Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēdē 18 aprīlī tika izskatīti vairāki jautājumi. Visgarākās diskusijas raisīja būvspeciālistu kvalifikācijas līmeņu un profesijas standartu jeb kvalifikācijas prasību izstrādāšanas process, aktualizējot arī problēmas, kas saistītas ar kvalificēta darbaspēka un dažādu jomu speciālistu trūkumu nozarē – tā ir sāpīga problēma jau šobrīd, kura, ļoti iespējams, tuvā nākotnē saasināsies vēl vairāk.
Sēdes ievadā LBS valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits informēja, ka LBS jauno biedru uzņemšanas komisija ir izskatījusi trīs būvspeciālistu iesniegumus un rekomendē valdei viņus uzņemt LBS. Tie ir Edgars Boķis, SIA Aqua-Brambis vecākais inženieris, Oskars Pārpucis, SIA Aqua-Brambis vecākais inženieris un komercdirektors, un Mārtiņš Pošeika, SIA Pillar Contractor būvdarbu kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs, kurš arī piedalās LBS Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (BSSI) darbā kā eksperts. Ar valdes vienbalsīgu piekrišanu jaunie biedri tika uzņemti LBS biedru rindās.
Valdes sēdes darba kārtībā nākamais punkts – būvspeciālistu izglītības sistēmas analīze, kvalifikācijas līmeņi, profesiju standarti. Ar situāciju šai jomā un būvniecības nozares ekspertu padomē (NEP) vairāku mēnešu periodā paveikto darbu sīki un pamatīgi valdes sēdes dalībniekus iepazīstināja LBS valdes priekšsēdētāja 1. vietniece Helēna Endriksone. Kopējais rezumējums – situācija nozarē ar profesiju standartiem jeb, kā turpmāk tie būs dēvējami, kvalifikācijas prasībām, ir visnotaļ dramatiska, piektajai daļai no profesijām nav izstrādāti nekādi standarti, un faktiski vairākas nozares profesijas ir glābjamas – respektīvi, ir akūti nepieciešams izstrādāt standartus, lai dēļ to trūkuma attiecīgās profesijas netiktu vispār izsvītrotas no profesiju kartes.
Kā atzīmēja R. Eizenšmits, šobrīd LBS ir piesaistījusi SIA LBS-Konsultanta ekspertus trīs profesiju standartu izstrādē 6. kvalifikācijas līmenī – tie ir transportbūvju būvinženieri, hidromeliorācijas būvinženieri un hidrotehnisko būvju būvinženieri.
Kā informēja H. Endriksone, standartu izstrādes darba grupa šonedēļ sanāk kopā pēdējoreiz, saliek pēdējos akcentus, un plāns ir maija sākumā iesniegt šos standartus izskatīšanai NEP ar domu, ka 18. maijā no padomes tiek arī saņemts apstiprinājums.
R. Eizenšmits atzīmēja, ka nākošais solis, ja no atbildīgo institūciju puses tiks dota zaļā gaisma, būs vēl trīs standartu izstrāde – būvakustikā, tāmēšanā un inženierizpētē. LBS valdes priekšsēdētājs cita starpā atzīmēja, ka ir panākta vienošanās, ka 5. kvalifikācijas līmeņa speciālisti turpmāk arī diplomos un standartos tiks definēti kā būvdarbu vadītāji, nevis kā būvspeciālisti, pretējā gadījumā veidojas nesakritība ar Būvniecības likumu un vairākiem citiem dokumentiem, kuros ar būvspeciālistiem tiek saprasti sertificētie speciālistus jebkurā jomā.
Tēmas kontekstā tika aktualizēta arī tēma par cilvēkresursu trūkumu būvniecībā, piemēram, ir aplēses, ka 2025. gadā būvniecības nozarē varētu pietrūkt jau ap 10 tūkstošiem speciālistu, kas ir ievērojams skaits, rēķinot, ka kopējais nodarbināto skaits nozarē ir ap 70 tūkstoši cilvēku. Piemēram, LBS valdes loceklis Leonīds Jākobsons uzsvēra, ka, ja pēdējos gados būvniecības darbu kopējais apjoms valstī bija ap 2,3–2,4 miljardiem eiro, tad jau nākamajā gadā tas varētu pārsniegt trīs miljardus eiro, kas speciālistu trūkuma problēmu saasinās vēl vairāk, un bez trešo valstu darbaspēka iesaistes Latvijas atpalicība apjomu apgūšanā, piemēram, no kaimiņvalstīm, tikai pieaugs.
