Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts ir noslēdzies, un ēka ir nodota ekspluatācijā 2023. gada 9. novembra vakarā.
Latvijas Leļļu teātris ēkā K. Barona ielā 16/18 bez pārtraukuma mājoja kopš 1944. gada rudens. Kad pirms diviem gadiem tika sākti vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas darbi, Leļļu teātra radošais kolektīvs rada pagaidu mājvietu Rīgas Latviešu biedrības namā, savukārt tehniskās, administratīvās, noliktavu un darbnīcu telpas atradās Lāčplēša ielā 106. Ārpus ierastajām sienām teātra kolektīvs pavadījis gan 78., gan 79. sezonu un nu jau arī pusi no 80. sezonas. Tomēr 80. – jubilejas – sezonas otru pusi acīmredzami teātris varēs pilnvērtīgi aizvadīt vēsturiskajā mājvietā, priecējot lielos un mazos skatītājus ar iemīļotiem veciem un jauniem iestudējumiem.
Projekta laikā, kā jau norādīts tā nosaukumā, sākotnēji bija paredzēts paaugstināt Latvijas Leļļu teātra ēkas energoefektivitāti. Sākot projektēšanas darbus, projekta apjomā tika iekļauti arī tādi darbi kā mazās zāles jumta paaugstināšana, visas ēkas jumta seguma maiņa un siltināšana, ārsienu siltināšana, logu un durvju maiņa, cokola siltināšana, modernizēta siltummezgla, apkures un ventilācijas sistēmas ierīkošana. Tā projektēšanas un būvdarbu veikšanas gaitā sākotnēji plānotās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes pārvērtās par apjomīgiem konstrukciju pastiprināšanas un maiņas darbiem. Līdz ar to projekts ir neparedzēti ieildzis, tomēr šā gada nogalē atjaunotā vēsturiskā Leļļu teātra ēka vērs durvis apmeklētājiem jaunā vizuālā veidolā, citā tehniskā kvalitātē.
Par projekta gaitu, tehniskajiem risinājumiem un dažādiem profesionālajiem izaicinājumiem, kas pieredzēti vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas laikā, žurnālam Būvinženieris stāsta būvdarbu vadītājs Jānis Borisevičs, arhitekts Kārlis Frīdenbergs un būvkonstruktors Mārtiņš Nikāzis.
Samocītā vēsture un daudzkārtējā funkciju maiņa
1879. gadā būvvaldē iesniegts piebraucamā ceļa, staļļu un dzīvojamās ēkas izbūves projekts. Projektētajai ēkai ir divi stāvi, un, plānā skatoties, tai ir U-formas ģeometrija.
Šai staļļu ēkai blakus uz K. Barona ielas pusi atradies veikals, kas 1922. gadā no vienstāva koka nama pārbūvēts par divstāvu mūra ēku. Fasādes logu ģeometrija ir ļoti līdzīga tai, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
1911. gadā uz šī gruntsgabala arhitekts Ernests Pole (1872–1914) projektēja jaunu ēku. Ņemot vērā, ka tās plānojums bija ļoti līdzīgs iepriekš minētā veikala un staļļu plānojumiem, visticamāk, ēka netika pilnībā pārbūvēta, lai īstenotu paredzēto projektu. Ēkas U-veida ģeometrija un sienu plānojumi, kā arī fasāde, kas vērsta pret K. Barona ielu, liecina, ka tās vēsture ir krietni senāka par 1924. gadu, kad tā nodota ekspluatācijā.
1924. un 1926. gadā Rīgas pilsētas Būvvaldē iesniegti plāni, kuros aprakstītas telpu funkcijas. 1. stāva kreisajā spārnā, skatoties no K. Barona ielas puses, paredzētas veikala telpas, tām blakus kāpņu telpa ar betona kāpnēm, tad noliktava, tālāk koplietošanas kāpņu telpa ar betona trepēm un sanitāro mezglu, galā divas noliktavas. Ēkas vidū starp abiem spārniem plānota kāpņu telpa un terase. 1. stāva labajā spārnā paredzētas sešas noliktavu telpas. 2. stāva plānojums ir ļoti līdzīgs 1. stāva plānojumam, telpu funkcijas – identiskas. Plānos redzams, ka ēkai ir viena koplietošanas kāpņu telpa, kur izbūvētas betona kāpnes un paredzētas tualetes telpas. Neraugoties uz to, papildu arī katrai no telpām ir sava individuāla kāpņu telpa, kur izbūvētas koka kāpnes.
