LBS simtgades priekšvakarā

0
798

Nākamais – 2024. – gads Latvijas būvinženieru saimei būs nozīmīgs ar divām jubilejām – 100 gadiem kopš Latvijas  Būvinženieru biedrības dibināšanas un 35 gadiem kopš tās atjaunošanas jeb Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) dibināšanas. Jau šogad, ievadot LBS simtgadi, sākot ar šo Būvinženiera numuru, mēs sniegsim ieskatu biedrības vēsturē, darbībā, paveiktajā un nākotnes redzējumā. Protams, atcerēsimies būvinženierus, kas devuši nozīmīgu ieguldījumu būvniecības nozarei tik nozīmīgas biedrības tapšanā un attīstībā.

Pirmās ziņas par Latvijas Būvinženieru biedrību (LBB) sniedz tās 1924. gada 4. februāra valdes sēdes protokols, ko parakstījis tās priekšsēdētājs, tā laika Šoseju un zemes ceļu departamenta direktors Aleksandrs Siksna un sekretārs O. Kalpaks.

Lai gan tika risināti būvnozares un pilsētbūves attīstības jautājumi, tā laika LBB darbība galvenokārt bija orientēta uz biedru priekšlasījumiem un dalīšanos ar savu ārzemēs gūto pieredzi. Tika dibināti arī starptautiskie kontakti. Laika posmā līdz Otrajam pasaules karam Latvijas Būvinženieru biedrība piedzīvoja dažādas organizatoriskās pārmaiņas, un, lai gan oficiāli LBB netika likvidēta, pēckara periodā līdz pat atmodas laikam tā nedarbojās. Būvniecības attīstības jomā pēckara periodā darbojās Vissavienības Zinātniski tehniskās biedrības Latvijas filiāle.

1988. gadā reizē ar Latvijas atmodas laiku radās ideja par būvinženieru biedrības atjaunošanu, kas tika realizēta pirmajā kongresā, kas notika 1989. gada 24. maijā, un biedrība ieguva pašreizējo nosaukumu – Latvijas Būvinženieru savienība. Savu padomu sniedza arī pazīstamais tiltu būves speciālists profesors Kārlis Gailis, kurš pirmskara periodā aktīvi darbojās tā laika Latvijas Būvinženieru biedrībā un pēc visu inženieru biedrību apvienošanas arī Latviešu inženieru apvienībā.

Par mūsu laiku būvinženieru biedrības atjaunošanu jāpateicas daudziem entuziasma pilniem un aktīviem būvinženieriem, kas strādāja dažādās projektēšanas un būvniecības organizācijās, augstskolās un arī valsts un rajonu pārvaldēs. Atbalsts tika saņemts arī no Latvijas Zinātniski tehniskās biedrības vadības. Lai arī turpmākajos žurnāla numuros lasītāji vēl tiks iepazīstināti ar daudziem Latvijas Būvinženieru savienības atjaunotājiem un biedriem, kuri ar savu aktīvu profesionālo un sabiedrisko darbību ir sekmējuši nozares un mūsu biedrības attīstību, uzskatu par savu pienākumu vismaz dažus no viņiem šeit nosaukt.

Iniciatīvas grupa par Latvijas Būvinženieru savienības atjaunošanas organizācijas komitejas vadītāju izvirzīja Bruno Otersonu. Par pirmo atjaunotās LBS priekšsēdētāju tika ievēlēts Ilgvars Niedols, kuru pēc 2003. gadā notikušā kongresa amatā nomainīja Mārtiņš Straume. Kopš 2021. gada valdes priekšsēdētāja pienākumi ir uzticēti man, Raimondam Eizenšmitam, un tos pildīt man palīdz LBS izpilddirektors Ilmārs Leikums, mani vietnieki Helēna Endriksone, Ilmārs Gorda un Artis Dzirkalis un atsaucīgie, augsti profesionālie LBS biroja un sertifikācijas institūcijas darbinieki un darbinieces.

Neatsveramu ieguldījumu LBS izveidošanā un kļūšanā par vienu no nozares nozīmīgākajām sabiedriskajām organizācijām, kuras viedoklī ieklausās gan ministrijas, gan likumdevēji, gan citu nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ir devuši Visvaldis Krauklis, Valdis Bundulis, Māra Neitāle, Valentīna Šeškena, Ruta Krūskopa, Valdis Trops, Aivars Nātre, Juris Tervits, Sergejs Meierovics, Jānis Lancers, Juris Noviks, Eduards Raubiško, Indriķis Teivāns, Alberts Krols, Anatolijs Gulbis, Tālis Straume, Helēna Endriksone, Vija Gēme, Leonīds Jākobsons, Aivars Brambis, Juris Skujāns, Andris Šteinerts, Silvija Štrausa, Viktors Puriņš, Ludmila Okoloviča, Ilzīte Zālamane, Aivars Caune, Ainārs Paeglītis, Andris Veinbergs, Mārtiņš Vilnītis, Vilnis Puļķis, Aldis Grasmanis un daudzi citi. LBS attīstība, sevišķi pirms viedierīču ienākšanas mūsu ikdienā, bija grūti iedomājama bez mūsu reģionālo kopu vadītāju Ingrīdas Eklones, Līvijas Kraujas, Andreja Kuzmina, Kārļa Skrastiņa, Juzefas Isakovas, Skaidrītes Zepas, Anitas Vanagas, Jura Mellēna un citu aktīvās darbības.

