Otrdien, 21.jūnijā, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde pulcējās uz ikmēneša sēdi. Tika pārrunāti RTU un LLU studentu diplomprojektu un nobeiguma darbu aizstāvēšanas rezultāti, tāpat valde iepazinās ar divu lielu nozares notikumu – apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva un skates Gada labākā būve Latvijā – aktualitātēm, uzklausīja ziņojumus par aktivitātēm dažādu normatīvo regulējumu izstrādē un ieviešanā, kā arī īsumā pārrunāja citus nozares jaunumus.
Sēdes ievadā valde tika informēta par studentu diplomprojektu un nobeiguma darbu aizstāvēšanas rezultātiem Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē (RTU BIF) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātē (LLU VBF). Ar ziņojumu uzstājās RTU BIF dekāns Mārtiņš Vilnītis, kurš informēja arī par LLU VBF rezultātiem, aizstājot klātneesošo LLU VBF Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāju Sandru Gustu.
Kopumā LLU VBF darbus šogad aizstāvējuši 18 bakalauri un 10 maģistri, savukārt RTU BIF – 54 bakalauri un 27 maģistri. M.Vilnītis arī informēja, ka 1.jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks grandiozs visu RTU fakultāšu izlaidums ar koncertu un citām aktivitātēm, tādējādi vienlaikus atzīmējot arī augstskolas 160 gadu jubileju. Valde nedaudz padiskutēja arī par pārbaudījumu norisi, komisiju darbu, rezultātiem, beigās rezumējot, ka kopējais augstskolu beidzēju sagatavotības līmenis ir labs, īpaši maģistriem.
Ar apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva organizatoriskajām un citām aktualitātēm valdi iepazīstināja apbalvojuma vadītāja Mārīte Šperberga. Viņa norādīja, ka darbs rit pilnā sparā, lai 27.septembrī finišētu ar svinīgo noslēguma ceremoniju, kas notiks VEF Kultūras pilī. M.Šperberga īsumā pastāstīja arī par grāmatas Pamatakmens. Būvindustrijas lielā balva sagatavošanu, izsakot lūgumu savlaicīgi iesniegt datus par laureātiem, kā arī kvalitatīvus fotomateriālus, lai grāmatas sagatavošanas pēdējais posms, iekļaujot saturā informāciju par 2022.gada laureātiem, ritētu bez aizķeršanās.
Ar īsu ieskatu skates Gada labākā būve Latvijā norisē un rezultātos valdes sēdē uzstājās Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. Viņš atzīmēja, ka konkursa žūrija savu lielo darbu paveikusi, visas skatei pieteiktās būves ir apmeklētas un novērtētas, finālisti noteikti. Skates finālā iekļuvušas četras publiskās jaunbūves, piecas ražošanas ēkas, piecas pārbūvētas ēkas, piecas restaurētas būves, piecas inženierbūves, piecas ainavas, piecas koka būves, trīs BIM objekti.
N.Grinbergs informēja, ka skates noslēguma ceremonija un laurātu apbalvošana notiks jūlija otrajā pusē, datums vēl tiek precizēts un drīz tiks izziņots. LBA vadītājs īsumā raksturoja konkursa rezultātus, izvērtēja žūrijas darbu, kopējo būvju kvalitātes līmeni, vērtēšanas metodes, procesu un principus, rezumējot labu tendenci, ka kopējā latiņa saglabājas augsta.
Ar Būvniecības nozares ekspertu padomes (NEP) jaunumiem valdi iepazīstināja SIA LBS Konsultants valdes loceklis Mārtiņš Draudiņš. Viņš pastāstīja, ka 16.jūnijā Būvniecības NEP sēdē viens no daudziem izskatītajiem jautājumiem bija par Smiltenes tehnikuma iniciatīvu ieviest savā mācību iestādē jaunu profesionālās vidējās izglītības programmu, sākot ēku būvtehniķu sagatavošanu.
