LBS Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijā godina jubilārus un sveic jaunos biedrus

0
290

Piektdien, 29. septembrī, notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas sēde.

Sēdes ievadā tika pieminēts ilggadējais LBS biedrs būvinženieris Uldis Krūskops, kurš mūžībā devās 2022. gada oktobra nogalē un kurš šā gada 18. septembrī būtu atzīmējis savu 90. gadu jubileju.

Pieminot Uldi Krūskopu, viņa dzīvesbiedre arhitekte Ruta Krūskopa kopā ar klātesošajiem pakavējās atmiņās par viņa dzīvesgājumu, darba gaitām, profesionālajiem sasniegumiem.

Uldis Krūskops 2018. gadā tika apbalvots ar Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni par mūža ieguldījumu būvindustrijā. Viņš ir piedalījies ļoti daudzu valstiski nozīmīgu projektu īstenošanā, kā nozīmīgākie no tiem ir, piemēram, Brīvības pieminekļa restaurācija, Gaismas pils būvniecība un daudzi citi.

Sekcijas biedri 70. gadu jubilejā vēlēja laimes arī sēdē klātneesošajam sekcijas vadītāja vietniekam būvinženierim Viesturam Briedim. Zīmīgi, ka Viesturs Briedis dzimšanas dienu sagaidīja 18. septembrī – tajā pašā datumā, kad jubileju būtu svinējis Uldis Krūskops.

Sekcijas vadītājs Pēteris Strancis klātesošos iepazīstināja ar jaunajiem sekcijas biedriem – tie ir arhitekti Vilnis Šlars un Dainis Broks. LBS valdes priekšsēdētāja 1. vietniece Helēna Endriksone jaunajiem biedriem pasniedza dāvanu – Eiropas civilo inženieru padomes (ECCE) izdotās grāmatas Notes on the History of Civil Engineering jaunāko – trešo – sējumu.

Sēdes dažādu jautājumu sadaļā sekcijas vadītāja vietniece Inese Aizstrauta rosināja diskusiju par skates Gada labākā būve Latvijā pretendentu vērtēšanas kritērijiem, norādot, ka vērtēšanas procesā netiek pievērsta pienācīga uzmanība ēku arhitektūras sadaļai, kā arī izceļot atsevišķas komunikācijas nepilnības vērtēšanas procesā, kurām būtu pievēršama lielāka uzmanība.

Pēc mazliet garākas diskusijas šai tēmā tika lemts aicināt LBS valdi, izvirzot LBS pārstāvjus skates Gada labākā būve Latvijā žūrijai, padomāt arī par arhitektu līdzdalību vērtēšanas procesā. Tāpat sēdes dalībnieki nolēma, ka ir pārskatāms skates nolikums, labāko būvju vērtēšanā palielinot arhitektūras nozīmi.

Helēna Endriksone kā pozitīvu piemēru objektīvam un vispusīgam žūrijas vērtējumam pieminēja konkursu Energoefektīvākā ēka Latvijā, ko jau daudzus gadus rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un LBS.

Sēdes dalībnieki pārrunāja arī Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) līdzšinējo darbību, izceļot vairākas sistēmas nepilnības un apgrūtinātu tās lietošanu atsevišķās sadaļās, par ko nozarē tiek runāts jau ilgstoši. Tika nolemts mēneša laikā līdz šā gada oktobra beigām – sagatavot priekšlikumus BIS sistēmas uzlabojumiem.

Tika pārrunāta arī LBS sadarbība ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB), Valsts zemes dienestu (VZD) un Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentu. Sēdes dalībnieki pārsprieda arī atsevišķu būvniecības personu subjektīvā viedokļa nesamērīgu ietekmi uz likumu un normatīvo aktu traktējumu.