Trešdien, 24. aprīlī, notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Arhitektūras un pilsētplānošanas sekcijas sanāksme. Darba kārtībā šoreiz trīs galvenie jautājumi.
Pirmais jautājums – par LBS pilnvarotu pārstāvju pastāvīgu piedalīšanos Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības padomes darbā. Sekcijas biedri, kopumā padomes darbu un pieņemto lēmumu kvalitāti novērtējot pozitīvi, vielaikus piekrita sekcijas vadītāja Pētera Stranča atzinumam, ka padomes lēmumos bieži vien diezgan liela ietekme ir neprofesionāļu viedoklim, ko pauž, piemēram, atsevišķas sabiedriskas organizācijas. Līdz ar to sekcija lēma, ka rosinās LBS no savas puses pilnvarot vairākus biedrus – savas jomas speciālistus – mainīgā kārtībā iesaistīties padomes darbā. Nolemts sagatavot un nosūtīt Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības padomei vēstuli ar aicinājumu padomes sastāvā iekļaut arī LBS pārstāvjus, kuru profesionāls skatījums būtu vērtīgs papildinājums kvalitatīvu lēmumu pieņemšanā.
Otrais sēdes jautājums bija saistīts ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Pierīgas pašvaldību sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Rīgas un Pierīgas pierobežu attīstības procesiem un to plānošanu, kas daudzos gadījumos netiek savstarpēji koordinēta. Informācijas apmaiņa par Pierīgas pašvaldību teritorijās izstrādājamiem detālplānojumiem un lokālplānojumiem bieži ir formāla un nepilnīga, kas nākotnē tiešā veidā un negatīvi var ietekmēt inženierinfrastruktūru, jo īpaši tuvējās galvaspilsētas un apkārtējo pašvaldību pierobežas zonās.
Sekcijas sanāksmē tikai rasts kopsaucējs, ka ir nepieciešama viena atbildīgā institūcija, kas koordinētu plānošanas nosacījumu saņemšanu, un šo funkciju vispareizāk būtu uzņemties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam.
Tika nolemts Rīgas un Pierīgas pašvaldībām (Ādažu, Olaines, Mārupes, Ķekavas, Ropažu un Salaspils) un to atbildīgajām institūcijām nosūtīt vēstuli ar aicinājumu turpmāk nopietnāk izvērtēt pierobežu plānojumus un izstrādāt tos, savstarpēji koordinējot plānotās darbības; tāpat nolemts šīs vēstules adresātu sarakstam pievienot arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Pēc Arhitektūras un pilsētplānošanas sekcijas biedres Ineses Aizstrautas rosinājuma tika pārrunāti arī skates Gada labākā būve Latvijā vērtēšanas kritēriji, kuros, pēc I. Aizstrautas viedokļa, būtu jāiekļauj arī būvju arhitektūras daļas vērtējums, tādējādi uzsverot arhitekta lomu būvprocesā. Par šo jautājumu raisījās plašāka diskusija, nonākot pie kopsaucēja, ka šajā gadījumā arhitektūras kritēriju vērtēšanā gada labāko būvju skatē galavārds (jeb priekšlikums) būtu jāizsaka Latvijas Arhitektu savienībai, pēc kuras iniciatīvas skates norisē varētu būt iekļaujama arī nominācija vai balva par labāko arhitektūru. Šis jautājums tiks pārrunāts arī skates Gada labākā būve Latvijā žūrijas sēdē 30. aprīlī.
