arī savienības galvenajiem uzdevumiem un mērķiem.

“Mūsu mērķis ir attīstīt nozari un saliedēt tās pārstāvjus, lai sniegtu videi un valsts ekonomikai draudzīgākus risinājumus, tādējādi veicinot Latvijas izvirzītos klimata mērķus un optimizējot finansiālo resursu izmantošanu. Aizvien turpinām darbu pie būvnormatīvu un standartu sakārtošanas un attīstīšanas. Mēs esam izveidojuši sadarbību ar Lietuvas un Igaunijas spoguļu organizācijām, kā arī šogad LBS ir iestājusies Eiropas betona savienību tīklā (ECSN), kas apvieno betona savienības visā Eiropā, nodrošinot zināšanu un pieredzes apmaiņu,” sacīja Rolands Cepurītis, Dr. ing., asociētais profesors Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU), Latvijas Betona Savienības valdes priekšsēdētājs un SIA Primekss tehnoloģiju direktors.

Lai gan aizvien populārāks kļūst zaļā cementa un zaļā betona kurss, jaunie modernie cementi ietekmē betona saistīšanos, agrīno stiprību, kā arī tiek izmainīta betona iestrādājamība un paaugstinās ūdens saturs betonā, kas noteikti ir jāņem vērā, to pielietojot atbildīgās konstrukcijās, piemēram, augstceltnēs un tiltos. Lai nodrošinātu betona ilgizturību un ilgmūžību, tādējādi sekmējot arī ilgtspējību, primāri ir jāņem vērā konkrēti priekšnosacījumi, tostarp jāizprot un jāparedz ārējie apstākļi, piemēram, sala, pretapledojuma sāļu, karbonizācijas un citas vides iedarbes. Nākamais solis paredz projektēt betona sastāvu un veikt tā ražošanu un piegādi tā, lai betona maisījums pēc sacietēšanas spētu pretoties visām paredzētajām vides iedarbēm. Ne mazāk svarīga ir pareiza betona iestrāde konstrukcijā un piemērota betona kopšana. “Svaigi ieliets betons ir jākopj, īpašu uzmanību veltot tam, kādas temperatūras ietekmei tas tiks pakļauts. Betona kopšana agrīnajā stadijā ievērojami atšķirsies, piemēram, ziemā un vasarā. Ja ielietais betons tiks pakļauts tiešai saules un vēja, iedarbei, no tā strauji iztvaiko ūdens jeb notiek straujš žūšanas process, kas būtiski ietekmē betona kvalitāti un izturību. No šiem apstākļiem ir atkarīgs arī kopšanas ilgums. Lai žūšanas process notiktu mēreni, betons ir jāapsedz, jātur veidņos vai jālieto speciālas pretizžūšanas membrānas,” skaidroja Jānis Kudiņš, uzņēmuma MB Betons Betona pētījumu centra kvalitātes vadītājs.

Pasaules mērogā cementa industrija strādā pie tā, lai samazinātu ar portlandcementa ražošanu saistīto klimata nospiedumu, portlandcementa klinkeru aizstājot ar alternatīvajām cementējošajām piedevām kombinācijā ar jauno oglekļa pārķeršanas metodi. Piemēram, 2024. gadā Breivikā, Norvēģijā, tiks realizēts pirmais šīs tehnoloģijas projekts industriālā mērogā. Plānots, ka no cementa ražošanas procesa gada laikā tiks savāktas 400 000 tonnas CO2 un noglabātas okeāna gultnē, proti, izmeši tiks sašķidrināti un ar tiem tiks piepumpēti rietumu krastā iztukšotie naftas šelfi. Mērķis ir līdz 2030. gadam šāda oglekļa izmešu pārķeršanas tehnoloģiju ieviest arī Brocēnu cementa rūpnīcā.

Katru gadu konferences ietvaros norisinās arī Latvijas betona olimpiāde, lai veicinātu studentu un jauno speciālistu aktīvu iesaisti nozares pētniecībā, mērojot spēkus ar jau pieredzējušajiem nozares pārstāvjiem. Uzvarētāji tika sumināti konferences laikā, veicinot jauno speciālistu atpazīstamību un tālākās karjeras izaugsmi. Trešo vietu ieguva Transportbetons MB Ādaži, savukārt otro vietu – BPC Liepāja, taču laurus šogad plūca komanda Transportbetons MB Liepāja. Kopumā olimpiādē šogad piedalījās 18 komandas.

Publicitātes foto