Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde 17. janvārī pulcējās uz pirmo 2023. gada sēdi. Dienas kārtībā – jauna LBS biedra uzņemšana, iepazīšanās ar LBS Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (BSSI) 2022. gada darbības pārskatu, LBS simtgades pasākumu plāna apstiprināšana un citi jautājumi.
Sēdes ievadā LBS valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits informēja valdi par Londonā dzīvojošā būvinženiera Lukas Sportelli (Luca Sportelli) pagājušā gada nogalē pausto vēlmi iestāties LBS ārzemju biedra statusā, kāds ir paredzēts LBS statūtos. Valde īsumā tika iepazīstināta ar kandidāta iesniegto dokumentu paketi (CV, diplomu kopijas ar apliecinājumu par iegūtajiem bakalaura, maģistra un doktora grādiem u.c.). Pēc aktīvas apspriešanās un diskusijas par kandidāta ārkārtīgi plašo autobiogrāfiju tika lemts jautājuma izskatīšanu par jaunā biedra uzņemšanu atlikt uz nākamo LBS valdes sēdi, lai kandidāts pats varētu uzrunāt valdi un atbildēt uz jautājumiem, pieslēdzoties sēdei tiešsaistē.
Sēdes turpinājumā LBS BSSI galvenā administratore Vaira Ronimoisa iepazīstināja klātesošos ar LBS BSSI 2022. gada darba pārskatu, statistiku un aktualitātēm. Galvenie institūcijas 2022. gada notikumi – noslēgts jauns deleģēšanas līgums, pabeigta pārbaude par saņemtās uzraudzības maksas izlietošanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 169, saņemot pozitīvu novērtējumu, kā arī sekmīgi izieta ikgadējā Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) akreditācija. Pilna LBS BSSI akreditācija paredzēta 2025. gadā.
V. Ronimoisa atgādināja arī galvenās LBS BSSI funkcijas – būvspeciālistu sertifikātu piešķiršana, būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzība, setifikātu izsniegšana ārzemniekiem īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai, kā arī informēja par 2022. gada statistiku šajās sadaļās. Piemēram, kopā pērn izsniegti 97 jauni serfikāti, lielākā daļa būvdarbu vadīšanā. Šobrīd reglamentētajās darbības sfērās kopumā ir 4242 aktīvi būvspeciālistu sertifikāti; to skaits divu gadu periodā samazinājies par 342.
LBS valde ātri un bez garām diskusijām apstiprināja iepriekš izstrādāto LBS simtgades pasākumu konceptuālo plānu, kura melnraksts jau savlaicīgi bija izsūtīts valdei izskatīšanai. Plāns ir izstrādāts ilgākam laika termiņam – 2023.–2024. gadam; LBS savu simtgadi sagaidīs nākamā gada februārī. LBS valdes priekšsēdētāja 1. vietniece Helēna Endriksone pasākumu plānu novērtēja kā ļoti pieņemamu un aicināja valdi to akceptēt kā bāzes plānu, ko laika gaitā var uzlabot un papildināt. Vienlaikus H. Endriksone izteica priekšlikumu apsvērt iespēju uzņemt apmēram stundu garu dokumentālo filmu, kurā, apkopjot dažādus dokumentālos arhīva materiālus, varētu kvalitatīvi un saistoši atainot LBS vēsturi, pastāstīt par Būvinženieru savienības cilvēkiem, darbību, vērtībām. Valde šo priekšlikumu akceptēja un iekļāva pasākumu plānā.
Valdei tika prezentēti arī divi LBS simtgades logo varianti. Balsojumā valde ļoti vienoti un bez jebkādas opozīcijas atbalstīja LBS kolēģes Diānas Siliņas izstrādāto logo variantu.
Valde izvērtēja šomēnes notikušo studentu kvalifikācijas darbu aizstāvēšanu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Vides un būvzinātņu fakultātē (VBF).
LBTU VBF Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja Sandra Gusta pastāstīja, ka izvērtēšana notika divās studiju programmās – pirmā līmeņa profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā Būvniecība un profesionālajā bakalaura studiju programmā Būvniecība.
S. Gusta informēja, ka pirmā līmeņa studiju programmā Būvniecība 15. janvārī tika iesniegts viena nepilna laika studējoša kvalifikācijas darbs, kurš tika sekmīgi aizstāvēts. Kvalifikācijas darbu Zirgu jāšanas manēža Dundagā iesniedza Edgars Grīnītis, kurš savu darbu aizstāvēja saņemot vērtējumu astoņi. Bakalaura līmeņa studiju programmā Būvniecība bija 11 izstrādāti diplomprojekti, viens no darbiem, ko iesniedza un prezentēja Krišjānis Kucins, tikai novērtēts ar izcili (10). S. Gusta pastāstīja, ka vidējā studentu atzīme bija 7,8 balles, un rezultāti esot vērtējami kā labi. Arī R. Eizenšmits atzīmēja, ka diplomprojektu aizstāvēšana tiešām bijusi pārliecinoša, īpaši uzteicot Krišjāņa Kucina darbu un prezentāciju. LBTU VBF izlaidums notiks 20. janvārī.
Valde īsumā apsprieda gatavošanos šā gada martā plānotajam ikgadējam LBS 34. kongresam, kas šogad pēc ilgāka pārtraukuma atkal notiks klātienē. Helēna Endriksone informēja, ka LBS kongresam jau ir rezervētas telpas – Latvijas Universitātes Lielā aula. Valde apsprieda arī kongresa oficiālas daļas iespējamo norisi un diskutēja, kādus viesus un amatpersonas aicināt piedalīties debatēs kongresa otrajā daļā. Tāpat tika pārrunāts, vai un cik nepieciešams rīkot pasākuma neoficiālo daļu – ņemt vērā, ka iepriekšējos gados atsaucība piedalīties ballē bijusi visai neliela. R. Eizenšmits arī atgādināja par kolēģu izvirzīšanu ikgadējai LBS biedru apbalvošanai, kas tradicionāli notiek LBS kongresā.
Valdes sēdes dažādu jautājumu sadaļā R. Eizenšmits informēja, ka uzsākusi darbu skates Gada labākā būve Latvijā žūrija. Pērn skates žūrijā LBS valdi pārstāvēja Vija Gēme, Raimonds Eizenšmits un Aldis Grasmanis; LBS valde neiebilda, ka šie trīs pārstāvji turpina darbu žūrijā arī šogad. R. Eizenšmits atgādināja, ka arī citi LBS valdes locekļi var pieteikties darbam skates žūrijā.
LBS izpilddirektors Ilmārs Leikums klātesošos aicināja atbalstīt žurnāla Būvinženieris izdošanu, kļūstot par žurnāla abonentiem gan drukātajai, gan elektroniskajai versijai, kā arī atbalstot izdevumu, piemēram, ziedojumu vai citā formātā.
Pēc Raimonda Eizenšmita rosinājuma tika lemts nākamo valdes sēdi organizēt 14. februārī, Valentīna dienā.