Pateicoties iepriekšējā LBS valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes iniciatīvai un valdes un daudzu būvinženieru atbalstam, 2003. gadā tika nodibināta Latvijas Inženierkonsultantu asociācija (LIKA), kas 2004. gadā tika uzņemta Starptautiskajā inženieru konsultantu asociācijā (FIDIC).

2003. gadā LBS tika uzņemta Eiropas Civilo inženieru padomē (ECCE), un kā mūsu biedrības pārstāves tur aktīvi darbojās Vija Gēme un Helēna Endriksone. Helēna Endriksone pašlaik veic ECCE viceprezidentes pienākumus.

Nozīmīgu lomu inženierpakalpojumu un mācību jomā būvniecības nozarē, izmantojot Latvijas Būvinženieru savienības intelektuālo potenciālu, ir ieņēmis pie LBS nodibinātais uzņēmums SIA LBS-Konsultants.

LBS būvspeciālistu sertificēšanas institūcija BSSI, ko vada LBS valdes locekle Vaira Ronimoisa, saskaņā ar deleģējumu, ko LBS ir uzticējusi Ekonomikas ministrija, veic būvniecības speciālistu kompetences izvērtēšanu – sertificēšanu un būvprakses uzraudzību.

Kopš 2006. gada LBS izdod profesionālo žurnālu Būvinženieris, kas sniedz lasītājiem informāciju par būvniecības nozares un
LBS aktualitātēm, jaunumiem būvmateriālu un tehnoloģiju jomā, ka arī iepazīstina lasītājus ar interesantiem objektiem. Žurnāla galvenā redaktore kopš tā dibināšanas līdz pat 2018. gadam bija Mārīte Šperberga. Pašlaik žurnāla prestižu uztur tā galvenais redaktors Uldis Andersons.

Mārītei Šperbergai un viņas komandai lielā mēra jāpateicas arī par to, ka Latvijas Būvinženieru savienība nu jau vienpadsmito gadu ar Valsts prezidenta atbalstu un sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī citām būvindustrijas nevalstiskajām organizācijām organizēs nozares augstākā apbalvojuma Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmenspasniegšanu.

Latvijā ar mūsu biedru aktīvu līdzdalību ik gadu notiek vairākas skates un konkursi, kuros tiek vērtētas labākās un energoefektīvākās ēkas un būves, savukārt Pamatakmenspasniegšanas mērķis ir godināt būvspeciālistus – arhitektus, būvinženierus, būvkon-struktorus, zinātniekus, būvmateriālu ražotājus un citus nozares ļaudis, bez kuru līdzdalības un prasmēm nav iespējama nevienas kvalitatīvas būves tapšana. Pasākumā tiek apbalvoti arī labākie studenti, kurus apbalvojumam ir izvirzījušas viņu augstskolas.

Latvijas Būvinženieru savienība šo gadu laikā ir izvirzījusi vairākas prioritātes, pie kurām tā sekmīgi strādā, sadarbojoties ar citām nozares sabiedriskajām organizācijām un likumdevējiem:

  • būvniecības likumdošanas aktu un normatīvās bāzes pilnveidošana atbilstoši Latvijas apstākļiem un Eiropas Savienības vadlīnijām;
  • profesionālās izglītības novērtēšana un sakārtošana;
  • profesiju standartu izstrāde;
  • būvspeciālistu kompetences paaugstināšana un viņu darba kvalitātes kontrole;
  • ārvalstu pieredzes apgūšana un popularizēšana sadarbībā ar Baltijas un citu valstu būvinženieru organizācijām.

Ikvienas nevalstiskās organizācijas panākumu pamats ir biedri, viņu entuziasms un griba strādāt sabiedrības labā, kļūt par vadošiem nozares attīstības veidotājiem.

Aicinu visu specialitāšu būvinženierus, sevišķi gados jaunos, papildināt Latvijas Būvinženieru savienības biedru rindas un kļūt par tās aktīviem biedriem.

Tāpat aicinu LBS biedrus un pārējos šā žurnāla lasītājus iesaistīties LBS darbā un it īpaši LBS simtgades atzīmēšanas pasākumos. Viens no plānotajiem pasākumiem ir tikšanās ar skolēniem (savas skolas vai kādas citas) un būvinženiera profesijas popularizēšana jaunās paaudzes vidū. Personīgais piemērs, pieredze un dalīšanās ar to var veicināt skolēnu interesi par mūsu profesiju, ar kuru mēs visi lepojamies.

Lai mums visiem veicas!

Raimonds Eizenšmits, Dr. sc. ing., LBS valdes priekšsēdētājs

Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris februāra numura (Nr.90).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.