Nav precīzi zināms, no kura gada, bet jau 1932. gadā šīs U-formas ēkas galā atrodas kino Radio, vēlāk Radio-Modern.
Interesanti, ka 1933. gada septembrī Rīgas Artistu biedrība vērsusies pie Rīgas pilsētas Būvvaldes ar lūgumu atļaut sarīkot zvēru apskates bijušā Mazā zooloģiskā dārza telpās divstāvu mūra ēkā K. Barona ielā 16/18, kas toreiz atļauju arī devusi. Tātad šajās telpās savulaik atradies arī zoodārzs.
1937. gadā veiktajā inventarizācijas lietā rakstīts, ka ēkas labajā spārnā stipri ieliekušies starpstāvu pārsegumi, kas vairākās vietās pastutēti. Kino telpās arī nelikumīgi uzstādīta nedroša krāsns. Tobrīd ēkas izbūve nesaskanot ar apstiprināto būvprojektu, jo tajā ierīkotas nedrošas apkures ietaises, kam blakus atrodas neapmestas koka starpsienas, kā arī skursteņi, kas izbūvēti līdz pat 22 metru augstumam. No inventarizācijas lietas nojaušams, ka ēka bijusi ļoti ugunsnedroša. Arī apsekošanā, kas tika veikta īsi pirms pašlaik notiekošās rekonstrukcijas, atsevišķās konstrukcijās ēkā bija vērojamas degšanas pazīmes.
1937. gadā būvvaldē iesniegtajos stāvu plānos aprakstītas šādas telpu funkcijas: 1. stāva kreisajā spārnā pie K. Barona ielas atrodas aptieka, kam blakus mehāniskā darbnīca, tālāk dzīvoklis ar virtuvi. Virs šīm telpām 2. stāvā ir kurpnieku darbnīca, adītava, noliktavas, sētnieku virtuve un dzīvoklis. Labajā spārnā – sporta veikals Motmiller, stiklu slīpētava, mehāniskā darb-nīca, drukātava un vēl viena mehāniskā darbnīca. 2. stāvā – noliktava, zīmogu darbnīca, austuve, sedlinieku darbnīca un mehāniskā darbnīca.
1944. gada 4. oktobrī ēka tika nodota Latvijas Leļļu teātra rīcībā, kas šajās telpās darbojas līdz šim brīdim. Latvijas Leļļu teātra ēka
K. Barona ielā 16/18 atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā.
Ēkas samocītā vēsture liecina par to, cik liels izaicinājums varētu būt tās rekonstrukcija. Taču VAS Valsts Nekustamie īpašumi, kam īpašumā atrodas šī ēka, uzņēmās tās rekon-strukciju.
Vairākkārtēja uzmērīšana
Sākot darbus, tika nolemts objekta uzmērīšanu veikt manuāli, izmantojot lāzertālmērus. Ar šo metodi ir grūti izvērtēt šķības plaknes un grīdas slīpumus, kā rezultātā var rasties neprecīzi uzmērījumi. Lielākās problēmas šīs neprecizitātes radīja, projektējot un izbūvējot inženiertīklus un tiem paredzētos atvērumus. Pirms atsevišķu konstrukciju, tai skaitā siju, logu un durvju, detalizētu rasējumu izstrādes tie tika uzmērīti atkārtoti. Atkārtotā pārmērīšana veikta, izmantojot VNĪ īpašumā esošo 3D lāzerskeneri, ar kuru telpas iespējams uzmērīt trīsdimensionāli un ar augstu precizitāti. Ēkas projektētāji atzīst, ka projektēšanas gaitas efektivitāti būtu bijis iespējams ievērojami paaugstināt, lāzerskenēšanas metodi izmantojot jau darbu sākumā visam objektam un atkārtoti vietās, kur demontētas starpsienas.
Attēli – vizualizācijas no SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” arhīva, foto no PS “P un P būvniecības grupa” un no Mārtiņa Nikāža arhīva, kā arī autores foto no Latvijas Valsts vēstures arhīva
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris oktobra numurā (Nr.94).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.