M.Draudiņš informēja arī par 31.maijā notikušo Smiltenes tehnikuma apmeklējumu, iepazīstoties ar situāciju uz vietas. Viņš norādīja, ka pēc pašu smilteniešu atzinuma būvtehniķu sagatavošanai tehnikumam pagaidām ir tikai 40% no nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes, tāpat arī ir vajadzība papildināt pedagogu rindas. Līdzekļus tehnikums plāno piesaistīt gan no ES struktūrfondiem, gan no valsts budžeta, gan no pašu ieņēmumiem; jauno programmu plānots ieviest no 2024./2025.mācību gada. M.Draudiņš norādīja, ka Būvniecības NEP lēmusi konceptuāli atbalstīt smilteniešu ieceri, protams, rēķinoties, ka līdz programmas akreditācijai darāmā vēl ir daudz.
M.Draudiņš īsumā ieskicēja arī kopējo ainu būvtehniķu sagatavošanā Latvijas mācību iestādēs, akcentējot problēmu par atbilstoši sagatavotu speciālistu trūkumu Latvijas būvlaukumos.
Valde iepazinās arī ar aktualitātēm būvniecības normatīvo aktu un to piemērošanas vadlīniju izstrādē, kurā dažādās darba grupās līdzdarbojas arī LBS eksperti. Par jaunumiem ugunsdrošības normatīvo aktu jomā valdi īsumā informēja ugunsdrošības eksperts, SIA VMP Latvia vadītājs Vilnis Puļķis. Viņš akcentēja divas aktivitātes. Pirmā – Ekonomikas ministrijas (EM) martā pieņemtais normatīvais regulējums par būvprojektu ekspertīzēm, kurā pēc V.Puļķa ieskata ir nepieciešamas korekcijas. Viņš norādīja, ka tieši tāpēc darba grupa Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā vēlas izstrādāt vadlīnijas ugunsdrošības risinājumu izvērtēšanai būvprojektā, nevis atsevišķiem ugunsdrošības pārskatiem, ko bieži kļūdaini darot būveksperti.
Otrā aktivitāte – 2020.gada novembrī Būvniecības padomes vadībā izveidotās darba grupas Ugunsdrošība, kurā piedalās nozares sabiedriskās institūcijas, kā arī EM, BVKB, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests u.c., veikums. V.Puļķis informēja, ka jau 2021.gadā darba grupa iesniedza EM informatīvo ziņojumu ar konkrētiem priekšlikumiem, kas jāgroza normatīvajos aktos, un beidzot ledus esot sakustējies, un pirms pāris nedēļām EM sasaukusi darba grupu, jautājums tiek skatīts. Viens no priekšlikumiem, kas tiek rosināti, ir, ka nākotnē VUGD būves vairs nepieņems ekspluatācijā, un, ka ugunsdrošības inženierus varētu sertificēt LBS.
V.Puļķis īsumā informēja arī par citām darba grupas aktivitātēm, raisot arī valdes diskusiju par būvspeciālistu plašāku un padziļinātu apmācību ugunsdrošības jomā.
LBS valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits un LBS izpilddirektors Ilmārs Leikums informēja par aktualitātēm darba grupās, kas strādā pie tehniskās apsekošanas atzinuma vadlīniju izstrādāšanas un kurās ir pārstāvēti gan BVKB, gan LBS eksperti. Raimonds Eizenšmits īsumā valdi iepazīstināja ar pēdējās 4.jūnijā notikušās Latvijas Būvniecības padomes sēdes norisi. Kā būtisku faktu viņš uzsvēra, ka sēdē pirmoreiz piedalījās arī jaunā ekonomikas ministre Ilze Indriksone, kas padomes dalībniekus iepazīstināja ar savām darba prioritātēm būvniecības jomā – tās ir zaļais virziens, veicinot plašāku vietējo materiālu izmantošanu, ēnu ekonomikas apkarošana, darba efektivitātes paaugstināšana būvnozarē, izpildītāju ķēžu samazināšana, pārejot no vertikālā sadalījuma uz horizontālo, kā arī darbs pie normatīvajiem regulējumiem.