Aizsāktā tēma raisīja plašāku valdes diskusiju, kurā savus viedokļus pauda arī LBS valdes dalībnieki Sandra Gusta, Aldis Grasmanis un Ilmārs Leikums, pievēršoties arī profesionālās izglītības jautājumiem un jauno speciālistu sagatavošanas izaicinājumiem. I. Leikums sarunas kontekstā informēja par 27. aprīlī plānoto Latvijas Būvniecības padomes sēdi; viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija šogad iecerējusi uzsākt darbu pie jaunās būvniecības nozares stratēģijas izstrādes 2025.–2030. gadam, un, ka Būvniecības padome aicina LBS sniegt viedokli par izvirzāmajiem mērķiem un būtiskākajiem rīcības virzieniem, tai skaitā arī profesionālās izglītības kontekstā.
Valde īsumā izvērtēja nesen notikušā LBS 34. kongresa norisi, atzīstot, ka kopumā kongresu izdevies novadīt veiksmīgi, neraugoties uz, pēc R. Eizenšmita teiktā, dažām kļūmēm un neveiklībām, kas skaidrojamas ar to, ka šādu lielu pasākumu valde esošajā sastāvā organizēja pirmoreiz. Valde apstiprināja arī dažus kongresa laikā ierosinātos darba plāna un lēmumu precizējumus.
Īsumā tika ieskicēta arī nākamā LBS kongresa norise un iespējamais darba plāns, rēķinoties gan ar nākamgad paredzētajām LBS vadības vēlēšanām, gan ar LBS simtgades pasākumiem, kuru vidū varētu būt arī daudzu LBS biedru rosinātā balle.
Raimonds Eizenšmits informēja, ka LBS nākamā gada darba plānos ir arī zinātniski praktiskas konferences organizēšana. Paredzēts, ka konference notiktu Rīgas Tehniskās universitātes telpās, un tiek plānots, ka tā varētu norisināties divās daļās. Pirmā – plenārdaļa –, bet otrajā daļā dalībnieki varētu turpināt darbu trīs novirzienu – ēkas, inženierbūves un projektēšana – sekciju sēdēs, pie katras sekcijas paredzot arī sadaļu par izglītību. LBS valde turpmāko divu nedēļu laikā gaidīs biedru idejas un priekšlikumus par referātiem, kas varētu tikt prezentēti katrā no sekcijām un būtu dalībniekiem vērtīgi un noderīgi. Nākamajā LBS valdes sēdē maijā paredzēts jau pārrunāt detalizētāku iespējamo konferences programmu.
Konferences izvēlētais datums – 2024. gada 24. maijs.
LBS valde atgādināja arī par šonedēļ notiekošajām divām nozares konferencēm. Viena no tām ir skates Gada labākā būve Latvijā 2022 ikgadējā Būvniecības dienas konference Kā būvēt labāk. Kā labāk nebūvēt, kas notiek Rīgas Celtniecības koledžā 20. aprīlī. Otra – ceļu nozares ikgadējā konference Valsts ceļu tīkls: noturēt esošo vai attīstīt, kas notiek Radisson Blu Daugava Konferenču centrā 19. un 20. aprīlī; šajā konferencē ar savu prezentāciju uzstāsies arī LBS valdes dalībnieks Rihards Akimovs.
R. Eizenšmits informēja par pagājušajā piektdienā notikušo Latvijas Jumiķu apvienības organizēto diskusiju par situāciju būvniecības nozarē no jumiķu un fasāžu montētāju skatupunkta. Pasākumā bez LBS vadītāja piedalījās arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Būvnieku asociācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji; pēc R. Eizenšmita vērtējuma, šī diskusija bija vērtīga, lietderīga un interesanta.
I. Leikums, atsaucoties uz Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas vadītāja Normunda Tirāna pausto viedokli saistībā ar Satekles ielā notikušo starpgadījumu, būvlaukumā sabrūkot piestāvu ēkai, aicināja ekspertu grupā izvērtēt šo gadījumu kompleksi. Viņš norādīja, ka šo gadījumu plānots pārrunāt un uzklausīt viedokļus arī Būvniecības padomē – nozares iespējamo problēmu un normatīvo aktu kontekstā.
H. Endriksone valdi informēja, ka Eiropas Civilo inženieru padomē (ECCE) pēc vairāku mēnešu darba ir izstrādāts stratēģijas plāns 2023.–2030. gadam. Viņa pastāstīja, ka no ECCE ir atsūtīta vēstule ar lūgumu arī Latvijas pusei izteikt savu viedokli, priekšlikumus par iespējamiem papildinājumiem šajā plānā – to var darīt, sazinoties vai ar H. Endriksoni, vai ar LBS administrāciju.
