LBS biedri diskutē par nozares problēmām

0
800

Ceturtdien, 19. oktobrī, notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) rīkotā savienības biedru diskusija par par aktuāliem un sasāpējušiem jautājumiem būvniecības nozarē. Diskusijā bija aicināti piedalīties visi LBS biedri, kuriem bija lūgts pirms tikšanās iesūtīt izskatāmos jautājumus, kā arī vēlamos risinājumus attiecīgajai problēmai.

Pēc LBS biedru būvinženieru Ulda Paeglīša un Anitas Ozoliņas iniciatīvas tika plaši apsriests ierosinājums ieviest būvstrādnieku kvalifikācijas (kategoriju) aprakstu un apmaksas sistēmu Latvijas Būvniecības likumā. Tēma raisīja aktīvas klātesošo diskusijas, analizējot aizvien pieaugošo kvalificēta darbaspēka pieejamības problēmu, kā arī tās cēloņus un sekas. Vairāki LBS biedri rosināja šīs problēmas risinājumam vairāk lūkoties pēc jau aprobētas un veiksmīgas pieredzes tuvējās kaimiņu valstīs – Zviedrijā, Somijā, kā arī Igaunijā, kura veiksmīgi pārņēmusi Somijas praksi.

Būvinženieris Alberts Krols aktualizēja vēl tik tikko LBS valdes sēdē plaši izdiskutēto tēmu par būvprocesa dalībnieku atbildību, šajā reizē akcentējot tieši nesamērīgi augsto atbildības apjomu, kāds tiek ”uzkrauts” būvdarbu vadītājiem. A. Krols rosināja LBS sadarbībā ar Ekonomikas ministriju apmeklēt kādu no lielajiem būvobjektiem un klātienē aprunāties ar būvdarbu vadītājiem, uzklausīt viņu viedokli un tuvāk iepazīties ar būvdarbu vadītāju pienākumiem un reālo atbildības līmeni būvlaukumā.

Pēc profesora Artura Lešinska rosinājuma tika pārrunātas arī Latvijas būvnormatīva LBN un citu tiesību normu standartu piemērošanas nianses un nepilnības, kuras būtu salīdzinoši vienkārši atrisināmas, novēršot atsevišķus formālus birokrātiskus šķēršļus.

Būvinženieris Andris Liepiņš, kurš diskusijā piedalījās attālināti, aktualizēja vairākus jautājumus, viens no tiem – Latvijā nekas netiek darīts civilās aizsardzības sistēmas ieviešanai un iedzīvotāju aizsardzības nodrošināšanai  t.s. X stundā. Īpaši tika akcentēta patversmju neesamības problēma, kā arī vispārējs atbildīgo institūciju intereses trūkums šīs problēmas risināšanā. Tika uzsvērts arī fakts, ka par patversmju ierīkošanu vispār netiek domāts jaunajos būvniecības projektos; tai pašā laikā tehniski salīdzinoši vienkārši būtu pielāgot patversmju vajadzībām, piemēram, esošās dzīvojamās apbūves pagrabstāvus.

Vēl viena A. Liepiņa rosināta tēma – valsts, pašvaldību un ES finansēto būvniecības procesu neprofesionāla uzraudzība. Pēc A. Liepiņa uzskata, valsts pasūtītāja funkcijas nepilda kā pieklājas, savas funkcijas un pienākumus deleģējot dažādu profesiju (profilu) uzņēmumiem un kapitālsabiedrībām, lai gan ar to kā profesionālai organizācijai vajadzētu nodarboties valsts uzņēmumam Valsts nekustamie īpšumi.

Trešā A. Liepiņa aktualizētā tēma – būvniecības procesa vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana, kas formāli jau pirms vairākiem gadiem tika paredzēta Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos, taču reāli dzīvē nekas nav ne vienkāršots, ne atslogots. Runa ir par, piemēram, dzīvojamo māju pieslēgumiem pilsētas kanalizācijas tīkliem u.tml. situācijām, kas tiek realizēti pēc principa ”divas dienas būvē, 120 dienas saskaņo”. 

LBS biedru sapulcei iesniegto izskatāmo jautājumu saraksts bija diezgan garš, tādējādi vairākas būtiskas tēmas sapulces dalībnieki lēma pārrunāt un analizēt nākamās tikšanās darba kārtībā, vienlaikus netieši vienojoties, ka šādas biedru sapulces, apzinot problēmas un piedāvājot to risinājumus, ir jārīko regulāri. Viena no tēmām, kas iekļauta nākamās sapulces saturā – Būvniecības informācijas sistēma (BIS) un tās izmantošanas pieredze, konstatētās nepilnības un rosinājumi sistēmas darbības uzlabošanai un pilnveidošanai.